*
«Nu nē … es cīnīšos. Es cīnīšos … Es …» Un pēc grūtās nakts iegrimu saldā miegā. Kā melns auts klājas Ēģiptes tumsība … tajā it kā stāvu es… rokā man tā kā šķēps, tā kā stetoskops. Es eju … cīnos .-.. Nomaļā kaktā. Taču viens neesmu. Nāk mana kara draudze: Demjans Lukičs, Anna Nikolajevna, Pelageja Ivanovna. Visi baltos uzsvārčos, tie soļo uz priekšu, uz priekšu …
Cik jauks gan ir miegs!…
1926