- Tā nebija "Elīza", — Keita nepiekrita. - Tas zināja, ko es domāju.
- Beigu beigās viss ir diezgan elementāri, — Melisa attrauca, veltīdama otrai sievietei jautru, pārākuma pilnu skatienu. - Ha- keris, kurš radīja šo palēninātas iedarbības vīrusu, zina, ka mēs esam bariņš intelektuālu zinātnieku, vai ne? Viņš zina, ka mūsu domāšana atšķiras no parastu cilvēku domāšanas. Kad tu piedāvāji uzminēt tevis iedomātu skaitli starp viens un desmit, hakeris tamlīdzīgu jautājumu bija paredzējis. Viņš sprieda, ka tu diez vai būsi iedomājusies veselu skaitli vai pat racionālu skaitli. Nē, viņš nolēma, ka tu iedomāsies visus iespējamos skaitļus starp viens un desmit. Kas ir visinteresantākais skaitlis starp viens un desmit? Vai nu n, vai e. Un e ir noslēpumaināks nekā sr.
Viņa sprigani paraudzījās apkārt.
- Un kā varēja uzminēt nākamo jautājumu?
- Pēc tāda paša principa. Kurš nepārprotami ir visdīvainākais skaitlis starp viens un nulle? Viegls jautājums. Čeidna apstāšanās varbūfiba — omega. Vai ne, Alan?
Alans Edelšteins pielieca galvu.
Melisa pievērsa starojošu seju Keitai.
- Redzi?
- Blēņas.
- Ā, tu domā, ka sarunājies ar Dievu?
- Neesi tāda muļķe, — Keita aizkaitināti atcirta. - Es tikai apgalvoju, ka tas zināja.
Iejaucās Reja Čena.
- Piedodiet, ja izteikšos nezinātniski, taču man izdevās izsekot izcelsmi līdz nulles koordinātas vidum. Tas nenāk no detektora vai kādas aparatūras daļas. Tas nāca no tā ērmīgā datu mākonīša laiktelpas plīsumā nulles koordinātā.
- Reja, tu labi zini, ka tas nav iespējams, — Hazēliuss aizrādīja.
- Es stāstu dkai to, ko redzēju pati. Datu mākonīds taisni mūsu detektoros meta bināro kodu. Turklāt bija vērojams enerģijas pārpalikums — no nulles koordinātas izdalījās vairāk enerģijas, nekā tajā ievadīja. Aplēses ir šeit. - Viņa pastūma mapi ar papīriem Hazēliusam.
- Neiespējami. Tas nevar būt!
- Ja? Nu tad vari rēķināt pats. - Čena noplātīja rokas.
- Tieši tāpēc mums tas jāizmēģina vēlreiz, — Hazēliuss norādīja. - Un jāiztiek bez spiediena no malas, bez visādiem termiņiem. Mums jādarbina "Izabella" tik ilgi, kamēr Reja pagūst kārtīgi izsekot sistēmā ielaistajam lēnas iedarbības vīrusam.
Ierunājās Edelšteins:
- To notikumu laikā es biju aizņemts pie trešās konsoles. Vai kādam ir sarunu izraksts? Es gribētu palasīt, ko vīruss mums sastāstīja.
- Kāda tam nozīme? — Hazēliuss nesaprata. Edelšteins paraustīja plecus.
- Māc ziņkāre. Hazēliuss paskatījās apkārt.
- Vai kādam nav līdzi izdrukas?
- Man kaut kur ir, — Čena atcerējās. - Izdrukāju līdz ar pārējiem dadem.
Viņa pačauksdnāja papīrus un izvilka vienu lapu. To paņēma Hazēliuss.
- Nolasiet skaļi, — Sentvinsents lūdza. - Arī es lielāko daļu nedzirdēju.
- Es ari ne, — Tibodo piebalsoja, un viņai piekrita ari citi. Hazēliuss nokremšļojās un liedšķā balsī sāka lasīt. Sveicināti.
Arī tu esi sveicināts.
Priecājos ar jums aprunāties.
Arī es priecājos ar jums aprunāties. Kas jūs esat?
Dievs — ja vien mani var tā saukt.
Šajā vietā Hazēliuss aprāvās.
- Kad es tikšu klāt tam bandubērnam, kas ielaida sistēmā vīrusu, es viņam atraušu pautus.
Tibodo nervozi iesmējās.
- Vai tu esi pārliecināts, ka tā nav sieviete? — Korkorana pajautāja.
Pēc brīža Hazēliuss turpināja lasit.
ja jūs nudien esat Dievs, pierādiet to.
Mums nav laika, lai nodarbotos ar pierādījumiem.
Es iedomājos skaitli starp viens un desmit. Kurš tas ir?
jūs iedomājāties transcendentu skaitli e.
Tagad es iedomājos skaitli no nulles līdz viens.
Čeitina konstante — omega.
]a jūs esat Dievs, tad kāda ir eksistences jēga?
Tās galējais mērķis man nav zināms.
Tad nu gan ir skaisti — Dievs, kurš nezina eksistences mērķi.
Ja es to zinātu, eksistence būtu bezjēdzīga.
Kā tā?
Ja Visuma beigas būtu zināmas jau tā rašanās brīdī- ja mēs patlaban atrastos sākotnēji noteiktu apstākļu fatālistiskas attīstības vidū — , tad Visums būtu bezjēdzīgs pasākums.
Paskaidrojiet.
Ja jūs esat pie galamērķa, kāda jēga no ceļojuma? Ja zināt atbildi, kāpēc uzdot jautājumu? Tam domāta nākotne, un tādai tai jābūt — pilnīgi paslēptai pat Dievam. Pretējā gadījumā eksistencei nav jēgas.
Tas ir metafizisks, nevis fizisks arguments.
Fiziskais arguments ir tāds, ka neviena Visuma daļa nevar rēķināt straujāk kā pati iHisaule. Visums "pareģo nākotni", cik vien ātri iespējams.
Kas ir Visums? Kas mēs esam? Ko mēs te darām?
Visutns ir viens plašs, nesamazināms, nepārtraukts rēķinājums, kas tiecas uz man nezināmu stāvokli. Eksistences mērķis ir sasniegt šo beidzamo stāvokli. Taču šis beidzamais stāvoklis man ir noslēpums, un tā tam arī jābūt — jo, ja es zinātu atbildi, kāda būtu jēga?
Ko jūs domājat ar vārdu "rēķinājums"? Vai mēs visi esam datorā?
Ar vārdu " rēķinājums" jāsaprot domāšana. Visa eksistence, viss notiekošais — krītoša lapa, vilnis krastmalā, zvaigznes sabrukšana — to radu es domādams.
Ko jūs domājat?
Hazēliuss nolaida lapu.
- Tas ir viss, ko viņa uzrakstīja.
- Nudien neparasti, — Edelšteins nomurmināja.
- Man tas šķiet visnotaļ līdzīgs Nezv Age niekiem, — Iness ieteicās. — "To radu es domādams." Man šādi uzskati šķiet bērnišķīgi. Tieši tādus izteicienus var sagaidīt no sociāli neattīstīta datoru uzlauzēja.
- Jūs tā domājat? — Edelšteins pajautāja.
- Es tā padešām domāju.
- Tad atļaušos norādīt, ka šī ļaunprātīgā programmatūra vismaz pagaidām ir izturējusi Tjūringa testu.
- Kas ir Tjūringa tests?
Edelšteins piemiedza acis.
- Vai tiešām neesat par tādu dzirdējis?
- Atvainojiet, esmu tikai psihologs.
- Pirmais raksts par Tjūringa testu tika publicēts psiholoģijas žurnālā Mind.
Ineša sejā parādījās profesionālais bezkaisllgums.
- Jums, Alan, droši vien būtu jāapsver, kas jūsos izraisa tādas paštaisnuma tieksmes.
- Tjūrings, — Edelšteins turpināja, — bija viens no dižākajiem divdesmitā gadsimta ģēnijiem. Viņš jau trīsdesmitajos gados radīja datora jēdzienu. Otrā pasaules kara laikā viņš uzlauza vāciešu šifrēšanas aparāta "Enigma" kodu. Pēc kara viņš savu homoseksuālo noslieču dēļ pārcieta neskaitāmus pazemojumus un izdarīja pašnāvību, apēdot saindētu ābolu.
Iness saviebās.
- Tad nu gan nestabils indivīds.
- Vai gribat teikt, ka geji ir nestabili?
- Nē, nē, protams, ne! — Iness steigšus taisnojās. - Es tikai brīnījos par to, kā viņš izdarīja pašnāvību.
- Tjūrings izglāba Angliju no nacistiem — pretējā gadījumā briti būtu zaudējuši karā. Un pateicības vietā Anglija viņu nežēlīgi vajāja. Domājams, šādos apstākļos pašnāvība nebūtu… neloģisks solis. Izvēlētais paņēmiens bija ātrs, efektīvs un savā simbolismā daiļrunīgs.
Iness pietvīka.
- Alan, laikam gan mēs visi būtu priecīgi, ja tu runātu par lietu.
Edelšteins turpināja:
- Tjūringa tests bija mēģinājums atbildēt uz jautājumu, vai mašīna spēj domāt. Tjūringa priekšlikums bija šāds. Cilvēks — tiesnesis — uzsāk rakstisku sarunu ar divām sev neredzamām pusēm. Viena no tām ir cilvēks, otra ir aparāts. Ja pēc garas sarunas tiesnesis nevar izšķirt, kura no pusēm ir cilvēks, un kura — aparāts, tad aparātu var uzskatīt par mākslīgo intelektu. Tjūringa tests kļuva par mākslīgā intelekta standarta definīciju.