„Es arī. Tas ir labi dvēselei. Vienmēr ir patīkami mierīgi sākt dienu. Miers izstaro mieru.”
Iespējams, Vējam ir taisnība, bet Hago viņa ir žēl. Žēl viņa garlaicīgās dzīves, kas drīz beigsies. „Laikam,” Hago nomurmina.
Vcjs atspiežas uz slotas kāla, cenšas ieskatīties Hago zīmējumā. „Kas tas ir?”
Hago paceļ zīmējumu augstāk. „Šis? Hmm, es to uzzīmēju.”
Vejs pēta zīmējumu.
„Apbrīnojami.”
„Jā,” Hago, piemiedzis acis, skatās uz zīmējumu, joprojām mazliet pārsteigts, ka to radījusi viņa roka. „Paldies.”
„Izskatās tieši tāds pats kā viens no tiem, lai gan nekad neesmu redzējis tādu šķīvi, kā šim rokā.”
„Jūs to pazīstat?” Hago pulss kļūst straujāks.
„Protams. Tu esi ļoti talantīgs.”
„Paldies,” Hago atkārto. Pilnīgi meli. Bez palīdzības Hago pat cilvēciņu no svītriņām īsti neprastu uzzīmēt. Zīmēšana viņa Beigu spēles treniņprogrammā neietilpa.
Vēja pētošais skatiens no zīmējuma pievēršas Hago.
„Bet tu pats nezini, kas tas ir, lai gan esi to uzzīmējis?”
Vīrieša skatiens nez kāpēc liek Hago justies neērti. Viņš nevērīgi parausta plecus. „Nokopēju to no attēla, kuru Sāra bija izplēsusi no žurnāla.” Viņš melo acīs skatīdamies. „Kas tas ir?”
„Tas ir Terakotas armijas ģenerālis.”
,,Ā, jā! Kāds es esmu muļķis.” Viņš zināja, ka ir to jau kaut kur redzējis. Terakotas armija ir slavena visā pasaulē. Vairāk nekā 8000 karavīru statuju pilnā augumā sargā pirmā Ķīnas imperatora mirstīgās atliekas. Viņa kapenes ir vietējais senatnes piemineklis, kas datēts ar otro vai trešo gadsimtu pirms mūsu ēras. „Sāra gribēja to apskatīt, kamēr esam šeit.”
Keplers 22b laikam grib teikt, ka man mums jādodas turp.
Un jāņem līdzi disks.
„Nu protams. Visi grib apskatīt Terakotas armiju. Tā ir diezgan iespaidīga.” Vejs turpina slaucīt grīdu. „Es pats arī esmu ar to aizrāvies.” „Tiešām?”
„Jā.” Un tad viņš pasaka ko negaidītu: „Bet kāpēc tu man melo, starp citu?”
„Meloju?” Hago jūt, ka saspringst kakla muskuļi, viņš gatavojas.
„Tu to nevarēji nokopēt no fotogrāfijas.”
I lago purina galvu. „Bet es nokopēju.”
„Nevienam imperatora Ciņa Šihuandi karavīram rokā nav tāda diska.”
I lago norij siekalas. ,.Ai, to es pats izdomāju. Sapņoju par lidojošo šķīvīti.” „Ak par lidojošo šķīvīti? Tas neizskatās pēc lidojošā šķīvīša.”
„Ko lai saku? Es neprotu zīmēt lidojošos šķīvīšus. Neviens nav ideāls.” „Nē. Laikam jau nav.” Vejs turpina slaucīt grīdu. „Piedod. Es negrasījos tevi traucēt. Vai tu negribēji izmantot datoru?”
„Jā, gribēju,” Hago saka un dodas uz nišu.
llago atrod datoru, apsēžas pie termināļa, atver interneta pārlūku un sāk meklēt. Viņš izlasa par Terakotas armiju un Ķīnas piramīdām, un imperatoru Ciņu. Viņš atrod noslēpumainas interneta baumas tātad vistīrākās nejēdzības par Lielo balto piramīdu.
Hago pasērfo tīmeklī vēl mazliet ilgāk. Pārbauda vecu elektroniskā pasta kontu. Nekā vērtīga, tikai mēstules. Izlasa vietējās Huljakas, Omahas un dažu citu meteorītu nokrišanas vietu ziņas, legūglē citplanētiešu disks un saņem veselu kaudzi bezjēdzīgu drazu, kuras rakstījuši visādi plānprātiņi.
Pēc 17 minūtēm ievibrējas viņa telefons.
Viņš negaida zvanu.
Šis numurs ir tikai četriem cilvēkiem.
Viņš izņem telefonu no somas tā, lai neviens nepamana disku, un pēta numuru.
Vietējais.
Viņš sarauc uzacis un nospiež „atbildēt”.
„Hallo?”
Pauze, un tad atskan automātiska sievietes balss dzīvespriecīgā mandarīnu dialektā.
Robotzvans, nepareizs numurs.
Hago pārtrauc sarunu; viņš jūtas neomulīgi. Citā gadījumā viņš prātotu, vai telefons netiek izsekots, taču viņam ir visdrošākais, vismodernākais viedtālrunis pasaulē.
Viņš izdzēš datorā meklējumu vēsturi un aizver pārlūkprogrammu, un dodas atpakaļ uz istabu, cerēdams, ka Sāra būs beigusi meditēt. Viņiem jādodas ceļā.
Kad viņš iet cauri vestibilam, Vcjs ierunājas: „Zini, mans brālēns strādā tur par pētnieku. Viņam ļoti patiktu tavs zīmējums. Es piezvanīšu, varbūt viņš varēs jūs abus ar draudzeni izvadāt ekskursijā. Iespējams, ielaidīs tādās vietās, kur citi tūristi netiek.”
Hago nav īsti drošs, vai var uzticēties Vējam, taču tā būtu lieliska iespēja iekļūt kompleksā, ja to liek darīt norāde. „Paldies, Vej. Tas būtu lieliski.”
Vejs paklanās. „Nav par ko.”
ANS LIU t
liu nams, nereģistrēts pazemes bunkurs, Tunjuačžeņa, Gaolinas apgabals, Sjiaņa, Ķīna
Cietie diski griežas. Skaitļi lido. Notiek koordinātu pārbaude. IP adrešu filtrēšana. Pa vadiem uz raidītājiem un satelītiem un atpakaļ ceļo datu paketes. Vecs punktu matricu printeris atritina papīra loksnes ar perforētām malām, legaismojas displejs. Garās kodu virknēs atveras skripts.
Aņa Liu mehānisms tikko atradis Hago Tlaloka telefonu.
Šans palēkdamies ieskrien istabā, sakarsis no ielas, no cīņas ar Čijoko, no viņas spēka radītā enerģijas pieplūduma. Sakarsis no izdruku pārlūkošanas divu stundu garumā, meklējot viņu, neveiksmīgi.
Aņs pieiet pie izdrukas. DREBULIS. Ieskatās ekrānā. Mirkšķismirkšķis Viņš mirkšķis savāks savas mirkšķis rotaļlietas un dosies pie viņiem. Kad viņi būs novākti mirkšķis novākti DREBULIS novākti no spēles laukuma, viņš atradīs šo Čijoko Takedu. Norādei, ko mirkšķis keplers 22b mirkšķismirkšķis iedēstīja viņa prātā, nav nozīmes. Viņš negrasās Spēlēt Beigu spēli tāpat kā citi, kas dzenas mirkšķis pakaļ mīklām, uzvedas kā pēdējie muļķi.
Mirkšķis DREBULISmirkšķis
Svarīgs ir tikai nomierinošais mirkšķis nomierinošais mirkšķis nomierinošais klusais mirkšķis veldzējošais spēks mirkšķis, ko izstaro valdzinošā mirkšķis valdzinošā 2. dzimtas Spēlētāja.
Pārējie Spēlētāji pagaidīs.
Dāvana, kuru viņš tiem veido, vēl nav gatava.
Bet drīz būs.
Un kas tā būs mirkšķis kas tā būs par dāvanu.
MAKABĪ ADLAJS
Sjī Jina slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa, Sjiaņa, Ķīna
Makabī Atllajs izicl no slimnīcas. Viņš tur ir pabijis divas dienas un 15 stundas, reģistrējies kā Pols Alens Čomskis. Viņš nevarēja riskēt un uzrādīt savu īsto vārdu. Nemaz nebūtu labi, ja naktī viņu apciemotu slepkava, kamēr viņš gu| un sapņo, kā nogalina jauno Baitsahanu, nogalina Hago un nogalina to trako izdzimteni Aņu.
Makabī iziet dienas gaismā un iestājas rindā pēc taksometra. Viņš brauks uz dzelzceļa staciju. Kāja sāp, tā reizi dienā jāpārsien, un nedēļu nedrīkst slapināt, taču kopumā tā ir kārtībā. Baitsahana raidītās bultas brūce bija tīra, un kā par brīnumu operācija nemaz nebija vajadzīga.
Ar ausi gan ir citādi. Hago Tlaloks pārdūra labo bungādiņu, iegrūzdams Makabī ausī īkšķi, un pagaidām viņam jāpacieš pastāvīga spalga zvanīšana. Ārsts apgalvoja, ka plīsums sadzīs pats un zvanīšana pamazām mitēsies, bet tas varētu prasīt divus vai trīs mēnešus.
Lieliski.
Vēl ārsts viņam ieteica vismaz divas nedēļas izvairīties no lidošanas. Viņš teica, ja Makabī lidošot, bungādiņai sliktāk nekļūšot, bet tas varētu ļoti sāpēt.
Vienalga. Viņš par to padomās, bet pagaidām jāseko divdaļīgajai norādei. Nedrīkst zaudēt laiku.