Tā klājās visām nimfas meitām. Nogurums skaidri iezīmējās viņu sejās. Nišelle, kuras āda parasti bija skaistā, riekstbrūnā krāsā, tagad šķita neveseli bāla. Tikai Taira stāvēja kājās, tiesa, diezgan nedroši.
Dieviete ir pateicīga par mūsu ziedojumu, par kuru saņemsim jaunas zinības caur jauno vadītāju, sievietes balss skaidri pauda viņas zudušos spēkus. Tagad laiks doties pie miera. Rītdiena nesīs daudz pārbaudījumu. Raiannonas Turnīrs ir sācies.
Pēc Turnīra atklāšanas ceremonijas biju teju aizmigusi, kājās stāvot. Kuslām kustībām pārvilku savas iepriekšējās drēbes, ietinos Silvanas segā un tajā pašā mirklī, kad apgūlos uz smaržīgā siena matrača, iegrimu dziļā bezsapņu miegā.
Mūs cēla kājās līdz ar saullēktu. Visus rituālus vadīja iepriekšējā Turnīra uzvarētāja, vienlaikus būdama gan mācekle, gan mācītāja. Taira ar abām lietām tika galā labāk, nekā es ar vienu.
Kamēr ieturējām vieglas brokastis vasarīgas saules pielietajā pļavā, sākās runas, kādā secībā šogad varētu būt katra elementa pārbaudījumi. Pirmā diena izrādījās veltīta Gaisam. Izdzirdot to, sajutu atvieglojumu. Tas bija pāra elements manis pārstāvētajai Ugunij, tātad nesagādās tādas grūtības kā Ūdens.
Man izrādījās taisnība neredzamības burvestībā biju viena no labākajām. Pārākas izrādījās tikai divas Gaisu pārstāvošās meitas Aleta (pašai par neizsakāmu pārsteigumu) un sveču lējēja Lusinda.
Augi mums ir viss, Taira todien teica. Tie ir piesātināti ar maģiju. Tie mūs pabaro, sniedz siltumu un pajumti, ārstē un apģērbj, kā ari dāvā dvēselisku iepriecinājumu. Palūkosim, kā tie pieņem savā vidū katru no mums!
Vispirms mums vajadzēja pagatavot īsto mikstūru. Pratu to darīt pavisam veikli, jo šī burvestība man šķita sevišķi skaista. Sadarbība ar Gaisu pārstāvošajiem augiem, to sulu un ziedu izmantošana, lai iegūtu mikstūru, kuru ar bērzu slotiņu uzslacināja pār sevi, tā iemantojot spēju paslēpties no citu skatieniem. Pāri itin kā nolaidās vēja priekškari, kas nedaudz aizklāja pašu un pēc vajadzības samulsināja gaisu nevēlamā vērotāja acu priekšā. Tas vairs nelaida cauri gaismu vai sāka ņirbēt darīja visu, lai neļautu saskatīt personu, ko tas iekļāva.
Tika vērtēta mūsu prasme noturēt šo maģiju ap sevi pēc iespējas ilgāk un blīvāk. Tas šo pārbaudījumu padarīja diezgan garu bija jāgaida, līdz atkal spēsim pamanīt burvestību izpildošo nimfas meitu.
Dienas otrā puse pagāja, izpildot vēja vaņģošanas burvestību, skaņas sūtīšanas vārdus, smaržas plaucēšanu, lidoņu piesaukšanu un daudzas citas sīkas lietiņas.
Vakarā es klusām aizlavījos pie kokiem un, kraukļu modro acu uzraudzīta, izdedzināju otro sveci.
Nākamā diena bija līdzīga. Brokastis un runas saules pielietā pļavā. Tad Tairas paziņojums, ka šodien tapšot pārbaudītas mūsu spējas Uguns elementā. Mana vadība pārbaudījumos. Uz pēdām mina tikai Nišelle, kas nāca no tā paša nama.
Es neko nespēju sev padarīt. Apzinājos risku, taču uzvara šķita tik tuva, tik iespējama! Nevilšus iztēlojos, kādā veidā es vadītu Kalnu, kā būtu kontaktā ar Dievieti un, galvenais, kā vadītu nākamo Raiannonas Turnīru. Mani iesvēlās tīksmas liesmas. Iestāstīju, ka tās palikušas manās sajūtās no todienas ugunskura apdzēšanas vingrinājuma.
Vakarā es klusām aizlavījos pie kokiem un, kraukļu modro acu uzraudzīta, izdedzināju trešo sveci.
Kā nākamā Turnīrā tika vērtēta spēja saprasties ar Zemes elementu. No gavēņa man sāka zust spēki, tāpat zeme slāpēja manu uguni. Centos, cik vien varēju, taču, vienalga, pirmajās dienās iegūtais pārsvars saruka. Mierināju sevi ar domu, ka vēl ir rītdiena, rītdien es noteikti piestrādāšu.
Aleta mani vēroja nedaudz uztraukti, taču es biju sākusi no viņas izvairīties.
Vakarā es klusām aizlavījos pie kokiem un, kraukļu modro acu uzraudzīta, izdedzināju ceturto sveci.
Piektās dienas rits uzausa tāds pats kā iepriekšējie. Droši vien arī tas piederējās pie vietas maģijas. Pie tās pavisam neapšaubāmi piederēja strauts, kas pēkšņi uzradās, kur tā iepriekš nebija.
Piektā diena. Pēdējā diena pārbaudījumos. Pavisam drīz izšķirsies, kura triumfēs šajā Turnīrā. To saprata visas klusums un ari pagurums klāja pļavu tāpat kā rīta migla. Neviena nebija radusi lietot maģiju tik ilgstoši, dažādi, nepārtraukti.
Man neklājās viegli. Man pat neklājās grūti. Tas, ko es piedzīvoju, bija izsakāms tikai vienā vārdā hagalaz. Rūnas nemelo nekad.
Dvēsele smeldza kopā ar tikpat nomocīto ķermeni, taču es piespiedu rast sevī vēl kādas spēka paliekas. Atlika tikai pārvarēt prātā kūņojošos aizbildinājumus, ka nekā daudz vairs nav palicis. Ja darīšu, tad atradīšu arī veidus, kā to izdarīt. Pat Ūdens dienā un uz pārguruma robežas.
Šodien bija trāpījies visgrūtākais lielais uzdevums pārtapšana. Tā bija smaga maģija, kas balansēja uz robežas ar tumsu. Ar sīkākajām es vēl tiku galā, taču nezināju, cik daudz manī atlicis, lai paveiktu ko tādu.
Mums jābūt mainīgām, tādām kā Ūdens, Taira sauca. Pat trīskārtējā uzvarētāja neizskatījās pārāk tālu no salūšanas. Jāspēj pielāgoties un pavisam burtiski saplūst ar pārējām būtnēm. Nimfas meitām ir divi veidoli, izaiciniet sevi un iekāpiet otrā ādā!
Zaķis. Man tikai vajadzēja pārtapt zaķī. Ne pārāk tālu no ļaušanās izmisumam apsēdos pļavā un apskāvu sev klāt pievilktos ceļgalus.
Pārtapšana izrādījās vienīgā maģija, ko es agrāk nebiju pielietojusi, un, protams, tieši tā kļuva par visaugstāko šķērsli manā ceļā uz uzvaru. Kā gan es neiedomājos tajā pavingrināties! Ai, es zināju, kāpēc. Tā mani biedēja un viesa nemieru. Šī maģija prasīja lielu spēku, drosmi un pārliecinātību. Ja prāts bija sašķelts, pārvērtības varēja beigties pavisam bēdīgi.
Šobrīd izveidojās dīvaina situācija. Vismaz spēju un prasmju ziņā vadībā biju es, Nišelle un Vesta Lusindas māsa. Lēni un pacietīgi viņa bija lauzusi ceļu un Turnīra beigās bija pirmajās rindās. Vestai šis bija jau ceturtais Turnīrs. Ne reizi viņa nebija uzvarējusi, bet sakrājusi gana daudz pieredzes, lai to izdarītu tagad. Vesta pārstāvēja Ūdens elementu, tātad šodiena varēja nest viņai triumfu pārbaudījumos.
Mēs abas ar Nišelli bijām no Uguns, un tas prasis no mums lielākas pūles. Šis bija mūsu pirmais Turnīrs, un ari dzīves mācībā mēs atpalikām no Vestas. Tomēr Nišelle ne velti bija Nišelle ja viņa nostādīja kādu mērķi, tad to ari sasniedza. Pašreiz viņas mērķis bija uzvara Turnīrā. Jā… un visi zināja, ka viens no meitenes maģiskajiem trumpjiem bija brīnišķīgā spēja pārvērsties zaķī. Viņa to jau darīja pavisam plūdeni, kad pārējās vēl tikai sāka apgūt sarežģītos vārdus un darbus, lai to panāktu.
Un tad biju es. Ar baumotu vai īstenu Dievietes aizsardzību, taču pavisam noteikti dabisku talantu un kaislību. Biju nogurusi, iztukšota, bet joprojām turējos pie alkām izcīnīt uzvaru.
Pagaidām mūsu izredzes bija gaužām līdzvērtīgas. Tas manī iesvēla vēl lielāku nogurumu.
- Kalea… atskanēja nedaudz skumja balss, un man blakus nosēdās Aleta. Nemoki sevi tik ļoti. Kādēļ tev vajag visu uzreiz un tieši tagad? Tu vari atgriezties nākamajā Turnīrā vēl spēcīgāka un noteikti uzvarēt bez tādas sevis iztukšošanas. Tas var atstāt sekas, vai zini.
- Zinu, nedaudz nepacietīgi noteicu. Bet tas nenotiks. Turklāt, ja es izcīnīšu uzvaru jau tagad, tad varu iet Tairas pēdās un to darīt vairākus Turnīrus pēc kārtas.
Draudzene necentās strīdēties tālāk. Viņa droši vien vēlētos, kaut pašai vēl būtu cerības.
Apņēmīgi piecēlos kājās un sakopoju sevī mītošos spēkus, izvelkot no dzīlēm tur paslēpušās druskas.