- Kamēr tu te sēdi un prāto, elfa pielēca kājās, viņi jau nu noteikti negaidīs. Nebūs vēl iestājusies pusnakts, kad Readonas pili tiks cilāti un pārrunāti kauju plāni. Ilgi nebūs jāgaida, lai tie paši dēmoni parādītu tev pigu. Ne velti pili ir ieradies ari Datrass ar visu savu nīkulīgo brālēnu. Ja nu tev jāprāto, tad es dodos projām. Man te vairs nekas nav meklējams.
Klusi kā pati nakts Teltikla izslīdēja no pils un teleportējās tieši uz Norosu.
Readona, ap pusnakti
Maltīte bija brīnišķīga. Zefārs ar baudu ieelpoja ikvienu smaržu, izgaršoja katra ēdiena smalkākās nianses. Viņa uzslavu izpelnījās gan ķēkšas, gan moderes, gan pils vīna pagrabi. Šķita apbrīnojami, ka visi ēdieni tik vērienigam pasākumam bija gatavoti tepat, pils ķēķi. Ja šāds sammits notiktu Jaunajā pasaulē, tā apkalpošana tiktu uzticēta vismaz trim četriem restorāniem un vairākām viesmiļu aģentūrām. Uz mirkli Zefāram radās aizdomas, ka te izmantota maģija, un viņš atļāvās uzdot šo jautājumu Memetrijam, kurš sēdēja tieši viņam līdzās.
- Nē, iesmējās valdnieks, te nekādas maģijas nav. Vienkārši mēs paaicinājām talkā ļaudis no tuvējiem ciemiem, un ķēkša norīkoja ļaudis strādāt divās maiņās. Viņa mums ir īsta meistare.
- Tas nav pat jāpierāda, Zefars noteica. Ikviens ēdiens ir īsts kulinārijas šedevrs. Un pārtika… Visa tik dabiska un garšīga.
- Dabiska? Memetrijs bija neizpratnē. Vai tad mēdz būt nedabiska?
- Nu, ne gluži nedabiska, Zefārs nedaudz samulsa, bet sintezēta.
- Sinte… kāda? Katrakans izbrīnā pat pārstāja ar acīm urbties Meornirā.
- Sintezēta, paskaidroja Sedrs. Mums ar tādu pilni lielveikali. Tas ir ātri, ērti, lēti un nerada vides piesārņojumu.
- Kā tāda garšo? Memetrija seja pārsteigumā izstiepās gara.
- Normāli, Sedrs atmeta ar roku. Ēdam un neesam vēl nomiruši. Tad jau viss ir labi.
- Tā ir, Zefārs apstiprināja, tomēr es izjūtu ēdienu citādi nekā vairums cilvēku. Man ir ļoti svarīgi, lai pārtikā būtu jūtama dzīvība, ja saproti, ko vēlos teikt.
- Šķiet, ka saprotu, Memetrijs noteica. Ja ruksis ir rukšķējis, tad tas ir krietni garšīgāks nekā… kā tu teici? Sintezēts?
- Pie mums rukši urkšķ tikai natūriķu ciematos, paskaidroja Igra.
- Es tomēr nesaprotu to sintezēšanu, Memetrijs domīgi salocīja servjeti.
- Tas ir vienkārši, Zefārs atmeta ar roku, un Obzāns domās izteica līdzjūtību Memetrijam, jo Zefāra "vienkārši" nozīmēja zinātnisku lekciju. Tiek ņemta viena viela, tāds kā pamats, parasti ūdeņradis. Ar milzīgu jaudu pamatvielai tiek pievienoti protoni jeb pozitīvās daļiņas, kas vienkāršo ūdeņradi pēc vajadzības pārvērš par gaļu, miltiem, augļiem, dārzeņiem vai jebko citu. Nav jāar, jāsēj, jāmēslo, jāprāto par lopkautuvju radīto piesārņojumu un neskaitāmām citām nelaimēm, ar kurām Jaunā pasaule bezcerīgi cīnījās pirms šīs tehnoloģijas izgudrošanas.
- Izklausās pēc maģijas, ieminējās Katrakans. Tomēr es nesaprotu, kā vienu vielu tikai ar daļiņu pievienošanu var pārvērst, par ko vien vēlies, neizmantojot zintis.
- Mēģināšu paskaidrot, Zefārs ar katru mirkli iekaisa aizvien vairāk. Beidzot viņam bija zinātkāra un klausīties gatava auditorija. Kad jūsu ķēkša cep pīrāgus, viņa iejauc mīklu, vai ne? Lūk! Te notiek tas pats. Ūdeņraža atomos nosacīti salīdzināsim tos ar miltiem ar milzīgu spēku iespiež papildu pozitīvās daļiņas. Mēs to ērtības labad varam salīdzināt ar raugu. Kad miltiem pievienojas raugs, tie taču vairs nav milti, vai ne? Rūgstot miklā rodas gāze, mazinās cukuru daudzums, jo tie piedalās rūgšanā, un milti ir mainījušies līdz nepazīšanai. Tā arī sintezēšanas rūpniecībā ūdeņradim pieliek noteiktu protonu skaitu, lai tas kļūtu par gaļu vai pat jau gatavu cepeti.
- Tas ir briesmīgi, Memetrijs noelsās, taču tik interesanti. Tu saki, ka garšo kā īsti?
- Jā, Zefārs apliecināja. Arī salīdzināti laboratorijā, īstie un sintezētie būs vienādi. Bet es jūtu, ir vai nav īsts, un man tas ir svarīgi. Visu bērnību man mīļākā vieta rotaļām ir bijusi virtuve.
- Zefārs mums ir gardēžu klubiņa godabiedrs, iesmējās Sedrs, un Zefārs nedaudz sapīka.
- Man gan nav tik svarīgi, lai viss būtu dabisks, Igra mēģināja nogludināt situāciju, kaut arī tur, kur esmu dzimusi un augusi, rukši tiešām ir visīstākie. Taču man šķiet, ka sintezētā pārtika ir tas pats, kas apēst ilūziju. Vēders šķiet pilns, bet sāta sajūtas nav.
Šis salīdzinājums Memetrijam šķita saprotamāks. Tomēr valdnieks paturēja prātā, ka, tiklīdz būs piemērots brīdis, viņam būs rūpīgāk
jāiztaujā Zefārs par Jaunās pasaules brīnumiem.
* * *
Kad viesi jau bija gana baudījuši galdā celtos labumus, sarunas pamazām pievērsās galvenajam notikumam, kura dēļ visi bija sapulcējušies. Taču Memetrijs diplomātiski novirzīja sarunas citā gultnē, paskaidrojot, ka jau ir pārāk vēls un nakts nav piemērots laiks apspriedēm. Tika nolemts, ka sarunas par nākotnes iecerēm sāksies nākamajā dienā uzreiz pēc brokastīm.
Aplaidusi skatienu milzīgajam dzīru galdam, Igra ieminējās Memetrijam, ka ir kāda lieta, kuru uz rītu atstāt nebūtu prātīgi. Pārējie viesi bija nogrimuši sarunās, un neviens vairs nepievērsa uzmanību valdnieku galam. Igra palūdza Obzānu pievienoties viņai, lai pavēstītu Memetrijam un Katrakanam svarīgāko ziņu, kuru viņi bija atnesuši.
Tiesa, piedabūt Katrakanu pievērsties sarunai nebija viegli. Jaunais valdnieks kā apmāts tvēra ik mirkli, lai uzrunātu Meorniru vai vienkārši pārtvertu viņas skatienu. Beidzot Memetrijs neizturēja un zem galda iespēra brālim pa potīti.
- Sāp! Katrakans pikti iesaucās.
- Atver ausis un paklausies, Memetrijs noņurdēja. Cirmenieši vēlas pavēstīt kaut ko svarīgu.
- Tādēļ jau nav jāspārdās, Katrakans turpināja īgņoties, berzēdams potīti.
- Gribējām to pateikt ierodoties, Obzāns iesāka, bet sagaidīšana uz pils kāpnēm mūs, maigi izsakoties, samulsināja.
- Es jau teicu tam ākstam, ka nav ko māžoties, Katrakans pamazām atguva nebēdnīgo noskaņojumu. Viņš nekad nespēja ilgi dusmoties. Bet viņam, redz, "ko nodomās viesi?", "ko teiks ļaudis?", diplomātija, tēls… Esam tak visi savējie.
- Par to parunāsim vēlāk, Memetrijs piesarka. Par tavām interesēm arī.
- Pat nezinu, ar ko lai sāku, nopūtās Obzāns, kad abi brāļi bija beiguši ķildoties un pievērsās cirmeniešiem.
- Sāc ar galveno, un nebūsi kļūdījies, iesmējās Katrakans.