- Priecājos ar jums iepazīties, mācītāja kungs.
Hazēliuss jau devās prom.
- Es ierados aprunāties ar viņu, nevis ar jums, — Edijs iesaucās, spalgajai balsij, kuru viņš tā neieredzēja, no piepūles aizlūs- tot.
Hazēliuss pagriezās.
- Atvainojiet, mācītāja kungs. Mēs negribējām izrādīt necieņu. Saprotiet, mums patlaban nepavisam nav laika… Vai mēs nevarētu sarunāt tikšanos rit šajā pašā laikā?
- Nē, nevarētu, ser.
- Vai es drīkstētu ar cieņu pavaicāt, kas ir tik svarīgs, lai to pārspriestu nekavējoties?
- Cik man zināms, šeit atgadījies… pēkšņs zaudējums, un es domāju, to vajadzētu apspriest.
Hazēliuss uzmanīgi pavērās atnācējā.
- Vai jūs domājat Pītera Volkonska nāvi?
Viņa balss bija klusa.
— Jā, ser, ja jūs nosaucāt cilvēku, kurš atņēma sev dzīvību.
Vīrietis, kuru sauca par Fordu, atkal panācās uz priekšu.
- Mācītāja kungs, es labprāt apspriedīšu ar jums šo jautājumu. Nelaime tāda, ka doktors Hazēliuss tūlīt vadīs kārtējo "Izabellas" izmēģinājumu, tāpēc viņš nevarēs atlicināt jums laiku, lai kā to vēlētos. Toties es varu.
Edijs negrasījās pieļaut, lai viņam apvārdo zobus kaut kāds PR pakalpiņš.
- Es jau teicu, gribu runāt ar viņu, nevis ar jums. Vai tad tieši viņš nepasludināja sevi par gudrāko cilvēku zemes virsū? Tas pats, kurš visus pārējos nosauca par debiliķiem? Tas, kurš uzbūvēja šo iekārtu, lai apstrīdētu Dieva vārdu?
Iestājās īss klusuma brīdis.
- Projektam "Izabella" nav nekā kopīga ar reliģiju, — PR darbinieks apliecināja. - Tas ir tikai un vienīgi zinātnisks eksperiments.
Edijs juta, ka augšup kāpj dusmas — svētas, negantas dusmas uz Lorenco, uz savu bijušo sievu, uz šķiršanās tiesu, uz visām pasaules netaisnībām. Tā laikam jutās Jēzus, kad izdzina no tempļa naudas mijējus. Edijs pavērsa pret Hazēliusu drebošu pirkstu.
- Dievs jūs sodīs no jauna!
- Nu jau gana… — PR darbinieks asā tonī noteica, taču iejaucās Hazēliuss.
- Ko jūs gribat sacīt ar vārdiem "no jauna"?
- Es par jums lasīju. Es zinu par jūsu sievu, kas pornogrāfiski atkailināja savu ķermeni žurnālā Playboy, kas sevi cildināja un izskaistināja, kas uzdzīvoja kā Bābeles padauza! Dievs sodīja jūs, atņemdams viņu. Tomēr jūs pat tad nenožēlojāt grēkus!
Telpā iestājās nāves klusums. Pēc mirkļa ierunājās PR darbinieks:
- Mister Vordlo, lūdzu, izvadiet misteru Ediju ārā.
- Nē! - Hazēliuss neļāva. - Vēl ne!
Viņš pagriezās pret Ediju, un vīrieša sejā bija tik baismīgs smaids, ka sludinātājam stinga dvēsele.
- Parunāsim, Ras. Jūs esat šejienes misijas sludinātājs?
- Pilnīgi pareizi.
- Kādai konfesijai jūs piederat?
- Nevienai. Mēs esam evaņģēlisti.
- Bet precīzāk? Protestanti? Katoļi? Mormoņi?
- Neviens no minētajiem. Mēs esam atdzimuši kristiešu fundamentālisti.
- Ko tas īsti nozīmē?
- To, ka mēs savās sirdīs esam pieņēmuši Jēzu Kristu par mūsu Kungu un Pestītāju, caur ūdeni un garu esam atdzimuši, ejot vienīgo isto ceļu uz pestīšanu. Mēs zinām, ka Svētie raksti ir dievišķs un nekļūdīgs Dieva vārds.
- Tātad jūs uzskatāt, ka protestanti un katoļi nav īsti kristieši un Dievs viņiem liks nonākt ellē. Vai es pareizi izsakos?
Ediju šī novirzīšanās no temata un fundamentālistu dogmas apspriešana darīja nemierīgu. Taču, ja gudrākais cilvēks pasaulē grib par to parunāt, Edijam nekas nebija pretī.
— Ja viņi nav atdzimuši, tad jā.
- Ebreji? Musulmaņi? Budisti? Hinduisti? Nepārliecinātie, savu ticību meklējošie, tie, kas nomaldījušies? Visi ir nolādēti?
— Jā.
- Tatad lielākā daļa šīs dubļu pikas iedzīvotāju, kas atrodas nelielas galaktikas nomalē, nonāks ellē. Izglābsieties tikai jūs un vēl dažas izmeklētas personas, kas ar jums ir vienās domās?
- Jums jāsaprot…
- Tieši tālab es jums uzdodu šos jautājumus, Ras — lai saprastu. Es atkārtoju — vai jūs uzskatāt, ka Dievs nosūtīs lielāko daļu Zemes iedzīvotāju ellē?
- Jā, es tā uzskatu.
- Vai jūs to droši zināt?
— Jā. Svētie raksti to vairākas reizes apliecina. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.
Hazēliuss pagriezās pret pārējiem.
- Dāmas un kungi, vēlos jūs iepazīstināt ar kukaini, nē, ar baktēriju, kura uzskata, ka zina, ko domā Dievs.
Edijam piesarka seja. Smadzenes karsa, pulēdamās izdomāt pienācīgu atbildi.
Neglītenis, kuru sauca par Fordu, uzrunāja Hazēliusu:
- Gregorij, lūdzu, neizaiciniet likteni.
- Es dkai uzdodu jautājumus, Vaimen.
- Nē, patiesībā jūs šobrīd radāt nepatikšanas. - Vīrietis atkal pagriezās pret apsargu. - Mister Vordlo? Es vēlreiz lūdzu jūs izvadīt misteru Ediju ārā.
- Šeit priekšnieks ir doktors Hazēliuss, — apsargs vienaldzīgā balsī atteica. - Es uzklausu dkai viņa pavēles. - Vīrietis pagriezās. - Ser?
Hazēliuss neteica ne vārda.
Edijs nebija pabeidzis runu, ko bija sacerējis, braukdams šurp. Iegrožojis kūsājošās dusmas un cieši lūkodamies koši zilajās acīs, viņš ierunājās ar saltu apņēmību:
- Jūs domājat, ka esat gudrākais pasaulē, ja? Šitik gudrs, un domājat, ka pasaule cēlusies no kaut kādas nejaušas eksplozijas, Lielā sprādziena, un visiem atomiem sanāca sagrupēties kopā tā, lai bez Dieva palīdzības radītu dzīvību? Vai tas ir gudri? Gribat zināt? Es pateikšu, cik tas ir gudri, — tā jūs nonāksies taisnā ceļā ellē. Jūs esat sākuši karu ar ticību, jūs ar savām bezdievju teorijām. Jūsu cilvēki tiecas pamest kristīgo nāciju, ko mūsu valsts dibinātāji radījuši, un pārvērst valsti baudkārā sekulārā humānisma templī, kurā atļauts viss — gan homoseksualitāte, gan aborti, gan narkotikas, gan pirmslaulības dzimumattiecības, gan pornogrāfija. Bet nu jūs pļaujat to, ko esat sējuši. Viens cilvēks jau izdarījis pašnāvību. Lūk, kur noveduši jūsu zaimi un Dieva nīšana. Pie pašnāvības. Dievs atkal pie jums ieradīsies, Hazēlius, un pār jums kritīs Viņa dusmas. Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs.
Smagi elsodams, Edijs aprāvās. Zinātnieks lūkojās viņā dīvainu skatienu, acis zaigoja kā divi sastinguši tērauda gultņi-
Hazēliuss ierunājās dīvaini aizžņaugtā balsī:
- Jums tagad laiks iet prom.
Edijs neatbildēja. Dūšīgais apsargs paspēra soli uz priekšu.
- Iesim nu, čalīt.
- Nav nepieciešams, Tonij. Rass ir nolasījis mums savu sagatavoto runu un pats zina, ka viņam laiks pazust.
Tomēr apsargs pienāca vēl tuvāk.
- Nemaz nepūlieties, — Edijs steigšus novervelēja. - Nevaru vien sagaidīt, kad tikšu prom no šā bezdievju perēkļa!
Kad tīklotās durvis aizvērās, Edijs izdzirdēja rāmo balsi sakām:
- Baktērija aizejot pavēzēja ar viciņu.
Viņš pagriezās, piespieda seju pie durvju tīkliņa un iesaucās:
- Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus. Jāņa evaņģēlijs, astotā nodaļa, trīsdesmit otrais pants.
Viņš apcirtās un stīvu muguru soļoja uz pikapu. Sejas kreisā puse raustījās, tiku izraisīja pazemojums un neaptveramas verdošas dusmas.
24
FORDS VĒROJA SLUDINĀTĀJA TIEVO STĀVU virzāmies pāri stāvlaukumam uz apdauzīta pikapa pusi. Šāds cilvēks, ja vien viņam uzrastos sekotāji, varētu nodarīt daudz posta projektam "Izabella". Ļoti žēl, ka Hazēliuss viņu izprovocēja. Fordam bija aizdomas, ka šim atgadījumam visādā ziņā sekos turpinājums.