Tātad - kuri ir tie organizētie cilvēki, kas patiesi spēj nogalināt, Rob? Lai viņus atrastu, mums jādodas uz ziemeļiem. Tur dzivo paši gudrākie.
Ja izvērtējam Eiropas nācijas, tad angļi un vācieši nogalinājuši vairāk nekā citi. Piemēram, Britu impērija pilnībā iznīcināja Tasmānijas aborigēnus, noslepkavoja absolūti visus. Patiesību sakot, briti Tasmānijas salā tā izklaidējās - medīja vietējos iedzīvotājus. Tas bija asiņains sporta veids, gluži kā lapsu medības.
Vienīgie Eiropā, kas nogalināto upuru skaita ziņā var stāties līdzas britiem, ir vācieši. Viņi saņēmās lēnām un palika bez impērijas, taču divdesmitajā gadsimtā viņiem paveicās. Vācieši nobendēja sešus miljonus ebreju. Noslepkavoja piecus miljonus poļu. Un kādus desmit vai divdesmit miljonus krievu - viņu ir pārāk daudz, lai saskaitītu precīzi.
Kāds ir britu un vāciešu intelektuālās attīstības koeficients? No 102 līdz 105, tātad krietni virs vidējā un ārkārtīgi virs citu rasu rādītājiem. Šis skaitlis ir visnotaļ iezīmīgs, lai pasludinātu britus un vāciešus par nāvējošākajām nācijām pasaulē. Un gudrākajām ari.
Taču lūkosim dziļāk. Kas ir vēl gudrāki par britiem un vāciešiem, Rob? Ķinieši. Viņu vidējais intelektuālās attīstības koeficients ir 107. Turklāt ķinieši divdesmitajā gadsimtā vien nogalinājuši aptuveni simts miljonus. Protams, viņi slepkavojuši savējos, taču par gaumi nestrīdas.
Bet tagad ķersimies pie galvenā.
Kurš, visticamāk, varētu nogalināt tevi? Fricis vai brits? Melnais vai ķīnietis? Korejietis vai kazaks? Nēģeris vai makaronu ēdājs?
Nē, tas ir ebrejs. Ebreji uz šis planētas ir bendējuši vairāk par visiem citiem. Protams, ņemot vērā to, cik mazskaitliga ir šī nācija, viņi slepkavošanai izsnieguši pilnvaras. Proti, izmantojuši citu tautu varenību vai panākuši, ka citas valstis cīnās viena pret otru. Viņi dzīvo un nogalina, apbruņojot savu gudrību. Neviens nevar apšaubīt, ka ļoti daudzi krituši no viņu zobena. Padomā par to! Ebreji ieviesa kristietību; cik daudzi gājuši bojā krusta dēļ un krusta vārda? Piecdesmit miljoni? Ebreji sapņoja par komunismu. Tātad vēl simts miljoni. Un kur tad vel atombumba! Ari to izgudroja ebreji. Cik daudzus nogalinās tā?
Maskējušies par neokonservatīvistiem, ebreji izraisīja otro Irākas karu. Jā, pēc viņu standartiem spriežot, tā bija īslaicīga operācija - tikai miljons upuru. Tāds sīkums! Taču viņi joprojām visu kontrolē. Varbūt tādēļ, ka gatavo visaptverošu islāma un kristietības karu. Un mēs visi zinām, ka tāds būs. Un mēs visi zinām, ka to uzsāks ebreji. Viņi sāk visus karus, jo ir paši gudrākie.
Kāds ir vidusmēra aškenazu ebreja intelektuālās attīstības koeficients? 115. Tā ir gudrākā rase pasaulē. Tātad, visticamāk, tieši ebreji laupīs tev dzīvību. Tikai nedarīs to uz ielas ar dunci rokā, lai atņemtu tev desmit dolārus kārtējai narkotiku devai."
Robs vērās vēstules tekstā. Tas šķita absolūti neprātīgs, taču iespējams, ka tajā varētu atrast arī kādu pavedienu.
Vēlreiz pārlasījis tekstu, viņš paņēma telefonu un piezvanīja detektīvam Foristeram.
Trīsdesmit devītā nodaļa
Kriminālmeklēšanas vecākais inspektors Foristers pa telefonu vēlējās norunāt tikšanos ar Dženisu Edvardsu, lai uzklausītu viņas viedokli Klonkarija lietā. Viņa bija eksperte evolūcijas psiholoģijā, uzrakstījusi sarežģītas, taču pozitīvi novērtētas grāmatas par šo tematu.
Psihoterapeites sekretāre runāja izvairīgi un apgalvoja, ka Dže- nisa ir ļoti aizņemta un varētu atvēlēt tikai nākamas dienas rītu, kad Karaliskajā ķirurgu koledžā apmeklēs ikmēneša tikšanos ar šīs izglītības iestādes vadību.
- Labi, piekrītu. Cikos es varētu viņu sagaidīt?
Sekretāre nopūtās.
- Es pierakstīšu…
Nākamajā rītā Foristers ar metro aizbrauca līdz Holbornai un kolonnām rotātajā Karaliskas koledžas foajē gaidija ierodamies Dženisu. Viņa ieveda detektīvu plašā, spožā, no stikla un tērauda darinātā koledžas muzejā, jo tā esot "lieliska vieta sarunām".
Muzejs šķita iespaidīgs - milzīgu stikla plauktu labirinti ar dažādiem paraugiem burkās un mēģenes.
-Šo mēdz dēvēt par kristāla galeriju, - stāstīja Dženisa, rādīdama uz mirdzošajiem secēšanas galdiem. - Pirms pāris gadiem telpas rekonstruēja, un mēs ļoti lepojamies ar to. Samaksājām vairākus miljonus.
Foristers pieklājīgi palocīja galvu.
- Te ir viena no manām mīļākajām ekspozīcijām, - sacīja ārste. - Redzat? Iekonservēta pašnāvnieka rīkle. Puisis pats sev pāršķēla nkli. Te var redzēt, ka sadriskāta miesa. Hanters bija lielisks secētājs. - Dženisa uzsmaidīja Foristeram. - Tātad, Mark, ko jūs gribējāt zināt?
- Vai, jūsuprāt, pastāv tāds slepkavas gēns?
Sieviete papurināja galvu.
-Nē.
- Nemaz?
- Viena gēna nav. Iespējams, ir gēnu grupa. Jā. Nav iemesla, lai tā nebūtu, taču droši mēs to nevaram apgalvot. Šī zinātnes nozare joprojām ir tikai bērna autiņos.
- Skaidrs.
- Mēs tikai sākam izprast ģenētikas principus. Piemēram, vai esat pamanījis, ka homoseksuālisms un augsts inteliģences līmenis ir savstarpēji saistīti?
- Tiešām?
- Jā. - Ārste pasmaidīja. -1 lomoseksuālistiem intelektuālās attīstības līmenis ir par desmit punktiem augstaks nekā vidusmēra cilvēkam. Ir skaidrs, ka to nosaka viens no ģenētikas elementiem. Gēnu grupa. Taču tās darbības principi mums vel nav īsti saprotami.
Foristers pamāja ar galvu un palūkojas uz dažiem dzīvnieku paraugiem. Burka ar miksīnu. Bali pelēks gulbja vēders.
Dženisa Edvardsa turpināja stāstījumu:
-Ja runājam par slepkavnieciskuma pārmantojamību… Tā atkarīga no attiecīgo gēnu mijiedarbības. Gan savstarpējas, gan ar
Senatnes Vārti ____________
vidi. Cilvēks ar šādu iezīmi var nodzīvot ari pilnīgi normālu mūžu, ja viņa tieksmes netiek katalizētas vai provocētas.
- Bet… - Foristers jutās apmulsis. - Jūs tomēr uzskatāt, ka slep- kavnieciskumu var pārmantot?
- Ka piemēru izmantosim muzikalitāti. Tā šķiet daļēji pārmantojama. Bahu ģimenē vairākās paaudzēs bija spoži komponisti. Protams, zināmu lomu spēlēja vide, taču procesā noteikti iesaistīti ari gēni. Tātad, ja pārmantojams ir kaut kas tik sarežģīts kā spēja komponēt mūziku, tad ir pilnigi iespējams, ka nodot nākamajam paaudzēm var arī primitīvo tieksmi nogalināt, vai ne?
- Un kā ar cilvēku upurēšanu? Vai cilvēks var pārmantot vēlēšanos izpildīt cilvēka upurēšanas rituālu?
Psihoterapeite sarauca pieri.
- Neesmu pārliecināta. Ļoti savāds apgalvojums. Ko jūs ar to domājat?
Foristers parstāstīja Klonkariju dzimtas vēsturi - aristokrātu ģimene ar karā gājušiem senčiem, un dažiem agresija izpaudusies kā tieksme upurēt cilvēkus. Un nu pasaulē nācis Džeimijs Klonkarijs - slepkava, kurš upurē bez iemesla un acīmredzama izskaidrojuma. Savādi arī tas, ka ģimeni vilina vietas, kuras upurēti cilvēki, jo tā dzīvo netālu no Francijas lielākās upurvietas un Lielā kara kaujas laukiem, kur asinis lējis viņu briesmīgais sencis ģenerālis Klonkarijs.