- Vai atceraties, ko sacīja sirēnu valdniece? viņš vērsās pie pārējiem. Tur ir vēl kāds, kurš gaida mūsu palīdzību, un tagad, kad Mataau ir kritis, tā grifiem ir nepieciešama vēl vairāk. Tas nozīmē, ka mums jāmēģina kaut kā iekļūt Elkardonas pilī, jāatbrīvo Teanila un jāsavāc grifi. Turklāt šobrīd ir labākais brīdis. Kamēr Smagārs ar ievainotajiem aizvilksies līdz Elkardonai, mums ir gana daudz laika, lai to paveiktu bez nepatīkamiem pārsteigumiem.
- Doma nav slikta, Obzāns prātoja. Pēkšņi kaut kas aiz loga saistīja viņa uzmanību. Paskatieties!
Klātesošo skatieni pievērsās logam, un viņi pārsteigumā sastinga. Pa loga dzegu lēni pastaigājās vārna.
- Ka tevi jupis! iesaucās Sedrs. Tas nozīmē, ka ātrākais ceļš uz Elkardonu tagad ir kājām, jāšus vai pa gaisu. Soran, esi tik labs, pārbaudi, vai mums ir kaut niecīgākā cerība teleportēties uz Loredu!
Uzrunātais savādnieks kaut ko klusi nomurmināja un, jocīgajam koka lapu apmetnim čabot, izsteidzās no istabas. Liza labprāt uzzinātu, kas ir šis dīvainis, kas kļuvis par viņas draugu sabiedroto, bet nolēma, ka tam
vēl būs laiks. Šobrīd viņa tik un tā nespētu uztvert tik daudz jaunumu.
* * *
Putnu atgriešanās nozīmēja pilnīgu Mataau varas krišanu. Vismaz Malkorā. Tas bezgalīgi iepriecināja vietējos, kuri jau gatavojās rīkot plašas svinības par godu lielajai uzvarai. Lai kā Zefārs un Džulians centās viņus pārliecināt, ka svinības vēlams atlikt līdz brīdim, kad visi ievainotie būs izārstēti un kritušie apbedīti, malkorieši nebija atrunājami. Pat Raveks, kuram nu bija jāpaziņo kritušo tuviniekiem bēdu vēsts.
Atstājuši Leinu pie Lizas, Zefārs un Džulians jau vairākas stundas skaitīja dziedināšanas Vārdus. Spēki sāka izsīkt. Galu galā viņi jau ilgāk nekā diennakti bija nomodā, bija izturējuši nogurdinošu kauju, un nu būtu labi, ja kāds viņus kaut uz bridi aizstātu.
Zefārs mēģināja sazināties ar Obzānu, taču, uzzinājis svaigākos jaunumus, saprata, ka palīdzību var negaidīt. Salojāli, Obzāns un Sedrs gatavojās doties uz Elkardonu. Vēl ļaunāk bija tas, ka ari Džulianam nāksies doties viņiem līdzi, jo Obzāns viens ar visu var netikt galā. Burvja spēku krājumi vēl bija pietiekami, tādēļ Zefārs par viņu neuztraucās.
"Neraizējies," mierināja Obzāns, "mēs tev aizsūtīsim palīgā Igru. Šajā operācijā viņa mums nebūs vajadzīga, bet šeit noderēs."
Readona, ap pusdienlaiku
- Ir jaunumi? Memetrijs cerību pilns uzlūkoja brāli, kurš tikko bija atgriezies no noliktavām.
- Un vēl kādi! Katrakans staroja. Viens klijāns tikko pārlaidās pāri, priecīgi saucot, ka putni atgriežas Loredā.
Tā tik bija ziņa! Ja Loredā atgriezās putni, tad malkorieši bija sakāvuši Mataau spēkus vai pat pašu Mataau. Tomēr šī ziņa nesniedza pilnigu priekšstatu par visiem notikumiem. Par cirmeniešiem Memetrijs uztraucās mazāk. Cirmeņa zobeni nodrošināja viņiem nemirstību. Bet Heinrihs nebija cirmenietis. Turklāt neatbildēts palika jautājums par meitenes likteni. Pat tad, ja Mataau ir sakauts, tas vēl nebūt nenozīmēja, ka Liza ir atbrīvota.
- Iešu, iepriecināšu Firistru un Vihelu, Katrakans gandrīz izdziedāja.
- Pagaidi, brāl, Memetrija pacietībai bija pienācis gals. Es jau vakar gribēju aprunāties ar tevi par mūsu viešņu.
- Kas tad nu, vecit? Kādēļ tik oficiāli? Kad kopā rāpāmies kokos, tu tik vēss vis nebiji.
- Kaut kas te nav lāgā, Memetrijs domīgi iesāka. Kādēļ viņa uzrodas šeit tieši tagad? Vai tev tas nešķiet dīvaini?
- Kas tur dīvains? Katrakans nesaprata. Viņa taču paskaidroja, ka ir aizlaidusies no mājām, jo viņas vecīši grib viņu izprecināt, bet viņai ir citas intereses. Manuprāt, viss ir ļoti skaidri.
- Vai tik sirēnas valdzinājums nav aizēnojis garu valdnieces iespaidu? brālis kļuva dzēlīgs. Ieklausies pats sevi! Tur jau tas joks, ka viss izklausās pārāk skaidri. Vai tev kādreiz ir bijis iesmels šaubīties par Braidas vai Braki pozitīvo attieksmi pret izglītību? Padomā! Braki pats kādreiz mācija Firistrai zemtriču zintis.
- Laiki mainās, cilvēki ari, Katrakans paraustīja plecus. Runājot par sirēnas valdzinājumu, tas uz mani nekad nav iedarbojies. Neiedarbosies arī tagad. Es vienkārši vēlos palīdzēt bērnības draudzenei nokļūt pie elfiem.
Smagi nopūties, Memetrijs saprata, ka bez nopietniem pierādījumiem brāli pārliecināt neizdosies. Te, protams, nebija runa par sirēnām. Katrakans vienmēr bija gatavs pa kaklu pa galvu mesties palīgā ikvienam, kas nonācis grūtībās. Viņš vienmēr bija labās domās par visiem.
- Zini, kas man ienāca prātā, stāvot durvis, viņš pēkšņi apcirtās. Kā tu domā, Memetrij, kāda viņa ir?
- Meornira? Memetrijs precizēja.
- Nē taču! Katrakana vaigi iekrāsojās sārti. Suzanna vai kā nu viņai tas Jaunās pasaules vārds. Tas pilnīgi noteikti būtu jāmaina. Šausmas! Suzanna…
- Nezinu, Memetrijs paraustīja plecus. Neesmu par to domājis.
- Zefārs par viņu ir sajūsmā, Katrakans prātoja. Arī pārējie viņu slavēja. Tomēr šīs domas man neliek mieru.
- Nedomāju, ka cilvēks, kas nav cieņas vērts, būtu izpelnījies cirmeniešu atzinību, valdnieks paraustīja plecus. Kad ieradīsies, tad redzēsim.
Mežā pie Malkoras robežas, pēc brīža
Šī bija smaga sakāve. Loredieši, kas palikuši karotāju rindās, nevis dezertējuši, bija smagi cietuši. Lielāko daļu ievainoto nācās pārvietot nēšus, jo līdzi paņemtajos ratos vietas pietika tikai vissmagāk skartajiem, kuri bija bezsamaņā. Viens no tiem bija Džons. Tieši viņš bija centies piekļūt Obzānam no aizmugures, bet viņu ķēra Sedra zobens.
"Ja vilksimies uz Elkardonu šādā ātrumā," prātoja Smagārs, "vairākums ievainoto paliks tepat, kaut kur ceļa malā."
Tas bija nepieņemami. Zaudēt vēl kaut vienu vīru būtu pārāk liela izšķērdība. Viņš jau bija zaudējis visus savus labākos un uzticamākos kaujiniekus. Renāra viņa uzticamā adjutanta miesas tagad droši vien jau plosīja maitasputni, kas bija atgriezušies Malkorā pēc Mataau krišanas. Džona dzīvība karājās mata galā, un viņam nebija laika, lai divas vai vairākas dienas klumburētu uz Elkardonu.
- Stāt! Smagārs nokomandēja. Atvelciet elpu, ļaudis!
Nolēcis no zirga, Smagārs pārbaudīja, cik smaga ir situācija kopumā.
Norīkojis tos, kas vēl spēja pārvietoties pašu spēkiem, lai ved zirgus, viņš sagatavojās pagaidu portāla atvēršanai. Tā bija vienīgā iespēja glābt vīrus.
Sriefa, ap to pašu laiku
Sorans atgriezās ar priecīgām ziņām. Līdz ar Mataau bija kritis ne tikai aizliegums putniem, bet ari teleportēšanās liegums. Smagāram un Mataau armijas atliekām tas, protams, maz līdzēja, bet elfas un grifu atbrīvošanas misiju ievērojami atviegloja. Ātri sagatavojušies ceļam,
Sedrs, Obzāns, Sorans, Džulians un salojāli jau bija gatavi doties uz Elkardonu, kad viņiem negaidot pievienojās ari Pretošanās kustības biedri. Lai kā Sedrs protestēja, Renārs visus iebildumus sagrāva ar vienu argumentu:
- No jums neviens nepazīst Elkardonas pili tik labi kā mēs, un labs gids ikvienu ceļu padarīs uz pusi īsāku.
Te nu Sedram nebija ko likt pretī, tomēr viņš pieprasīja, lai viņiem līdzi dodas tikai Renārs un kāds no vīriem pēc viņa izvēles. Ļaudīm bija jāatpūšas pēc kaujas, un punkts. Izvēlējies Imantu, Renārs pārējos aizsūtīja atpūsties, bet, kad vīri bija pagājuši dažus soļus uz pils pusi, Renārs viņus panāca: