Tad atkal domās ielaužas nemiers par dēlu. Vai iedevu viņam to nāves riku, TT pistoli, baidoties par čigānietes pareģojumu? Vēl tagad ausis skan viņas balss: "Tavs dēls mirs…"
Knausis ielec atpakaļ gultā un, uzmanīgi likdams ķepas, uzkāpj man uz krūtīm un, saritinājies kamoliņā, sāk murrāt. Tie viņam ir svētku brīži, kad ļauju tā gulēt. Reti runčelim laimējas izbaudīt tādu idilli, jo dienā neesmu mājās, bet vakaros jūtos tik noguris, ka pats savelkos čokurā un aizmiegu.
"Nav ko mocīt sevi, kas izdarīts, izdarīts." Pielieku punktu drūmajām pārdomām, lai celtos un sameklētu stiprāku zaru, uz kā balstīties. "Matu plēšana te nenotiks, un eņģeļi vakariņas nevārīs. Bet pēc tam jāsalāpa caurā zeķe, lai Minna atkal nezobotos. Kaut gan nez vai mūsu ceļi krustosies, aizvien biežāk jūtu, ka diviem Skorpioniem blakus nesadzīvot. Kad pirmā kaisle un otra iepazīšana pāriet, sakas ikdiena, kurā, iespējams, labāk jūtas pārējās zodiaka zīmēs dzimušie cilvēki…"
Knausis murrā, šīs nomierinošās un mājīgumu rosinošās skaņas mani, dienā noskrējušos cilvēku, pamazām iemidzina. Nezinu, cik ilgi esmu gulējis, jo telpā valda rudens krēsla, dzirdu aizbraucošas automašīnas rūkoņu, un tūdaļ pie ārdurvīm kāds neatlaidīgi un uzstājīgi sāk klauvēt.
Lecu kājās un atkal piesaucu visus nelabos, jo nelaimīgā kāja liek sevi manīt.
- Tūlīt, tūlīt, auroju, nāku!
Pie kāpņu margām krampjaini turēdamies, nosteberēju lejā un kaut kā tieku līdz ārdurvīm. Skats, ko ieraugu, liek trūkties uz verandas kāpnītēm slapji, netīri, apsvilušiem matiem stāv un drebinās trijotne Minna, Sintija un Askolds. Puisis, rokās sažņaudzis "Traviatas" partitūru, dreb pie visām miesām.
- Žēlīgs dievs! iesaucos. Kas…
- Ugunsgrēks, Minna, sodrējainajā tērpā, izspūrušajiem matiem un satraukumā degošām acīm izskatīdamās pēc varonīgās Orleānas jaunavas Žannas d' Arkas, skaļi stāsta. Dieva laime, Lempīt, ka tu tur nebiji! Savā dullumā būtu sadedzis…
- Kas dega?
- Mū… mūsu mā…ja… klabošiem zobiem izstosta Sintija, pansionāts…
- Kāzas izjuka, Askolds murmina, kāzas…
- Labi, ka paliki dzīvs, Sintija izdveš, es… Visas manas drēbes sadega…
- Nu vai iekšā mūs nedomā laist? Minna viņu pārtrauc. Neredzi, esmu kā slapja vista!
- Kāda runa! saku. Nāciet. Vietas pietiks visiem…
- Mūsu māja, činkst Sintija, kas tagad notiks? Cilvēki sadega… Askolds nepaspēja Līziņu un Emīliju izglābt.
- Ugunsdzēsējiem saplīsa vecā mašīna, ūdens vairs nenāca, Minna turpina, kamēr atskrēja pažarnieki no pilsētas…
- Dzīvosiet pie manis, saku, skatīdamies uz Minnu, ja neiebilstat.
- Beidzot kāds prātīgs vārds, viņa secina.
- Mēs te varēsim nosvinēt kāzas? Askolds, ilgodamies pēc vīra goda, jautā.
- Man vairs nav līgavas kleitas, činkst Sintija, nekā nav…
Knausis, ienācis verandā un pamanījis tik daudz cilvēku, iesprūk zem vecā galda. Kaķa skatiens pauž: "Ja viņi te sadomās palikt, es vairs nebūšu galvenā persona…"
Raugos uz trijotni, un tad pār mani nāk apskaidrība. Tik vienkārša kā visas ģeniālās domas.
Izvelku no kabatas zelta monētas un, sniedzot tās Sintijai, saku:
- Ne tikai kāzas nosvinēsiet, bet ari gultu nopirksiet…
- Kas tas ir? Askolda iecerētā, paņēmusi dzeltenās ripiņas rokā, jautā. Šitā nav īstā naudiņa…
- Pati īstākā, gandarīts saku, dāvana no manis.
- Labāk ātri sameklē viņiem drēbes, Minna, acīmredzot jau atkal iejutusies Laimiņu māju saimnieces lomā, izrīko. Esi palicis bērna prātā, piedāvādams bērniem spožus santīmus? Jevlampij, lūdzu, iekurini plīti.
- Sešas sekundes, un būs darīts, solu, vērdamies viņā.
- Ko skaties manī kā pasaules brīnumā? Minna grib zināt.
"Vai kāds cilvēks sarunā ar sievieti jebkad ir paturējis pēdējo vārdu?" klusībā jautāju pats sev. "Tāda viņa man ir vairāk diena nekā nediena…"
Ēriks Kūlis
DIENA KĀ SIEVIETE
Redaktore Zigrīda Krauze
Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010. Red. nr. L-3164. A/s "Poligrāfists", K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010.
* Dzer uz jaunlaulāto veselību, labais cilvēk!
[1] spožās komunisma virsotnes.
[1] mēs esam latvieši no Latgales. Tēvs, vakarā pirti izkurināsi?
[2] Šeit tiks uzcelta latvijas aes.
[3] nu ko, puis, iekriti savas muļķibas dēļ? No kurienes tad esi? Par ko šeit strādā?
[4] dzeramais spirts.
[5] nu dīvains cilvēks.
[6] nesaraujamā savienība…
[7] viss kārtībā.
" pierakstīts, izrakstīts.