- Ser, dodiet man savu somu. Mēs to nolaidīsim brītiņu vēlāk.
Vulfs nokradja mugursomu no pleca un pasniedza vīrietim.
- Esiet uzmanīgi, tajā ir klēpjdators.
- Mēs būsim uzmanīgi, ser. Lūdzu, nāciet šurp.
- Pagaidiet, pagaidiet! — Vulfs iebilda. - Jūs taču no tiesas nedomājat, ka es… laidīšos lejup pa šitādu virvi?
- Domājam gan, ser.
— Kā?
- Pēc mirkļa jums parādīsim. Lūdzu, nostājieties tur.
Vulfs gaidīja. Pārējie karavīri jau bija lejā, un viņi klints malā bija palikuši vieni. Augstsprieguma vadi dūca un krakstēja. Karavīra rācija iešņācās, un viņš sāka sarunu. Vulfs ar pusausi klausījās. Štata policija ziņoja par kādu negadījumu uz ceļa, kas veda uz galdkalna virsmu. Vulfs drīz vairs nepievērsa runām uzmanību. Visas domas aizņēma klints.
Kad saruna beidzās, Millers pavēlēja:
- Lūdzu, nāciet, ser. Mēs iesēdināsim jūs "sēdeklītī". Vai esat kādreiz laidies pa virvi lejup?
— Nē.
- Tas ir pilnīgi droši. Mazliet atliecieties atpakaļ un viegli at- sperieties ar kājām pret klints sienu, it kā palēkdamies. Jūs neno- kritisiet arī tad, ja palaidīsiet virvi vaļā.
- Jūs ņirgājaties par mani?
- Tas ir pilnīgi droši, ser.
Viņu ietūcīja siksnu "sēdeklīd", kas aptvēra kājas, sēžamvietu un muguras lejasdaļu, iestiprināja virvi drošības āķu un bremzēšanas karabīņu sistēmā, novietoja zinātnieku uz pašas klints malas. No apakšas uzpūta vējiņš.
- Atliecieties un speriet soli atpakaļ.
Vai viņi ir jukuši?
- Atliecieties, ser! Speriet soli atpakaļ! Skatieties, lai virve ir nospriegota. Laidīsim jūs lejā, ser.
Vulfs kā nesaprazdams vērās Millerā. Aģents runāja tik rūpīgi pieklājīgā balsī, ka tai šķita piejaucamies mazliet nievu.
- Es to nevarēšu! — Vulfs izsaucās.
Virve atslāba, un viņam pēkšņi uzbrāzās paniskas bailes.
- Atliecieties! — Millers stingri pavēlēja.
- Atrodiet kaut kādu būri un nolaidiet mani tajā!
Millers atstūma viņu atpakaļ, gandrīz vai apskaujot.
- Tā, šādi būs labi. Lieliski, doktor Vulf.
Sirds sitās kā āmuriņš. Pāri mugurai atkal pārskrēja vēsā gaisa pūsma no apakšas. Karavīrs palaida viņu vaļā, pēdas atrāvās no klints malas, un vīrietis ar sāniem atsitās pret klints sienu.
- Atliecieties un novietojiet kājas uz klints.
Sirds dauzījās kā negudra. Vīrietis sataustīja ar pēdām klinti un meklēja atbalsta punktu. To atradis, viņš atliecās atpakaļ. Laikam pat varētu izdoties. Vulfs īsiem solīšiem virzījās lejup, neaiz- mirsdams atliekties; virve slīdēja cauri bremzēšanas karabīnei, laizdama viņu aizvien zemāk. Nonākot zemāk par dzegu, viņu apņēma tumsa, tomēr klints malu virs galvas varēja saskatīt — pāri tai plūda gaisma.
Laižoties lejup, mala pamazām attālinājās. Vulfs neuzdrošinājās raudzīties lejā.
Neticami, taču viņš, viscaur tumsā ietīts, itin veiksmīgi slīdēja lejup, atsperdamies no klints sienas. Visbeidzot karavīri satvēra Vulfu aiz kājām un nolaida uz akmens grīdas. Nostājies viņš manīja, ka trīc kājas. Karavīri palīdzēja izrāpties no "sēdeklīša". Pēc īsa brīža noslīdēja virve ar somu, un karavīri paķēra arī to. Nākamais ieradās Millers.
- Lieliski paveikts, ser, — viņš paslavēja.
- Pateicos.
Kalna sienā bija izgrebts paprāvs laukums, un tā dziļumā sienā bija iestiprinātas masīvas titāna durvis. Laukumā jau bija uzstādīti prožektori, un kopumā viss atgādināja ainu no "Doktora Nē" salas. No kalna iekšienes plūda dobja dūkoņa un vibrācija. Nudien, ir ērmīgi tā pazaudēt sakarus ar ārpasauli. Tur taču bija visvisādas rezerves sistēmas. Bez tam vecākais izlūkošanas virsnieks viņus redz apsardzes monitoros — kaut gan var gadīties, ka ari tie nedarbojas.
Pagalam dīvaini.
Karavīri uzstādīja trīs koniskus metāla šķīvjus uz trijkājiem un pavērsa tos pret durvīm tā, ka de atgādināja strupus mīnmetējus. Viens sāka lādēt konusos kaut ko līdzīgu C-4 sprāgstvielai.
Dērflers stāvēja malā un izkliedza pavēles.
- Kas de ir? — Vulfs taujāja.
- Spridzināšanas ierīces, kas ļauj ātri izlauzt sienu, — Millers paskaidroja. - Lādiņus savieno, notēmē vienā punktā un izsit sienā caurumu, pa kuru var izlīst cauri.
- Kas būs pēc tam?
- lesūdsim vienību, kas ieņems bunkura priekštelpu. Otra vienība izlauzīs durvis uz komandtiltiņu. Ieņemsim komandtiltiņu, tiksim galā ar sliktajiem un gādāsim par zinātniekiem. Var izcelties apšaude. Paredzēt to nevar. Tiklīdz komandtiltiņš būs pilnībā mūsu rokās, es pats personīgi jūs ievedīšu iekšā. Un jūs izslēgsiet "Izabellu".
- Sistēmas izslēgšana ilgst trīs stundas, — Vulfs norādīja.
- Jūs šo operāciju veiksiet.
- Kas notiks ar doktoru Hazēliusu un pārējiem zinātniekiem?
- Viņus izvedīs no telpām un nopratinās.
Vulfs sakrustojas rokas uz krūtīm. Teorētiski šāds plāns izklausījās saprātīgs.
STENTONS LOKVUDS ATKAL SAGROZĪJĀS vienkāršajā koka krēslā, velti meklēdams ērtāku pozu. Ap sarkankoka galdu Ārkārtas situāciju telpā valdīja aizvien saspringtāks noskaņojums un neticības gaisotne. Trijos naktī — Sarkanajā galdkalnā tobrīd bija viens nakd — ziņas bija sliktas.
Lokvuds bija uzaudzis Sanfrancisko piekrastē, apmeklējis mācību iestādes gan Austrumkrastā, gan Rietumkrastā un nu jau divpadsmit gadus dzīvoja Vašingtonā. Viņš bija televizorā šad tad manījis citu Ameriku — to, kuru apdzīvoja kreacionisma piekritēji, kristīgie fundamentālisti, TV evaņģēlisti un milzīgas, kliedzoši spožas baznīcas. Tā Amerika šķita tāla, nostumta uz tādām paval- stīm kā Kanzasa un Oklahoma.
Nu vairs tā nebija tāla.
- Prezidenta kungs? — ierunājās FIB direktors.
- Jā, Džek?
- Arizonas ceļu policija ziņo par miera traucējumiem pie posteņiem uz šosejām — uz astoņdesmit devītās šosejas pie Pelēkā kalna, uz simt sešdesmitā ceļa pie Tjūbasidjas, arī pie Tesnezaijas.
- Kādi miera traucējumi?
- Atsevišķās sadursmēs ievainoti vairāki pavalsts policisti. Satiksme ir dzīva, un daudzi dodas pāri laukiem, šādi izvairoties no ceļu posteņiem. Nelaime tāda, ka Navahu rezervātā ir simtiem zemes ceļu, liela desa pat nav iezīmēd kartēs. Mūsu posteņi ir cauri kā siets.
Prezidents pagriezās pret Štāba priekšnieku komitejas vadītāju, kas sēdēja savā Pentagona kabinetā. Tā sienas klāja koka paneļi, pie gala sienas karājās Amerikas karogs.
- Ģenerāli Krisp, kur ir Nacionālā gvarde?
- Vienība ieņems pozīcijas pēc divām stundām.
- Mums nav divas stundas laika.
- Atrast nepieciešamos helikopterus, pilotus un pietiekami apmācītus kareivjus ir grūts uzdevums, prezidenta kungs.
- Tur, uz ceļa, uzbrūk mūsu policistiem. Šeit, Amerikas Savienotajās Valstīs, nevis kaut kādā Dieva aizmirstā kaktā, tādā kā Afganistāna. Bet jūs liekat gaidīt vēl divas stundas?
- Lielākā daļa helikopteru atrodas Vidējos Austrumos.
Ierunājās FIB direktors:
- Prezidenta kungs?
Prezidents pagriezās.
— Kas ir?
- Nupat saņēmām ziņojumu… — Direktors paņēma no kāda blakusstāvoša cilvēka papīra lapu. - Ārkārtas ziņa no navahu cilts policista, kurš devās uz Sarkano galdkalnu noskaidrot situāciju.
- Viens pats?
- Tobrīd, kad policists izbrauca, neviens nebija lietas kursā par patiesajiem apstākļiem; viņš pats arī ne. Viņš noraidījis ārkārtas ziņojumu, kas ir pārtraukts. Tajā teikts… — Direktors lasīja no papīra lapas. - Sūtiet papildspēkus… agresīvs pūlis… mani nogalinās… Tas ir viss. Fonā var dzirdēt pūļa aurošanu.