- ĀRPUSE SANĀCIS mežonīgs pūlis, — Vordlo neatlaidās, rādīdams uz monitoru.
Hazēliuss beidzot atrāvās no vizualizētāja. Galvenās kameras nosūtītajā materiālā bija redzams, ka visu norobežoto zonu piepildījuši cilvēki, kas nēsāja dunčus, cirvjus un šautenes, to lāpas meta drebelīgas, spožas liesmas.
- Viņi kāpj lifta tornī!
- Apžēliņ! - Hazēliuss notrausa seju ar piedurkni. - Ken! Cik laika vēl ir "Izabellai"?
- Spole var jebkurā bridi zaudēt supravadlšanas spējas, — Dolbijs sauca. - Tad mēs esam liki. Kūļi novirzīsies, iztrieksies cauri caurulei, kurā ir vakuums, un izraisīs sprādzienu.
— Cik lielu?
- Iespējams, milzīgu. Nav bijis precedenta. - Viņš skatījās uz ekrānu. - Hārlan, piegāz sistēmai uguni! Lai nekrltas magnētiskās indukcijas plūsma.
- Jau tā ir simt desmit procentu jaudas, — Sentvinsents atņurdēja.
- Vajag vēl! — Dolbijs pavēlēja.
- Ja tikls neizturēs, atvienosies elektrība, un tad mēs esam pagalam.
- Gāz virsū!
Hārlans Sentvinsents ievadīja sistēmā komandu.
- Ko jūs iesāksiet ar pūli? — Vordlo iebļāvās. - Lidlaukā aizdedzināti angāri!
- Tas netiks te, — Hazēliuss rāmi atteica.
- Bet cilvēki laižas lejup pa virvēm.
- Mēs esam drošībā.
Fords vēroja ekrānā, kā pūlis mudžēdams rāpjas augšup gar lifta torņa sienām un beidzot nonāk uz jumta. Kamera sašūpojās, spēcīgi pagriezās, un ekrāns ar paukšķi iegrima tumsā.
- Gregorij, "Izabella" noteikti ir jāslēdz ārā, - Dolbijs uzstāja.
- Ken, vēl tikai piecas minūtes.
Spēcīgu emociju pārņemtais Dolbijs blenza uz Hazēliusu, un viņam trīsēja zods.
- Tikai piecas. Lūdzu. Padomā, ja mēs tiešām runājam ar Dievu, Ken. Ar Dievu.
Pār Dolbija seju tērcītēm ritēja sviedri. Žoklis drebēja. Viņš sparīgi pamāja ar galvu un pagriezās pret savu darbstaciju.
- Runājot par šo jauno reliģiju, kas mums esot jāsludina, — Hazēliuss ieteicās. - Kas ļaudīm ir jāpielūdz? Kur te slēpjas skaistums un bijība?
Fords ar pūlēm izlasīja atbildi, jo ekrānā sāka parādīdes punktiņu ņirba.
Es lūdzu jūs apcerēt Visumu, kāds tas, jūsuprāt, patlaban pastāv. Vai tas jau pats par sevi neiedveš lielāku bijību kā jebkuru vēsturiski radušos reliģiju radītās Dieva koncepcijas? Simts miljardi galaktiku, vientuļas uguns saliņas, kas kā spožas monētas izmētātas tik milzīgā plašumā, kāds cilvēka prātam nav bioloģiski saprotams un aptverams. Un es jums saku, jūsu atklātais Visums ir tikai sīciņa daļiņa no radītā kolosālā grandiozuma, ļūs apdzīvojat tikai visniecīgāko zilo punktiņu bezgalīgajās debesu velvēs, tomēr šis punktiņš man ir dārgs, jo tas ir nozīmīga veseluma sastāvdaļa. Tāpēc esmu ieradies pie jums. Pielūdziet mani un manus dižos darbus, nevis kādu cilšu dievu, ko pirms tūkstošiem gadu iztēlojās karojoši pastorāļu autori.
Dolbijs, sakodis zobus, blenza ekrānā, un viņa seja spīdēja sviedros. Hazēliuss pavērsa kalsno, dedzīgo seju pret vizualizētāju.
- Vēl. Stāstiet vēl!
- Tiklā daudzviet atskan trauksmes signāli, — pavēstīja Sentvinsents, un viņa rāmajā balsī pirmo reizi pavīdēja satraukums. - Uz pirmās līnijas pusceļā uz Kolorādo robežu pārkarsuši transformatori.
Ar saviem zinātnes instrumentiem izzīmējiet manus sejas vaibstus. Meklējiet mani kosmosā un elektronā. Jo es esmu dziļā laika un telpas Dievs, galaktiku superkopu un melno caurumu Dievs, Lielā sprādziena un Visuma izplešanās Dievs, tumšās matērijas un tumšās enerģijas Dievs.
Komandtiltiņš iedrebējās, un gaisā uzvirmoja svilstošas elektronikas smārds.
Lidlaukā izvietotās apsardzes kameras rādīja, ka abi angāri liesmo. Pūlis bija aplencis helikopteru, kas atradās nolaišanās laukumā. Karavīrs ar M-16 automātu stāvēja helikoptera kravas nodalījumā un šāva pār aplencēju galvām, neļaudams tiem tuvoties. Helikopters gatavojās pacelties.
- No kurienes šie cilvēki uzradušies? — Iness neatņemdamies raudzījās ekrānā, un viņa spalgā balss pārbļāva "Izabellas" kaukoņu.
Zinātne un ticība nevar pastāvēt viena otrai līdzās. Viena iznīcinās otru. ļums jāpierauga, lai izdzīvo zinātne, citādi jūsu zilais punktiņš aizies zudībā…
Ierunājās Edelšteins:
- Serveri sāk pārkarst.
- Vēl dkai minūti! — Hazēliuss ieaurojās, pagriezās pret ekrānu un pārbļāva troksni: — Ko lai mēs darām?
Ar maniem vārdiem jūs uzvarēsiet. Pavēstiet pasaulei šeit notikušo. Pavēstiet pasaulei, ka Dievs ir uzrunājis cilvēku rasi — pirmo reizi. Jā, pirmo reizi!
- Bet kā lai mēs izskaidrojam jūs, ja nevarat pastāsdt, kas jūs pats esat?
Neatkārtojiet vēsturiski radušos reliģiju kļūdu, iesaistoties strīdos par to, kas es esmu un ko domāju. Es esmu augstāks par saprašanu. Es esmu Dievs tik apjomīgā Visumā, ka to var aprakstīt vienīgi Dieva skaitļiem, un vienu šādu skaitli es jums jau nosaucu.
- Jods parāvis! — izgrūda Vordlo, neatraudams acis no apsardzes monitoriem.
Fords pievērsās apsardzes ekrānam. Pūlis apšaudīja helikopteru un apmētāja to ar akmeņiem, kamēr tā sargs šāva pāri galvām. Kāds aizlidināja Molotova kokteili. Pudele sašķīda lidaparāta priekšā, un uz asfalta sāka dejot liesmas. Karavīrs nolaida ieroci zemāk un iešāva pūlī. Helikopters sāka celties augšup.
- Ārprāts! — Vordlo izsaucās, acīm redzama riebuma pārņemts.
Lai ari karavīra apšaudīts, trakojošais bars ielenca helikopteru aizvien ciešākā lokā, raidot pret to atbildes uguni, un lodes, šķiezdamas dzirksteles, atlēca no lidaparāta bruņām.
Jūs esat pravieši, kas ved pasauli uz nākotni. Kādu nākotni jūs izvēlēsieties? Jūsu rokās ir atslēga…
Fords vēroja, ka no pūļa izlido pusducis Molotova kokteiļu un sašķīst pret helikoptera sāniem. Uguns šāvās augšup, aprijot rotora lāpstiņas. Aizdegās degvielas padeves caurulīte, un lidaparāts ar skaļu būkšķi uzsprāga. Naksnīgajās debesīs uz brīdi pasvārstījās uguns bumba, uz asfalta nolija atlūzu lietus un uguns šļakatas, liesmojošajai degvielai šķīstot uz visām pusēm aizvien tālāk un tālāk. Pēc brīža no lidaparāta atliekām, rokas vicinādams un liesmu iedts, izlēca karavīrs, nogāzās uz asfalta un saļima.
— Jēzus! — Vordlo noelsās. - Viņi uzspridzināja helikopteru.
Hazēliuss nelikās dzirdam, visu uzmanību veltidams vizualizētā ja m.
- Ei, paskat te! — Vordlo sauca, bakstīdams ar pirkstu kādā ekrānā. - Pūlis jau ir pie bunkura durvīm! Tam padomā uzbrukt "Izabellai"! Tur slaktē karavīrus!
- Es slēdzu ārā "Izabellu"! — Dolbijs iesaucās.
- Nē! - Hazēliuss pieskrēja pie Dolbija, un abi bridi cīkstējās, taču šoreiz Dolbijs nebija pārsteigts nesagatavots un ātri vien nogrūda mazāko vīried uz grīdas. Tad viņš pagriezās pret tastatūru.
- Nobloķēta! "Izabella" ir nobloķēta! — viņš negaidīti iekliedzās. - Sistēma nepieņem izslēgšanas kodus!
- Kungs tētīt, mēs esam pagalam! — Iness izmocīja. - Mēs esam pagalam.
BĒRNIJS VULFS IERĀVĀS TITĀNA DURVJU ēnā aiz karavīriem. No augšas nepārtrauktā straumē bija nolaidušies cilvēki, un aizvien kuplākais pūlis atspieda viņus platformas dziļumā. Vai karavīriem jebkad bija nācies saskarties ar šādu situāciju, kad jāstājas pretim saviem taudešiem, nevaldāmam civiliedzīvotāju baram, kurā bija arī sievietes? Vājprāts. Kas šie par cilvēkiem? Adventistu sekta? Kukluksklana piekritēji? Uzbrucēji bija ģērbušies, kā nu kurais, un bruņojušies gan ar bisēm, gan ar nindzju metamajām zvaigznītēm. Daudzi vicināja uz ātru roku izgatavotus krustus un spiedās virsū karavīriem, kuriem vairs nebija kur atkāpties.