- Jēzus un Marija!
- Pēc dažām minūtēm pārtrauca darboties globālās pozicionēšanas sistēmas raidītājs, kas uzstādīts patruļmašīnā. Tas parasti notiek tikai tad, ja mašīnai pielaiž uguni.
- Kādas ziņas no ķīlnieku glābšanas vienības, kas atrodas galdkalnā? Vai viņi ir drošībā?
- Jaunākais ziņojums, kas ienācis pirms desmit minūtēm, vēsta, ka operācija norit bez aizķeršanās. Tiesa, ienākušas neapstiprinātas ziņas par šāvienu trokšņiem no Renesceļa puses, apmēram divarpus jūdžu attālumā no lidlauka. Pašlaik cenšamies sazināties ar vienību. Taču, prezidenta kungs, es jums apliecinu, ka nekādi nevaldāmi, agresīvi pūļi nespēs aizkavēt FIB ķīlnieku glābšanas vienību darbā.
- Ak tā gan? — skanēja prezidenta šaubu pilnā atbilde. - Vai viņi ir apmācīti šaut uz civiliedzīvotājiem?
FIB direktors neveikli patriņājās krēslā.
- Viņi ir apmācīti reaģēt uz visdažādākajiem pavērsieniem.
Prezidents pagriezās pret štāba priekšnieku komitejas vadītāju.
- Vai ir kaut neliela iespēja izsūtīt vienību ceļā agrāk, nevis pēc divām stundām?
- Atvainojiet, ser! — iejaucās nobālušais FIB direktors. - Es tikko saņēmu ziņojumu par sprādzienu un ugunsgrēku… milzīgu ugunsgrēku… pie Sarkanā galdkalna lidlauka.
Prezidents klusi vērās direktorā.
- Ko šie cilvēki grib? — Lokvuds nenovaldījās. - Dieva dēļ, ko viņi grib?
Pirmo reizi kopš ienākšanas Ārkārtas situāciju istabā ierunājās Geldons.
- Jūs zināt, ko viņi grib.
Lokvuds blenza uz odiozo priekšvēlēšanu kampaņas vadītāju. Ļumīgais resnis sēdēja, rokas sakrustojis uz krūtīm, piemiedzis acis, it kā aizsnaudies, un visus pēc kārtas mierīgi nopētīja.
- Viņi alkst iznicināt "Izabellu", — vīrietis teica, — un nogalināt Antikristu.
ABĀM ROKĀM IEĶĒRIES GALDA MALĀ, Fords izlasīja jauno vēsdjumu vizualizētājā. "Izabella" darbojās sparīgi, ar pilnu jaudu, viss komandtiltiņš drebēja un kauca kā kritienā savērptas lidmašīnas kabīne.
Reliģija radās kā centiem izskaidrot neizskaidrojamo, kontrolēt nekontrolējamo un izturēt neizturamo. Ticība augstākai varai kļuva par visvarenāko jaunievedumu cilvēces evolūcijas beidzamajā posmā. Ciltis, kurās tika piekopta reliģija, bija pārākas par bezdievju ciltīm. Tām bija virzība un mērķis, motivācija un misija dzīvē. Reliģijas loma izdzīvošanā bija tik iespaidīga, ka alkas pēc ticības atspoguļojās pat cilvēka genomā.
Fords bija atvirzījies nostāk no pārējiem. Keita, uzmetusi Vai- menam mīklainu un, kā šķita, nedaudz nožēlas pilnu skatienu, devās pie Dolbija un palīdzēja viņam darbā. Visi zinātnieki, kuru tiešais pienākums bija "Izabellas" apkalpošana — Dolbijs, Čena, Edelšteins, Korkorana un Sentvinsents — , bija pilnīgi iegrimuši darbā. Pārējie kā piekalti urbās ar skatienu vizualizētājā, lasīdami teikumus ekrānā.
Zinātne visbeidzot ir panākusi to, kas reliģijai gadsimtu gaitā nav izdevies. Jūs tagad zināt, kā izskaidrot neizskaidrojamo un kontrolēt nekontrolējamo. "Apgaismojoša" reliģija jums vairs nav vajadzīga. Cilvēce beidzot ir pieaugusi.
Vordlo, kas stāvēja apsardzes postenī, klusi ieteicās:
- Atsūtīta spridzinātāju vienība ar sienu izgāšanas aparatūru. Tā mēģinās izsist durvis.
- Cik cilvēku? — Hazēliuss asi noprasīja.
- Astoņi.
- Bruņoti?
- Spēcīgi.
Zinātniekus pāršalca panika.
- Ko mēs iesāksim? — Iness iekliedzās.
- Turpināsim klausīties, — sacīja Hazēliuss skaļā balsī, kas nomāca "Izabellas" dūkoņu, un norādīja uz ekrānu.
Reliģija cilvēka izdzīvošanai ir tikpat nozīmīga kā ēdiens un ūdens, ja mēģināsiet aizvietot reliģiju ar zinātni, cietīsiet neveiksmi. Tā vietā jūs pasniegsiet zinātni kā reliģiju. Jo es jums saku — zinātne ir reliģija. Vienīgā patiesā reliģija.
Džūlijai Tibodo, kas stāvēja blakus Hazēliusam, paspruka šņuksts.
- Cik brīnišķīgi! — Viņa liegi šūpojās, ar plaukstām cieši aptvērusi savus augšdelmus. - Ak, cik brīnišķīgi! Un man ir tik ļoti bail.
Hazēliuss kā balstīdams aplika viņai roku ap pleciem.
Neaptverami, domāja Fords. Viņš bija pats savām acīm redzējis visu sarunu. Un viņi ticēja.
Zinātne piedāvā nevis patiesības grāmatu, bet metodi tās noskaidrošanai. Zinātne ir nevis patiesības atklāsme, bet tās meklējumi. Tas ir līdzeklis, nevis dogma. Tas ir ceļojums, nevis tā galamērķis.
Fords vairs nevarēja ilgāk nociesties.
- Jā, bet cilvēku ciešanas? Vai zinātne spēs "izturēt neizturamo", kā jūs izteicāties?
- Magnētiskā spole tuvojas sarkanajai atzīmei, — Dolbijs klusi brīdināja.
- Izspied visu sulu, — Hazēliuss murmināja.
Pēdējā gadsimtā medicīna un tehnoloģijas novērsušas cilvēkiem tik daudz ciešanu, kas nav izdevies visiem mācītājiem pēdējās tūkstošgades laikā.
- Jūs runājat par fiziskajām ciešanām, — Fords aizrādīja. - Bet cieš ari dvēsele. Kā tad garīgās mokas?
Vai tad es neesmu sacījis, ka viss ir viens? Vai tas nav mierinājums — apzināties, ka jūsu ciešanas satricina visu kosmosu? Neviens necieš vienatnē, un mokām ir savs mērķis. Pat bezdelīgas kritiens ir būtisks visā. Visums nekad neaizmirst.
- Es nevaru noturēties, trūkst jaudas! — Dolbijs sauca. - Hār- lan, vēl piecus procentus.
- Mēs esam tukšā, - Sentvinsents atzina. - Ja pieprasīsim vēl, nogāzīsim visu tīklu.
Iekārta rēca tik skaļi, ka bezmaz neļāva Fordam domāt. Domas juceklīgi kūņojās, kamēr viņš lasīja vizualizētajā mirdzošos vārdus. Valsts divpadsmit gudrākie prāti uzskatīja to par Dievu. Tas nebija maznozīmīgi.
Nenolaidieties līdz kautrībai! Jūs esat mani mācekļi. Jums ir vara apgriezt otrādi pasauli. Kādā dienā zinātne būs savākusi vairāk pierādījumu par patiesību nekā reliģija visā tās pastāvēšanas laikā. Ļaudis tā turas pie ticības tamdēļ, ka tiem tā vajadzīga. Viņi ir izslāpuši pēc tās. Jūs neliegsiet cilvēkiem ticību, taču piedāvāsiet tās vietā citu. Es neesmu nācis aizvietot jūdu un kristiešu Dievu, bet gan to papildināt.
- Klau! — Vordlo negaidīti iesaucās. - Augšā norisinās vēl kaut kas!
- Kas tur ir? — Hazēliuss jautāja.
Vordlo steigšus pārskatīja monitorus.
- Te… iedarbojusies signalizācija vairākas vietās gar perimetru. Nez no kurienes uzradušies cilvēki… izskatās agresīvs pūlis… Sasodīts, kas tas?
- Agresīvs pūlis? — Hazēliuss pa pusei pagriezās, ar vienu aci skatidamies vizualizētājā. - Ko tu stāsti?
- Bez jokiem, vesela varza kareivīgu ļautiņu… Kungs tētīt, jūs neticēsiet… Viņi metas virsū žogam… Plēš to nost… Tur ir sākušies kārtīgi nemieri. Neiedomājami! īsts, pilnasinīgs dumpis — kā no zila gaisa.
Fords pagriezās pret galveno apsardzes monitoru. Kamera lifta torņa galā raidīja panorāmas ainu. Pūlis, nesdams lāpas un kabatas lukturīšus, dižodamies ar primitīviem ieročiem, plūda šurp no Renesceļa puses un spiedās pret perimetra žogu, līdz ļaužu masa to nogāza zemē. No lidlauka puses bija dzirdama sprādziena dunoņa, un virs koku galotnēm negaidot uzšāvās liesmas.
— Viņi pielaiduši uguni angāriem pie lidlauka! — Vordlo ieaurojās. - Kas tie tādi ir un no kurienes uzradušies?
VULFS VĒROJA, KĀ GAR TITĀNA DURVĪM KAREIVJI izvieto spridzekļus un izvelk vadus līdz detonatoram. Viņi šķita pavisam mierīgi, gandrīz pašpaļāvīgi, it kā augām dienām to vien darītu kā spridzinātu kalnus.