- Un par endras augiem es nekad neko vairs negribu zināt, mīļais. Maija saņēma viņa rokas savās plaukstās un piespieda pie savām lūpām.
Šeins aizvēra acis. Tad steigšus atvēra, baidoties, ka tas ir bijis tikai ievainojuma karsonī redzēts murgs un viņš tūlīt attapsies, noasiņojot Terra Novas aizsardzības līnijas krāsmatās.
Nekas nenotika. Viņš vēl arvien atradās blakus Maijai un varēja ielūkoties paparžu zaļajās acīs, vērot saulē mirgojošos matus un apskaut vingro ķermeni, kurš, šķiet, bija savācis sevī visu Terra Novas dabas spēku un mieru.
Apvārsnis bija tīrs un mierīgs.
Ilze Eņģele T-persona
Robs vērtējoši aplūkoja sevi "Vitalife" korporācijas lifta digitālajā spoguli un uztraucies piekārtoja, cerams, pietiekami stilīgo frizūru.
Robs jutās lieliski un pacilāti. Bija piepildījies sapnis, uz kuru viņš bija izmisīgi un mērķtiecīgi tiecies pēdējos piecus gadus no nodzīvotajiem divdesmit pieciem. "Vitalife" pārstāvji beidzot bija atsūtījuši uzaicinājumu piedalīties jaunā preparāta izstrādē. Ja Robu pieņems testa programmā, viņa dzīve uz visiem laikiem mainīsies. Vairs nevajadzēs paciest darba devēja kaprīzes, jo pēc pastāvīga darba nebūs vajadzības. Varēs spēlēt virtuālās spēles līdz nelabumam un izmēģināt dažādas stilīgas un izsmalcinātas izklaides, kuras līdz šim Robam nebija pa kabatai. Neviens neskandinās, ka vajadzēja labāk mācīties, lai iegūtu kvalificētāku un labāk apmaksātu darbu. Taisnību sakot, Robs pēdējos četrus gadus apzināti nekur nestrādāja un pārtika no pabalstiem, jo, kā pats skaidroja pārējiem, bija jātaupās, lai "Vitalife" eksperimentālajām medikamentu programmām piedāvātu veselu, darba nenogurdinātu ķermeni. Ar "Vitalife" dāsnajām stipendijām savukārt pēc darba vairs nebūs vajadzības gan pietiks ikdienas tēriņiem, gan varēs nopirkt jaunākā modeļa elektromobili jeb, kā tos mīlīgi sauca sarunvalodā, elmo un valdzināt meitenes. Pašlaik viņas nicīgi novērsās, konstatējot Roba bezdarbnieka statusu un universitātes diploma trūkumu un ieraugot 2005. gada Porche. Ari Enna.
Viss. Ar šo nožēlojamo eksistenci ir cauri. Robs tagad būs vadošā farmācijas uzņēmuma sastāvdaļa. Robs tagad būs T-persona. Vairs nekādu trīsdesmit piecus gadus vecu automobiļu.
Vadošs tas bija pārāk pieticīgs apzīmējums šai varenajai farmācijas korporācijai, kuras ēku gigantisko kompleksu Robs bija stundām ilgpilni vērojis no ārpuses, kvernot pie sava nolupušā sociālā kooperatīva dzīvokļa loga. "Vitalife" akcijas pēc veiksmīgas AIDS vakcīnas izstrādes un pārdošanas pirms trīsdesmit sešiem gadiem bija uzlidojušas vai debesīs. Konkurenti tika sakauti, un šo uzņēmumu atliekas "Vitalife" bija triumfējoši nopircis par smieklīgu cenu, kļūstot par vienīgo farmācijas gigantu pasaulē.
Roberts izkāpa no lifta, nokļūstot caurspīdīga materiāla gaitenī: tas no ārpuses aptvēra ēku, kurā bija iekārtota "Vitalife" T-personu servisa centra Eiropas filiāle Nr. 11670-C.
Uz korporācijas emblēmas līdzās sakrustotajiem zobeniem un kaut kādam medicīnas piederumam, par kura nozīmi Robam nebija ne mazākās sajēgas, rotājās pacilāts sauklis: "Atrodi slimību! Pasargā cilvēku!". Roberts aizgrābts aplūkoja slavas zāli bezgalīgā gaiteņa sienas rotāja slavenāko T-personu portreti.
Par T-personām dēvēja cilvēkus, kuri personiski vai kuru vecāki bija piekrituši izmēģināt kādu no "Vitalife" eksperimentālajiem preparātiem. Piedalīšanās eksperimentos veselām ģimenēm bija iztikas avots, jo šo testu dalībnieki un viņu bērni pirmajā paaudzē saņēma "Vitalife" mūža pensiju vai amatu "Vitalife" korporācijā. Pat tie, kuri kā eksperimenta blaknes vai sekas piedzīvoja fiziskas vai garīgas atkāpes no normas, bija nodrošināti. Ja tas būtu noticis ārpus "Vitalife", viņi vilktu nožēlojamu dzīvi valsts patversmēs nolaistos graustos. Savukārt "Vitalife" turēja solījumus parūpēties nelaimīgie mitinājās komfortablos pansionātos un tie, kuri varēja strādāt, saņēma spējām atbilstošus amatus "Vitalife" korporācijā.
"Vitalife" pamatoti tika uzskatīts par sociālo garantiju etalonu visā pasaulē. Lai nokļūtu eksperimentālo preparātu testētāju rindās, bija jāiztur milzīga konkurence. Katrā kontinentā neaptverams skaits gan atsevišķu cilvēku, gan veselu ģimeņu gadiem ilgi pacietīgi gaidīja savu kārtu, līdz "Vitalife" bija nepieciešami tieši viņu demogrāfiskie un ģenētiskie parametri.
Strauji sacēlies vējš bija zibenīgi izklīdinājis mākoņus, un saule dažus mirkļus neizturami spoži spoguļojās gaiteņa gludajās, spīdīgajās plaknēs. Mazliet vēlāk jau reaģēja digitālie logi, un stiklu tonis tika aptumšots, lai apgaismojums atkal kļūtu cilvēka redzei optimāls. Robs kārtējo reizi sajuta nepacietīgas trīsas aiz vēlmes kļūt par šīs korporācijas sastāvdaļu. Šeit viņš jutīsies aprūpēts un pasargāts.
Robert, laipni lūdzam nodaļas C-12568 apakšvienībā, puisi uzrunāja solīdais kungs, kurš bija nosēdināts pie lielas administratora letes.
Viņam gan nebija vienas auss un acs to vietā bija redzama gluda āda. Roberts apspieda impulsu novērsties, jo pirmo reizi mūžā tik tuvu redzēja T-personu, kurai pēc testa bija radušās problēmas.
Kas šim nekaiš, Robs saņēmies turpināja ritināt pārdomu pavedienu. Ari šī T-persona saņem mūža pensiju un bez jebkāda stresa piestrādā par administratoru. Gan jau viņam ir ari sieviete vai pat vairākas zināma naudas summa padara neredzamas vai maznozīmīgas arī vēl atbaidošākas novirzes no normas. Roba skatiens noslīdēja līdz kunga ekskluzīvajiem platīna un zelta sakausējuma gredzeniem, aproču pogām un rokassprādzei, kas greznoja rokas ar vismaz divdesmit centrimetru gariem pirkstiem. Dizaineru šūtais uzvalks bija no jaunākā ķermeņa temperatūru pašregulējošā materiāla viena no peļņu nesošākajiem "Vitalife" pēdējā laika izgudrojumiem, jo katram sevi cienošam apģērbu ražotājam nācās nopirkt licenci šāda auduma izmantošanai. Arī sīciņais Ferrari markas elmo breloks, kurš bija saskatāms pavirši aizvērtajā atvilktnē, noteikti piederēja šai T-personai.
Kaut viņi nepārdomātu, kaut viņi nepārdomātu Robs skaitīja, pasniedzis administratoram savu universālo ID karti, un, elpu aizturējis, vēroja, kā administrators pieskaras letes digitālajai darba virsmai.
- Rob, laipni lūdzam komandā! Atrast slimību! Pasargāt cilvēku! administrators draudzīgi smaidīja.
Robs apstulbis blenza, neticot savai laimei, līdz attapās atbildēt ar rituālo sveicienu, kuru izmantoja "Vitalife" korporācijas iekšienē. Jā, nu jau viņš bija tās iekšienē! Neviens nekad viņu no "Vitalife" vairs nepadzīs.
- Atrast slimību! Pasargāt cilvēku! Robs pacilāti noskandēja. Tā viņš turpmāk varēs sasveicināties un atsveicināties visu mūžu, apliecinot savu piederību īpašo ļaužu šķirai.
- Roku, lūdzu. Administrators norādīja uz nelielu ierīci.
Robs saprata un paklausīgi pastiepa roku. Visām T-personām tika implantēts ķermeņa rādītāju raidītājs, kurš vienlaikus kalpoja ari par identifikatoru.
Aiz šīm durvīm ir vagoniņš. Autorizējieties ar "Vitalife" ID čipu, administrators pamāja uz salātzaļo aplīti uz Roba kreisās rokas, un jūs automātiski nogādās paredzētajā vietā.
Robs nekā no tā nedzirdēja. Vēl arvien berzēdams jauniegūto implantu delnas virspusē, viņš pa logu bija pamanījis kaut ko, kas pildīja viņa sirdi ar triumfējošām gavilēm. Kādā no zemākajiem ēkas līmeņiem dižojās "Vitalife" T-personu autoparks. Ekskluzīvākie modeļi salātzaļajā korporācijas krāsā bija pieejami jebkurai T-personai. Jau rit vai, iespējams, jau šovakar viņš, Robs, lepni piestūrēs pie Ennas apartamentiem un uzaicinās meiteni uz kino. Nē, labāk viņi aizies uz virtuālajiem karuseļiem. Nē, viņš to apburs ar smaragda gredzenu gandrīz "Vitalife" korporācijas krāsās smaragds būs zelta un platīna sakausējuma ietvarā -, un tad viņi dosies uz greznāko restorānu pilsētā. Pirms tam Robs izmantos "Vitalife" stilistu pakalpojumus un iegūs reprezentablu izskatu. "Vitalife" savām T-personām piedāvā neierobežotu kredītu, un Robs no šī brīža var atļauties visu, ko vēlas. Ak jā, vēl viņš nosūtīs vecākiem un māsai tādu naudas summu, ka šie zaudēs samaņu. Pamatīgu summu katram tad viņi zinās, kā izsmiet Roba sapni kļūt par T-personu! Tad viņi zinās, kā saukāt Robu par plānā galdiņa urbēju un dīkdieni! Un, kas attiecas uz Ennu, Enna vēl nožēlos, ka bija pateikusi: viņa runāšot ar Robu tikai tad, kad viņš beidzot būšot iestājies kādā no universitātēm. Enna ņirgājās par Robu, zinot, ka viņš tik tikko ar pūlēm beidza pamatskolu. Robs mainīs situāciju jau šovakar aplicis roku ap Ennas glezno plecu, beidzot noskūpstīs Ennas maigās lūpas, kuras nebūs vis savilkušās ierastajā nicinājuma urskulī, bet gan, kāri pavērtas, gaidīs Roba pieskārienu, jo Ennas gudrā, lepnā galva būs aprēķinājusi, ka Robs ir caurlaide uz T-personu pārpilnības un izpriecu pasauli. Bet, protams, viņš vēl izdomās, vai Enna vispār ir viņa labvēlības vērta.