Zāli pāršalca balsu murdoņa, un sarkankoka paneļiem rotātās sienas vēl ilgi drebēja no vētrainu aplausu skaņām. Pēkšņi kaut kur no durvju puses aplausu vētrai pa vidu atskanēja sauciens: "Nodevējs!"
Aplausi aprima tikpat pēkšņi, kā bija sākušies. Visu skatieni pievērsās runātājam, kurš atradās gandrīz pie pašām durvīm. Tas bija gadus trīsdesmit vai trīsdesmit piecus vecs karavīrs malkoriešu drānās. Igra atcerējās, ka šis vīrs bija viens no diviem Malkoras pārstāvjiem, kas pa slepenām ejām ar zemes elementāļu palīdzību bija ieradušies uz šo ceremoniju.
- Tam, kuram pietiek drosmes nosaukt mani par nodevēju, Heinriha balss skanēja bargi, jānāk visu priekšā un jāpamato savas apsūdzības, ja to spēj. Bet, ja nespēj, lai ar savām asinīm divkaujā nomazgā savu negodu.
No Igrai nu jau labi pazīstamā jaunekļa vairs nebija ne vēsts. Troņa priekšā stāvēja stalts, valdonīgs, pašpārliecināts vīrietis, kurš zināja savu darbu un vārdu vērtību un spēja atbildēt par katru savu elpas vilcienu.
- Es Malkoras maršals Raveks no Sriefas apgalvoju, ka šis vīrs ir nodevējs! vīrietis nāca aizvien tuvāk tronim un runāja tik pārliecinoši, ka pat Memetrijs jautājoši uzlūkoja Heinrihu.
- Kā jau teicu, malkoriet, no troņa paaugstinājuma augšējā pakāpiena nolūkojoties uz troņa priekšā stāvošo viru, pavēlēja Heinrihs, pamato savas apsūdzības!
- Man ir pamatojums, malkorietis pacēla tīstokli. Šo ziņu tikko atgādāja brīvajām tautām uzticams ērglis, kurš to saņēmis no Loredas dzīvniekiem. Lai visi dzird, par kādiem Loredas roklaižām ir izauguši Gjaraha bērni!
"Ar šo paziņojam, ka baumas par Malkoras Gjaraha meitas atrašanos Elkardonas pilī ir radušas apstiprinājumu. Taču nav apstiprinājušās ziņas par to, ka malkoriete ienaidnieka mājoklī atrodas kā gūstekne. Ar pašas muti jaunava ir apliecinājusi, ka Loredas pilī uzturas no brīva prāta, un atteicās doties līdzi malkoriešu centūrijai. Jaunava netiek turēta sasaistīta, un nav redzamas sitienu vai spīdzināšanas pēdas.
Sirdij asiņojot par šo ziņu,
pulkvedis Diāts."
Nolasījis šo paziņojumu, malkoriešu virsnieks ar nicinājuma pilnu skatienu palūkojās uz Heinrihu.
- Malkoriešu centūrijai bija pievienojies Malkoras Gjaraha vecais tēvs, vicinot tīstokli kā zobenu, turpināja Raveks. Neraugoties uz cienījamo vecumu, viņš devās šajā ceļojumā, lai glābtu sava dēla asinis. Pat tikšanās ar pašas tuvinieku nelika malkorietei sekot saviem tautiešiem. Viņa labāk izvēlas elpot vienu gaisu ar Malkoras sievu un bērnu slepkavu, ēst pie viena galda ar to, kas indējis un spīdzinājis viņas tautiešus. Ja tā nav nodeviba, kas tad? Ja māsa nodod savu tautu, tad ari brālis nevar būt uzticams brīvajiem ļaudīm. Šis jauneklis kā nodevīga čūska ir ielavījies Mentaras valdnieku mājoklī! Bet nu nodevējs ir atmaskots!
Šķita, zālē visi bija aizturējuši elpu. Apsūdzības bija tik nopietnas un pamatotas, ka vajadzēja pamatīgus atspēkojumus, lai Heinrihs netiktu uzskatīts par nodevēju.
"Patrāpies tik man ceļā, Ravek, un tev nāksies samaksāt par "nodevīgu čūsku"," Igra vārījās dusmās. Viņa labprāt būtu ķērusies šim vīram pie rīkles, lai aizstāvētu biedru, taču nolēma, ka labāk ļaut šo starpgadījumu atrisināt citiem, kuri to pratīs paveikt bez zobenu vicināšanas.
Arī valdnieci Meorniru teiktais bija aizskāris. It kā viņai sejā būtu ietriekusies spēja brāzma, Meorniras gaišie mati pēkšņi sāka plīvot. Acīs dega dusmas, un viņa draudīgi tuvojās malkorietim.
- Ne vienmēr brālis un māsa iet vienu taku, to iegaumē, nožēlojamais! viņa iemeta kareivim sejā. Es varu apliecināt, ka Malkoras Gjaraha dēls nav nodevējs! Un meita ari. Vēl tikai iepriekšējā naktī ar manu atļauju uz Elkardonas pili, lai brīdinātu savu meitu un pasargātu viņu no tumsas kalpu viltībām, devās Atraktu Sofijas gars. Ja meitene, kā tu atļāvies apgalvot, no brīva prāta ēstu pie viena galda ar savas tautas indētāju, mātes gars, kas tikko atkal atradis savu mīļoto vīru, nesteigtos uz dzīvajo pasauli.
- Arī es galvoju par malkorieti, Obzāns nostājās līdzās Heinriham. Es pats palīdzēju Heinriham aizvadīt māti pēdējā gaitā. Es savām acīm redzēju uz sievietes kakla Žņaugu Vārdu atstātās pēdas un zinu, kā rokas mirkst šīs ģimenes asinīs. Lai gan neesmu redzējis meiteni, kopš Gjaraha ģimenei uzbruka zaļais cirmenietis, esmu drošs, ka Malkoras varoņa meita atrodas Verga saites Vārdu iespaidā. Es pazīstu šo jaunavu kopš mazotnes un zinu, ka tēva gods un piemiņa viņai ir svēta.
Zālē atskanēja atsevišķi slāpēti kliedzieni. Gandrīz ikviena Domhandā dzīvojošā rase un tauta kādreiz bija saskārusies ar baiso Verga saites lāstu. Gandrīz katrs domhandietis zināja, ka Rorikora izveidotie Verga saites Vārdi ir lāsts, kas pakļauj un salauž jebkuras būtnes brīvo gribu.
- Ravek no Sriefas! Heinrihs satvēra tēva zobena rokturi. Vai tev ir atspēkojumi šeit izskanējušajiem galvojumiem?
Vīrs klusēja, mēģinot aptvert tikko dzirdēto, kas bija pretrunā ar ziņām, kuras viņš bija saņēmis. Turklāt apsūdzētajam par aizstāvjiem bija uzmetušies visai cienījami ļaudis. Viņš gan nepazina cirmenieti Obzānu, taču apšaubīt Garu valstības valdnieces teikto mirstīgais neuzdrīkstējās.
-Ja tev nav pierādījumu, ka esmu nodevējs, skarbi noteica Heinrihs, tad esi virs un uzņemies atbildību par saviem vārdiem. Lai mana tēva zobens nomazgā tavu negodu!
- Apstājies, malkoriet! Memetrijs uzlika plaukstu uz Heinriha rokas. Ir citi veidi, kā izpirkt vainu. Loredas tumsas kalpi kļūst stiprāki ikreiz, kad tiem izdevies sanaidot tēvu ar dēlu un brāli ar brāli. Valdniecei Meornirai jau tā pietiek rūpju. Tādēļ malkoriešiem nevajadzētu izliet vienam otra asinis.
- Lai notiek, valdniek, Heinrihs mirkli pārdomāja. Ja šim vīram pietika drosmes nākt visu Domhandas tautu priekšā un apsūdzēt manu ģimeni nodevībā, lai tad parāda drosmi visu priekšā ari atzīt savu vainu un lūgt piedošanu man, manai māsai un manu vecāku piemiņai!
Heinriha vārdi izskanēja dziļā klusumā. Visi skatieni bija piekalti Malkoras maršalam. Katrs, kurš bija kaut reizi piedalījies kaujā, zināja, ka divkaujā šādu aizskārumu nomazgāt būt daudz vieglāk nekā, visiem dzirdot, atzīt savu kļūdu.
- Es atzīstu, pēc ilgākas klusēšanas dobjā balsi ierunājās Raveks, ka esmu ticis maldināts. Atzīstu, ka mans spriedums bija balstīts uz manu tautiešu ziņojumu. Es pieļauju, ka mani tautieši nav pamanijuši Verga saites Vārdu pazīmes, kas redzamas tikai burvjiem. Šo apstākļu dēļ esmu pieļāvis kļūdu un aizskāris varoņa Gjaraha bērnu godu un viņa paša piemiņu. Es lūdzu piedot manu kļūdīšanos! Ja vien Heinrihs Malkorietis spēs man piedot, jutīšos pagodināts spiest viņa godīgo roku.
Ar klusu knikšķi Gjaraha zobens ieslīdzēja atpakaļ makstī, un Igra atviegloti nopūtās. Kautiņš šeit un tagad tas nu tiešām būtu ļoti nepiemēroti. Lai gan šis vīrelis, Igrasprāt, tomēr bija pelnījis dabūt pa muti. Nav jākultivē derdzīgie miti par čūsku nodevigumu! Tad jau nav jābrīnās, ka ļaudis nespēj apraudāt rāpuļa likteni un čūskas lāsts kļūst par nelaužamu, ja katrs muļķis ikreiz piesauks čūsku visnešpetnāko izdarību raksturošanai.
Brīdi nogaidījis, Heinrihs nokāpa no troņa paaugstinājuma un sniedza roku Malkoras maršalam.
Tas tik bija pavērsiens! Cik tur trūka, un Readonas pils būtu pārvērtusies par kaujas lauku! Labi, ka viss beidzās labi. Obzāns atļāvās atslābināties.