Tādi ir pierādījumi, mani draugi. Tagad viss ir Jūsu rokās. Ko Jūs iesāksiet ar šīm ziņām? Vissvarīgākais brīdis kristiešu dzīvē ir pienācis TIEŠI TAGAD, šaja mirklī, kad jūs lasāt šo e-pasta vēstuli.
KO JŪS IESĀKSIET?
Vai jūs paliksiet mājās? Vai vilcināsieties, baidīdamies, ka esmu kārtējais prātā jukušais? Vai paliksiet sēžam pie datora, jo nezināt, kur atrodas Sarkanais galdkalns un kā tur nakts vidū nokļūt? Vai nospriedīsiet atlikt līdz rītam? Vai gaidīsiet pierādījumu, kādu zīmi?
Vai arī tomēr atsauksieties aicinājumam jau tagad un stāsieties Dieva armijas rindās? Vai metīsiet visu pie malas jau tagad, vai piecelsieties no datora krēsla jau tagad, iziesiet no mājas, ieradīsieties Sarkanajā galdkalnā un pievienosieties man cīņā Dieva, Visuvaldītāja lielajā dienā? Vai kausieties plecu pie pleca jau tagad, brāļi iekš Kristus, beidzamajā cīņā pret Sātanu un viņa Antikristu?
IZVĒLE IR JŪSU ROKĀS.
Kristus vārdā, Sludinātājs Rass Edijs Tavā Vārdā pulcētā misija Blūgepa, Arizona
e-pasta vēstule izsūtīta 14. septembri, 21.37 vakarā pēc vietējā laika
PĀRSŪTIET ŠO E-PASTA VĒSTULI VISIEM SAVIEM DRAUGIEM KRISTIEŠIEM. PĒC TAM STEIDZIETIES ŠURP UZ SARKANO GALDKALNU UN PIEBIEDROJIETIES MAN!
Pabeidzis drukāt, Edijs atlaidās pret atzveltni. Sviedri lija aumaļām, rokas drebēja. Viņš pat nepārlaslja uzrakstīto. Dievs bija vadījis viņa roku, un tas nozīmēja, ka tekstā nav ne mazāko nepilnību.
Viņš ierakstīja tematā:
Sarkanais galdkalns = Armagedons
Edijs izskatīja e-pasta adrešu sarakstu, kuru bija izveidojis cerībā gūt ziedojumus misijai. Dažas adrese viņš bija ievācis no baznīcām un kristīgajām interneta vēstkopām, citi bija viņa paziņas no kristīgajiem interneta forumiem, virtuālajiem ziņojumu dēļiem, intereškopām, tērzētavām un Usenet diskusiju vietnēm.
Divi tūkstoši simt sešpadsmit vārdu. Protams, lielākā daļa neatbildēs. Tas minēts arī Bībelē. Daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu. Taču divi tūkstoši bija labs sākums. No tiem vairāki desmiti pārsūtīs vēstuli un ieradīsies Sarkanajā galdkalnā. No nākamā apļa varētu atsaukties vairāki simti, no trešā — vairāki tūkstoši. Vēstuli publicēs kristīgajās interneta vietnēs, pēc tam kristiešu blogos, un tā viņa vēstījums izplatīsies tālāk. Edijs bija pavadījis internetā piedekami daudz laika, lai zinātu, ka matemātika strādā viņa labā.
Viņš iekopēja visu adrešu sarakstu sūtījuma saņēmēju rindiņā un pavirzīja kursoru iepretim podziņai ar papīra lidmašīnu. Mācītājs dziļi ievilka elpu un nospieda peles podziņu. Izdvesusi švīkstu, e-pasta vēstule ar gaismas ātrumu aizšāvās elektroniskajā ēterā.
Tas nu ir paveikts.
Edijs trīsēdams atspiedās pret atzveltni. Valdīja pilnīgs klusums. Tomēr pasaule vairs nebija tāda kā pirmīt.
Viņš palika sēžam vēl piecas minūtes. Elpai atgūstot rāmo plūdumu, vīrietis pieslējās kājās un palika atbalstījies pret galdu. Labu brīdi vilcinājies, viņš izmakšķerēja no kabatas atslēgas, atslēdza dokumentu skapi blakus rakstāmgaldam un izņēma Ruger. 44 Magnum Blackhaivk revolveri, kuru tēvs bija viņam uzdāvinājis astoņpadsmitajā dzimšanas dienā. Tā bija vesternu laika ieroču kopija, izlaista nelielā partijā, taču revolveris bija pielāgots mūsdienu prasībām un uzticams. Pirms daudziem gadiem viņš bija pavadījis vairākas dienas šautuvē, vēlāk uzturēja ieroci labā kār- dbā un laiku pa laikam to ieeļļoja.
Edijam nebija ilūziju. Būs karš, īsts karš.
Viņš ielādēja revolverī Remington 240 grānu patronas ar mīkstu uzgali, ielika ieroci un divas kasfites ar rezerves patronām mugursomā, turpat iemeta ari ūdens pudeli, kabatas lukturīti ar rezerves baterijām, binokli, Bībeli, piezīmju grāmatiņu un zīmuli. Pēc tam sadzina pēdas rezerves degvielas pudelei, kurā glabāja petroleju gadījumam, ja atslēdz elektrību. Arī tā nonāca mugursomā.
Edijs uzmeta mugursomu plecā, izgāja svaigajā gaisā un pacēla acis pret Sarkano galdkalnu, kura tumšie apveidi iezīmējās nakts debesīs. Uz "Izabellas" atrašanās vietu norādīja tikko saskatāma gaismiņa, kas blāvoja netālu no tumšās akmens salas dzegas.
Viņš ielidināja mugursomu pikapa kabīnē un pats nosēdās pie stūres. Degvielas dk tikko pietiks braucienam līdz galdkalna virsotnei. Bet vai tam ir nozīme? Dievs, kurš atvedis Ediju tik tālu, aizgādās viņu mājās un ļaus atkalredzēties ar bērniem — ja ne šajā — zemes — dzīvē, tad nākamajā.
47
- VISI ATPAKAĻ SAVĀS VIETĀS! — Hazēliuss nokomandēja, balsij atgūstot spēku. Viņš pagriezās pret vizualizētāju un uzrunāja to: — Labs ir, sāksim no sākuma. Kas tu, velns parāvis, esi? Nē, patiešām?
Fords kā noburts blenza ekrānā, gaidīdams uz tā parādāmies atbildi. Viņš, pats to gandrīz negribēdams, bija ievilināts šajā domu apmaiņā.
Es jau jums pirmīt izskaidroju — jūs nevarat uzzināt, kas es esmu. Vārds "Dievs" ir daudzmaz precīzs, tomēr ir un paliek ārkārtīgi nepilnīgs apraksts.
- Jūs esat daļa Visuma? Vai arī esat atsevišķi? — Hazēliuss jautāja.
Atdalāmības nav. Mēs visi esam viens.
- Kāpēc pastāv Visums?
Visums pastāv tāpēc, ka tas ir vienkāršāks nekā nekas. Tāpēc pastāvu arī es. Visums nevar būt vienkāršāks, nekā tas ir. No šā fizikas likuma izriet visi pārējie.
- Kas var būt vienkāršāks par neko? — ievaicājās Fords.
"Nekas" nevar pastāvēt. Tas ir tūlītējais paradokss. Visums ir stāvoklis, kas visvairāk līdzinās "nekam".
- Ja viss ir tik vienkāršs, — iejaucās Edelšteins, — kālab Visums ir dk komplicēts?
Sarežģītais Visums, kuru jūs redzat, ir tā vienkāršības jaunradītā īpašība.
- Un kas ir ši dziļā vienkāršība, kas ir visa centrā? - Edelšteins tincināja.
Šāda realitāte izpostītu jūsu prātus.
- Man sāk apnikt! — Edelšteins iesaucās. - Ja reiz esat tik gudrs, jums jāprot izskaidrot to mums, nabaga tumšajiem ļautiņiem! Vai gribat apgalvot, ka mēs par realitād nezinām neko un mūsu fizikas likumi ir pilnīgas aplamības?
jūs balstījāt fizikas likumus uz pieņēmumu, ka pastāv laiks un telpa. Visi jūsu likumi ir nepilnīgi, jo balstās uz šādu ierobežojumu. Tie nav spēkā. Drīz jūsu lolotie pieņēmumi par īsto pasauli sabruks drupās, un no pelniem pacelsies jauna tipa zinātne.
— Ja mūsu fizikas likumi nav spēkā, kāpēc mūsu zinātne ir tik iespaidīgi veiksmīga?
Ar Ņūtona mehānikas likumiem — kuri, starp citu, IR nepareizi — pietika, lai aizsūtītu cilvēku uz Mēnesi. Tāpat ir ar jūsu likumiem — tie savā ziņā ir darboties spējīgi, lai arī pašos pamatos ir aplami.
- Kā var veidot fizikas likumus, ja nav ne laika, ne telpas?
Mēs šķiežam laiku, bārstoties ar metafiziskām koncepcijām.
- Kas tad mums būtu jāapspriež? - pienāca Hazēliuss un pārņēma stafeti no Edelšteina.
Iemesls, kādēļ jūs uzrunāju.
- Kāds tas ir?
Man jums ir kāds uzdevums.
"Izabellas" dziedošā dūkoņa piepeši mainīja toni, atgādinot Doplera efektu. Atskanēja dārds, satricinot galdkalnu līdz pat tā dzīlēm. Ekrāns noraustījās, un pār to aizņirbēja sīki melnbald vilnīši, aizklājot izgaismotos vārdus.