Tātad viss ir ilūzija — tā, kā uzskata budisti?
Nebūt ne. Pastāv absolūtā patiesība, realitāte. Taču cilvēka prāts, kaut pa spraudziņu ielūkojies tajā, izputēs.
Ja jūs esat Dievs, metīsim pie malas rakstīšanu. Jums vajadzētu mani dzirdēt.
Dzirdu skaļi un skaidri.
Jūs apgalvojat, ka viss ir vienots. Mums te ir skaitīšanas sistēma. Viens, divi, trīs… šādi es apgāzīšu jūsu apgalvojumu.
Viens, divi, trīs… Arī tas ir māņi. Skaitīšanas nav.
Tā ir matemātiska gudrība. Nav skaitīšanas? Es nupat atspēkoju jūsu apgalvoto skaitīdams. [Viņš paceļ plaukstu.] Vēl viens atspēkojums — tas ir veselais skaitlis pieci.
Tā ir plauksta ar pieciem pirkstiem, nevis veselais skaitlis. Jūsu skaitīšanas sistēma reālajā pasaulē nepastāv atsevišķi no visa pārējā. Tā nav nekas cits kā izsmalcināta metafora.
Es gribētu dzirdēt šāda absurda apgalvojuma pierādījumus.
Izvēlieties jebkuru skaitli no reālo skaitļu kopas. Iespēja ir tikai viena — jūs esat izvēlējies skaitli, kam nav nosaukuma, kam nav definīcijas, ar to nevar veikt aprēķinus un to nevar pierakstīt, pat ja darbā iesaistītu visu Visumu. Tas attiecas arī uz it kā definējamiem skaitļiem, tādiem kā 7i vai kvadrātsakne no skaitļa divi. Jūs nevarat aprēķināt skaitli pat tad, ja jūsu rīcībā būtu dators, tik liels kā Visums, kas darbotos bezgalīgi ilgu laiku. Sakiet, Edelštein — kā var apgalvot, ka šāds skaitlis pastāv? Kā var pastāvēt aplis vai kvadrāts, no kuriem šie divi skaitļi ir radušies? Kā var pastāvēt telpa no dimensijām, ja to nevar izmērīt? Jūs, Edelštein, esat kā pērtiķis, kas ar pārcilvēcisku garīgo piepūli iemācījies skaitīt līdz trīs. Atradis dažus oļus, jūs esat ieņēmis galvā, ka atklāta bezgalība.
Ak tā gan? Jūs vērpjat skaistu valodu, dižojades, ka pat vārds "Dievs" nepilnīgi apraksta jūsu varenību. Labs ir, pierādiet. Pierādiet, ka esat Dievs!
Vai dzirdējāt? Pierādiet, ka esat Dievs.
Jūs paši radāt pierādījumus, Hazēlius. Es jūs brīdinu, tas ir pēdējais pārbaudījums, kurā esmu ar mieru piedalīties. Mums ir svarīgas darīšanas un pavisam maz laika.
Pats uzprasījāties. Mana sieva Astrīda nāves bridi bija stāvoklī. Mēs par to tikai nupat bijām uzzinājuši. Par grūtniecību nezināja neviens. Neviens. Pārbaudījums ir šāds. Kādu vārdu mēs izvēlējāmies savam bērnam?
Alberts Leibnics Gunds Hazēliuss, ja tas būtu zēns.
Un ja tā būtu meitene? Ja nu tā būtu meitene? Kā tad viņu sauktu?
Rozalinda Karija Gunda Hazēliusa.
Labs ir, sāksim no sākuma. Kas tu, velns parāvis, esi? Nē, patiešām?
Es jau jums pirmīt izskaidroju — jūs nevarat uzzināt, kas es esmu. Vārds "Dievs" ir daudzmaz precīzs, tomēr ir un paliek ārkārtīgi nepilnīgs apraksts.
Jūs esat daļa Visuma? Vai arī esat atsevišķi?
Atdalāmības nav. Mēs visi esam viens.
Kāpēc pastāv Visums?
Visums pastāv tāpēc, ka tas ir vienkāršāks nekā nekas. Tāpēc pastāvu arī es. Visums nevar būt vienkāršāks, nekā tas ir. No šā fizikas likuma izriet visi pārējie.
Kas var būt vienkāršāks par neko?
"Nekas" nevar pastāvēt. Tas ir tūlītējais paradokss. Visums ir stāvoklis, kas visvairāk līdzinās "nekam".
Ja viss ir tik vienkāršs, kālab Visums ir tik komplicēts?
Sarežģītais Visums, kuru jūs redzat, ir tā vienkāršības jaunradītā īpašība.
Tātad kas ir šī dziļā vienkāršība, kas ir visa centrā?
Šāda realitāte izpostītu jūsu prātus.
Man sāk apnikt! Ja reiz esat tik gudrs, jums jāprot izskaidrot to mums, nabaga tumšajiem ļautiņiem! Vai gribat apgalvot, ka mēs par realitāti nezinām neko un mūsu fizikas likumi ir pilnīgas aplamības?
Jūs balstījāt fizikas likumus uz pieņēmumu, ka pastāv laiks un telpa. Visi jūsu likumi ir nepilnīgi, jo balstās uz šāda ierobežojuma. Tie nav spēkā. Drīz jūsu lolotie pieņēmumi par īsto pasauli sabruks drupās, un no pelniem pacelsies jauna tipa zinātne.
Ja mūsu fizikas likumi nav spēkā, kāpēc mūsu zinātne ir tik iespaidīgi veiksmīga?
Ar Ņūtona mehānikas likumiem — kuri, starp citu, IR nepareizi — pietika, lai aizsūtītu cilvēku uz Mēnesi. Tāpat ir ar jūsu likumietn — tie savā ziņā ir darboties spējīgi, lai arī pašos pamatos ir aplami.
Kā var veidot fizikas likumus, ja nav ne laika, ne telpas?
Mēs šķiežam laiku, bārstoties ar metafiziskām koncepcijām.
Kas tad mums būtu jāapspriež?
Iemesls, kāpēc jūs uzrunāju.
Kāds tas ir?
Man jums ir kāds uzdevums.
Tad nu tā. Tagad pastāstiet, kāds ir šis uzdevums?
Izplatītās monoteiskās reliģijas bija nepieciešama stadija cilvēku kultūras attīstībā. Jūsu uzdevums ir aizvadīt cilvēku rasi uz nākamo ticības sistēmu.
Un kas tā būtu?
Zinātne.
Absurds! Zinātne nevar būt reliģija!
Jūs jau esat aizsākuši jaunu reliģiju, tikai paši to negribat redzēt. Savulaik reliģija ļāva labāk izprast pasauli. Šo lomu tagad pārņēmusi zinātne.
Zinātne un reliģija ir pilnīgi atšķirīgas jomas! Tās uzdod atšķirīgus jautājumus un pieprasa atšķirīgus pierādījumus.
Gan zinātne, gan reliģija tiecas noskaidrot vienu un to pašu — patiesību. Starp šīm abām jomām nevar būt samierināšanās. Abu pasaules uzskatu sadursme jau ir notikusi, un ar katru brīdi situācija paslikti- nās. Zinātne jau ir atspēkojusi vairākumu pasaules vēsturisko reliģiju ticības postulātu, saceļot reliģijās visaptverošu jezgu. Jūsu uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem izcirst ceļu cauri šai krīzei.
JUs iedomājaties, ka fanātiķi Vidējos Austrumos vai mūsu pašu dienvidu pavalstu baptisti pacels rociņas un būs ar mieru pieņemt zinātni par jauno reliģiju? Neprāts!
Jūs darīsiet zināmus pasaulei manus vārdus un visu, kas šeit noticis. Nenovērtējiet par zemu manu varu — patiesības varu.
Ko mēs ar šo jauno reliģiju iesāksim? Kāda ir tās jēga? Kam tā ir vajadzīga?
Sākotnējais cilvēces mērķis ir atraisīties no bioķīmijas ierobežojumiem. Jums jāatsvabina prāti no jūsu miesas.
— Miesas? Neko nesaprotu
Miesa. Nervi. Šūnas. Bioķīmija. Vide, ar ko jūs domājat. Jums jāatbrīvo prāts no gaļas.
Kā?
Jūs jau esat sākuši apstrādāt informāciju ārpus savas miesas — ar datoriem. Drīz jūs atklāsiet, kā var apstrādāt to ar kvantu skaitļojamām mašīnām, kas s7iiegs jums zināšanas, kā pakļaut visapkārt esošos dabiskos kvantu procesus un iztnantot tos skaitļošanas vajadzībām. Jums vairs nevajadzēs būvēt iekārtas informācijas apstrādei. Jūs izpletīsieties Visumā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē — gluži tāpat kā citas saprātīgas vienības pirms jums. Jūs izbēgsiet no bioloģiskā saprāta cietuma.
Un tālāk?
Laika gaitā jūs nodibināsiet kontaktus ar citiem paplašinātiem intelektiem. Visi šie savā starpā saistītie intelekti atradīs iespēju saplūst un pāriet trešajā prāta stadijā, kas spēs aptvert vienkāršo realitāti, eksistences būtību.
Un tas ir viss? Tad, lūk, tas sāls?
Nē. Tas ir tikai ievads dižākam uzdevumam.
Un kāds tas būtu?
Apstādināt Visuma bojāeju no karstuma. Kad Visums sasniegs augstāko entropijas pakāpi — Visuma karstuma nāvi tad vispārējais rēķinājums apstāsies. Es iešu bojā.
Tas ir neizbēgami? Vai to nevar novērst?
Tieši tas jums ir jāizdibina.
Bet kāds ir eksistences augstākais mērķis? Sakaut šo noslēpumaino karstuma nāvi? Tas izklausās pēc zinātniskas fantastikas.