— Nemaz ne, profesora kungs, — kapteinis Nēmo atbildēja pēc nelielas vilcināšanās, — jo jūs jau nekad netiksiet prom no šā zemūdens kuģa. Nāciet salonā! Tur ir mana īstā darbistaba, un tur jūs uzzināsiet par «Nautilu» visu, kas jums vajadzīgs.
XIII
DAŽI SKAITĻI
Pēc dažiem acumirkļiem mēs jau sēdējām salonā uz dīvāna un smēķējām cigāru. Kapteinis izplēta man priekšā kādu zīmējumu. Tas bij «Nautila» šķērsgriezuma plāns. Un tad viņš iesāka savu paskaidrojumu:
— Redziet, Aronaksa kungs, tādi ir tā kuģa būves samēri, uz kura patlaban braucat. Tā korpuss ir stipri slaids, galos konusveidīgi asināts cilindrs. Forma ir līdzīga cigāram; ari Londonā jau būvē šāda veida kuģus. Šā cilindra garums no viena gala līdz otram ir tieši septiņdesmit metru, lielākais platums — astoņi metri. Tā konstrukcijā garuma attiecības pret platumu nav desmit pret vienu, kā tas pieņemts jūsu ātrbraucēju kuģu būvē, bet tā līnijas ir pietiekami slaidas un izliekums mērens, lai izspiestais ūdens viegli slīdētu garām un nekādi netraucētu kuģa gaitu.
Pēc šiem samēriem jūs viegli aprēķināsiet «Nautila» virspuses un tilpuma lielumu. Virspusei ir tūkstoš vienpadsmit un četrdesmit piecas simtdaļas kvadrātmetra, bet tilpums — tūkstoš pieci simti un divas desmitdaļas kubikmetra; tas nozīmē, ka, ūdenī pilnīgi iegrimis, tas izspiež tūkstoš pieci simti un divas desmitdaļas kubikmetra jeb tonnas ūdens.
Strādādams pie šā zemūdens kuģa plāniem, es gribēju, lai līdzsvara stāvoklī tas par deviņām desmitdaļām iegrimtu ūdenī un tikai viena desmitā paliktu laukā. Tad,, saprotams, tam būtu arī jāizspiež tikai deviņas desmitdaļas sava tilpuma, proti, tūkstoš trīs simti piecdesmit seši un četrdesmit astoņas simtdaļas kubikmetra un ari pašam jāsver tikpat daudz tonnu. Kuģi būvējot, man vajadzēja paturēt aprēķinā šo svaru.
«Nautilam» ir divkāršs korpuss — iekšējais un ārējais; tie savienoti ar T veida dzelzs stieņiem, tāpēc tas ir ārkārtīgi izturīgs. Patiesībā, pateicoties šai uzbūvei, tas iztur triecienu, it kā būtu masīvs dzelzs klucis. Sienas nemaz nevar ieliekties, tās turas pašas par sevi, nevis ar kniežu palīdzību. Rūpīgā materiāla izvēle un pilnīgi viengabalainā konstrukcija to nodrošina pret jebkurām jūras bangām.
Abi korpusi pagatavoti no cieta tērauda plāksnēm, tā blīvums attiecībā pret ūdeni ir septiņi un astoņas desmitdaļas. Iekšējais korpuss ir piecus centimetrus biezs un sver trīs simti deviņdesmit četras un deviņdesmit sešas simtdaļas tonnas. Ārējais korpuss — piecdesmit centimetrus augstais un divdesmit piecus centimetrus platais, un sešdesmit divas tonnas smagais ķīlis, mašīnas, balasts, dažādi citi piederumi un ierīces, starpsienas un iekšējie balsti kopā sver deviņi simti sešdesmit un sešdesmit divas simtdaļas tonnas, bet kopā ar agrāk minētajām trīs simti deviņdesmit četrām un deviņdesmit sešām simtdaļām tonnas iznāk tūkstoš trīs simti piecdesmit un četrdesmit astoņas simtdaļas tonnas. Vai jums tas skaidrs?
— Pilnīgi, — es atbildēju.
— Tātad, — kapteinis atsāka, — tādos apstākļos «Nau- tils» ar vienu- desmito daļu paliek virs ūdens. Bet, ja man būtu tā tilpuma desmitdaļas lieli rezervuāri, proti, ja tie uzņemtu simt piecdesmit un septiņdesmit divas simtdaļas tonnas lielu svaru un ja es tos piepildītu ar ūdeni, tad mans kuģis izspiestu tūkstoš pieci simti septiņas tonnas ūdens, tas ir, tikpat daudz, cik sver pats, un pilnīgi iegrimtu ūdenī. Tā tas arī patiesībā notiek, profesora kungs. Šādi rezervuāri ir ierīkoti «Nautila» iekšējo telpu apakšdaļā. Kad es atveru krānus, tvertnes piepildās ar ūdeni un kuģis nogrimst līdz jūras līmenim.
— Labi, kapteiņa kungs, bet man liekas, nu tikai vēl sākas pats grūtākais jautājums. Es vēl saprotu, ka tā jūs varat nogremdēt kuģi līdz jūras līmenim. Bet vai zem šā līmeņa jūsu zemūdens kuģim nav jāiztur pretspiediens 110 apakšas uz augšu, kura lielumu var rēķināt vienu atmosfēru uz katrām trīsdesmit pēdām ūdens jeb apmēram kilogramu uz katru kvadrātcentimetru?
-— Pilnīgi, pareizi, profesora kungs.
— Un, tā kā jūs visu savu «Nautilu» nepiepildāt ar ūdeni, es nesaprotu, kā jūs varat nolaisties pavisam jūras dibenā?
•— Profesora, kungs, — kapteinis Nēmo uz to atbildēja, — nevajag sajaukt statiku ar dinamiku, jo tad nokļūst dziļos maldos. Nemaz nevajag lielu pūļu, lai nolaistos okeāna dibenā, jo katram ķermenim ir, tā sakot, tieksme šķelt pretestību. Vai jūs sekojat maniem apsvērumiem?
— Es klausos, kapteiņa kungs.
— Lai noteiktu, par cik jāpavairo «Nautila» svars, lai kuģis varētu iegrimt dzelmē, man jāpatur prātā tikai tas pakāpeniskais ūdens tilpuma samazinājums, kāds rodas no augšējo slāņu spiediena dažādos dziļumos.
— Tas viegli saprotams, — es atbildēju.
— Jāņem vērā — lai gan ūdens ir saspiežams, taču šī ūdens īpašība stipri ierobežota. Un tiešām, pēc visjaunākajiem pētījumiem, šo spiedienu rēķina četri simti trīsdesmit sešas desmitm'iljondaļas uz katru atmosfēru vai katrām trīsdesmit pēdām dziļuma. Tātad tūkstoš metru dziļumā jāņem vērā tilpuma samazināšanās zem tūkstoš metru augsta ūdens staba vai simt atmosfēru spiediena.
Šī samazināšanās tādā kārtā aprēķināma četri simti trīsdesmit sešās simttūkstošdaļās. Tātad man kuģa izspiestais ūdens — tūkstoš pieci simti septiņas un divas desmitdaļas tonnas — jāpavairo līdz tūkstoš pieci simti trīspadsmit un septiņdesmit septiņām simtdaļām tonnas. Balasta svars tātad pavairojams ne vairāk par sešām un piecdesmit septiņām simtdaļām tonnas,