- Labs ir! — prezidents uzsauca, sasizdams plaukstas un saspiezdams tās kopā. - Sekretār Hol, jūs esat atbildīgs par šo projektu. Kas tur, velns parāvis, nodek?
- Piedodiet, prezidenta kungs, man nav ne jausmas, — Hols stostījās. - Tas ir bezprecedenta gadījums. Pat nezinu, ko teikt…
Nenoklausījies līdz galam, prezidents pievērsās Lokvudam.
- Kurš pēdējais sazinājās ar projekta "Izabella" darbiniekiem? Tu zini, Sten?
- Droši vien es. Septiņos vakarā pēc vietējā laikā es runāju ar savu cilvēku. Viņš apgalvoja, ka viss ir kārdbā. Vakarā esot paredzēts iedarbināt "Izabellu", un viņš astoņos nobraukšot lejā, lai piebiedrotos pārējiem. Viņš ne ar vārdu nelika manīt, ka būtu atgadījies kas neikdienišķs.
- Vai ir kādas versijas?
Lokvuds šajā laika sprīdī bija zibenīgi izsvēris visdažādākās varbūtības, taču neviena nelikās īpaši dcama. Viņš apvaldīja sevī % briestošo paniku, un balss ari turpmāk skanēja gausi un mierīgi.
- Neesmu pārliecināts, vai esmu lietas kursā.
- Vai mums būtu darīšana ar kādu iekšējo dumpi? Vai sabotāžu?
- Tas nav izslēdzams.
Prezidents pagriezās pret Štāba priekšnieku komitejas vadītāju, kas saburzītā uniformā sēdēja savā Pentagona birojā.
- Ģenerāl, jūsu pakļautībā ir ātrās reaģēšanas vienības. Kur atrodas tuvākā?
- Nellisas gaisa kara spēku bāzē Nevadas pavalstī.
- Un nacionālo gvardu vienība?
- Flagstafā.
- FIB, kur atrodas jūsu tuvākā nodaļa?
Atbildēja FIB direktors Džeks Strends.
- Arī Flagstafā.
Prezidents sarauca uzacis un iegrima domās, bungodams ar pirkstu pa galdu.
- Ģenerāl, pavēliet nosūdt vistuvāko esošo helikopteru izlūkos.
To dzirdēdams, priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Gordons Geldons sakustējās, nopūtās un piespieda pirkstu pie mīkstajām lūpām.
Tūlīt runās orākuls, Lokvuds skāņi nodomāja.
- Prezidenta kungs? — Geldona balss bija piesātināta un piln- skanīga — kā Orsonam Velsam tolaik, kad režisors jau bija apvēlies un tukls.
- ļā, Gordon?
- Vai drīkstu aizrādīt, ka šī nav tikai zinātniska vai militāra problēma? Tā ir politiska problēma. Žurnālisti un arī citi jau nedēļām ilgi prašņā, kāpēc "Izabella" nedarbojas. The Times pagājušās nedēļas numurā šo tematu iztirzāja ievadrakstā. Pirms četrām dienām kāds zinātnieks izdarījis pašnāvību. Kristīgo fundamentālistu aprindās ir sākusies īsta ugunsvētra. Un tagad zinātnieki nogriezuši sakarus. Vēl visam piedevām izrādās, ka viens no zinātnieku padomdevējiem piestrādā par spiegu.
- Gordon, es to atļāvu, — prezidents atgādināja.
Geldons turpināja, it kā nedzirdēdams.
- Prezidenta kungs, mums draud katastrofa, vismaz no sabiedrisko attiecību viedokļa. Jūs apstiprinājāt projektu "Izabella". Jūs ar to asociē. Ja mēs neatrisināsim šos sarežģījumus tūdaļ pat, jūs gaida pamatīgs trieciens. Tagad ir mazliet par vēlu sūtīt helikopteru izlūkos. Tas ilgs visu nakti, un no rīta mēs būsim tādos pašos mēslos kā tagad. Un, kad par to uzzinās prese, lai Dievs mums stāv klāt.
- Kāds ir tavs priekšlikums, Gordon?
— Līdz ritam šo problēmu atrisināt.
— Kā?
- Nosūtiet vienību, kas spētu pārņemt "Izabellas" vadību un izslēgt iekārtu, un pēc tam izvest zinātniekus no telpām.
- Mirklīti! — prezidents iesaucās. - Projekts "Izabella" ir mans lielākais panākums. Sasodīts, es nepieļaušu, lai to slēdz.
- Ja jūs to neslēgsiet, tad izslēgs jūs pašu.
Lokvuds apstulbis klausījās padomnieka nekaunīgajos, prezidentam mērķētajos vārdos.
Ierunājās Mortons.
- Prezidenta kungs, es piekritu Gordonam. Līdz vēlēšanām palikuši nepilni divi mēneši. Mēs nevaram atļauties tādu greznību kā nosist laiku velti. Mums jāslēdz projekts jau šonakt. Vēlāk tiksim skaidrībā, kas ir kas.
- Mēs pat nezinām, kas tur īsti notiek! — prezidents iebilda. - Kā jūs zināt, ka tas nav teroristu uzbrukums un nav saņemti ķīlnieki?
- Iespējams, tieši tas ir nodcis, — Mortons attrauca.
Klusuma brīdis. Prezidents pagriezās pret padomnieku valsts
drošības jautājumos, kas bija redzams monitorā pie sienas.
- Vai jums valsts drošības jomā nav radušās kādas aizdomas šajā saistībā?
- Mums nekas tāds nav zināms, prezidenta kungs.
- Labi, nosūfisim vienību, bruņotu un gatavu jebkādām sadursmēm. Taču nemobilizējiet pārāk apjomīgu vienību, lai prese ne- uzošņā un lai mēs pēc tam neizskatāmies muļķīgi. Nelielu elitāru, labi sagatavotu ātrās reaģēšanas vienību, kas iekļūs telpās, norobežos tās, izslēgs iekārtu un izvedīs ārā zinātniekus. Operācija jāpabeidz līdz rītausmai. - Viņš atspiedās pret atzveltni. - Tā. Kurš to var paveikt?
Atsaucās FIB direktors.
- Klinšu kalnu ķīlnieku glābšanas vienība, kas atrodas Den- verā, gandrīz četrsimts jūdžu attālumā no "Izabellas". Vienpadsmit ārkārtīgi spējīgi vīri, īpaši apmācīti darboties Amerikas teritorijā.
- Jā, bet šeit, CIP… — iesāka pārvaldes direktors.
- Lieliski, — prezidents neļāva pabeigt un pievērsās Lokvudam.
- Sten, kādas ir tavas domas?
Lokvuds pielika visas pūles, lai neizrādītu satraukumu.
- Prezidenta kungs, manuprāt, runas par desantnieku iebrukumu ir pāragras. Es no sirds piekrītu jūsu iepriekš teiktajam — mums vispirms jāizdibina, kas atgadījies. Esmu pārliecināts, ka tam ir kāds saprātīgs izskaidrojums. Aizsūtiet helikopteru ar dažiem ļautiņiem, kas, tā sakot, atvērs mums durvis.
Možā balsī ierunājās Mortons:
- No rīta tur būs televīzijas ziņu pārstāvji. Katrs mūsu solis tiks pētīts kā ar mikroskopu. Mūsu rokas būs saistītas. Ja zinātnieki kāda iemesla dēļ ir tur iebarikādējušies, mēs varam piedzīvot vēl vienu Vako*.
- Vako? — Lokvuds atkārtoja, it kā neticēdams savām ausīm.
- Projektā piedalās divpadsmit izcili zinātnieki, kurus vada Nobela prēmijas laureāts. Tie nav nekādi nojūgušies sektanti!
Štāba priekšnieks pagriezās pret prezidentu.
- Prezidenta kungs, es esmu spiests stingri uzsvērt, ka šī operācija līdz rītausmai ir veiksmīgi jāpabeidz. Kad ieradīsies žurnālisti, situācija pilnīgi mainīsies. Mums nav laika sūtīt turp kādu, kurš "atvērs durvis". - Pēdējos vārdus viņš izrunāja paceltā, sarkasma pilnā balsī.
- Es esmu pilnīgi vienisprātis, — piebalsoja Geldons.
— Cita ceļa nav? — prezidents klusi jautāja.
— Nē.
Lokvuds norīstījās. Viņam kļuva nelabi. Viņš bija zaudējis šajā cīņā un būs spiests piedalīties "Izabellas" slēgšanā.
- Jūsu ierosinātājai operācijai var gadīties šādas tādas grūtības.
* 1993. gadā kādas sektas mājvietu netālu no Teksasas pilsētas Vako aplenca ASV varas iestāžu pārstāvji. Pēc asiņainas apšaudes un 51 dienu ilga aplenkuma 76 sektanti sadedzinājās.
- Paskaidrojiet.
- Jūs nevarat vienkārši atslēgt strāvu "Izabellai". Tas var izraisīt sprādzienu. Strāvas plūsmas ir viltīga padarīšana, tās var vadīt tikai no iekšienes ar datoru. Ja zinātnieki kāda iemesla dēļ… nesadarbosies, jums vajadzēs kādu palīgu, kurš spētu droši izslēgt "Izabellu".