- Jūsu palīdzība lieti noderēs meitenei un zilajam cirmenietim, viņš sacīja biedriem tā, lai Sedrs nesadzirdētu. Jāpadomā ari par to, ko iesākt ar dezertieriem. Daudziem Loredā ir palikuši tuvinieki.
Klusējot pamājuši, bijušie Smagāra labākie kaujinieki devās uz pili, bet pārējie sagatavojās atvērt pagaidu portālu.
Elkardona, pēc brīža
Nekas visā pilsētā neliecināja, ka armija jau būtu paguvusi atgriezties. Pa ielām laiski pastaigājās Loredas augstmaņi, šur tur redzēja maršējam patruļas. Dzīve galvaspilsētā ritēja savu ierasto gaitu. Tas ļāva nelielajam glābēju pulciņam rīkoties krietni brīvāk. Smagāra kaujiniekus šeit jau pazina un uzskatīja par pilsētai piederīgiem, tādēļ agrākie elites kaujinieki bija ne vien labi gidi, bet ari ticams aizsegs svešinieku klaiņošanai ap pili.
Renārs tūliņ pat noteica, ka vedīs to grupu, kura dosies pakaļ elfai. Viņam pievienojās Obzāns, Sorans un daļa salojālu. Atceroties, cik bezpalīdzīga bija Liza pēc Verga saites noņemšanas, Sedrs ierosināja kaut kā nomaskēt viņu, lai Obzāna grupa varētu bez šķēršļiem izkļūt no pils, nesniedzot atbildes uz liekiem jautājumiem. Doma nebija peļama, taču Obzāns atgādināja, ka viņi varētu izmantot ilūzijas aizsegu, lai neviens pat nepamana, ka viņi šeit bijuši.
Otra grupa kopā ar Džulianu Imanta vadībā devās uz nojumi, kurā mitinājās grifi. Sedrs mītiskos dzīvniekus redzēja pirmo reizi, taču pat viņa nepieredzējušās acis nešaubīgi noteica, ka grifi ir smagi cietuši. Prāvo dzīvnieku spalvas bija blāvas un izskatījās noplukušas. Varenie augumi šķita izdēdējuši, un dzīvnieku acīs nebija ne miņas no vēlmes dzīvot. Acīmredzot Mataau uz maģiju vien nepaļāvās, tādēļ grifi bija saistīti ne vien ar Vārdu spēku, bet ari ar krietni resnām ķēdēm. Svešiniekiem tuvojoties, šķietami bīstamie radījumi, kuru milzīgie knābji vien iedvesa bijību, pat nepaskatījās uz nācēju pusi.
"Kā kaut ko tādu var nodarīt kaut kam tik diženam?" sirdij sažņaudzoties, prātoja Sedrs. "Kāda tad izskatās tā elfa, ja dzīvnieki ir nomocīti līdz šādam stāvoklim?"
Džulians jau sagatavojās atbrīvot pirmo grifu, kad Sedrs viņu apturēja.
- Vai tev azotē ir ari kāds Vārds, kas šiem skaistuļiem neļautu tepat nespēkā saļimt?
- Nebēdā, burvis pasmaidīja, es padalīšos ar viņiem savā spēkā. Vismaz tik daudz, lai viņi tiktu drošībā.
- Mums nāksies viņus ņemt līdzi uz Sriefu, Sedrs noteica.
- Tad jau viss ir kārtībā, Džulians paraustīja plecus un valdonīgi noskaldīja: Talasta rjane! Lauz spēku!
Tiklīdz Vārdi bija izskanējuši, dzīvnieks it kā atmodās, naida pilnu skatienu palūkojās uz cilvēkiem un sāka mežonīgi raustīt ķēdes, radot pamatīgu troksni. Kņada varēja sapulcēt pils pagalmā visus Elkardonas iedzīvotājus.
- Ko nu? Sedrs jautāja.
- Netraucē! strupi atmeta Džulians, kurš šķita aizsnaudies, kājās stāvot. Es cenšos ar viņu sazināties.
- Tad vispirms pasaki viņam, lai pievaldās, ja vēlas nokļūt brīvībā, citādi mēs visi tūlīt nopelnīsim vienvirziena biļeti pie Meorniras, Sedrs centās nezaudēt dūšu, lai gan tajā pašā laikā izmisīgi pārcilāja prātā visu, ko bija mācījies no Obzāna, un jau grasījās izmēģināt Skaņslāpes Vārdus.
Laikam jau Džulianam bija izdevies. Prāvais teļa lieluma dzīvnieks pierima, lai gan turpināja uzlūkot cilvēkus ar neuzticību. Nopētījis ķēdes, Sedrs secināja, ka ar tām tikt galā būs grūtāk nekā ar Verga saiti. Turklāt no lopiņa ķepām viņš labprātāk turētos pa gabalu, jo pamatīga tērauda āķa lieluma (un, visticamāk, arī asuma) nagi iedvesa puisī bijību. Nemaz jau nerunājot par masīvo knābi un pieauguša albatrosa cienīgajiem spārniem.
Ķēdēm nebija nekādu slēdzeņu vai piekaramo atslēgu. Tās bija kaltas tā, lai veidotu ari nostiprināšanai paredzētās cilpas. Bet tur, kur tās bija piestiprinātas pie ķepām un kaklam apliktajiem gredzeniem, bija izmantotas kniedes. Radās iespaids, ka Mataau vispār nebija plānojis šos dzīvniekus jebkad atbrīvot.
- Vai tu, lūdzu, nepateiktu viņam, ka man ir jāaplūko paši gredzeni, lai atrastu iespēju viņu atbrīvot, Sedrs domīgi pakasīja zodu.
- Vai tev tiešām jāaplūko ķēdes, lai tiktu ar tām galā, cirmeniet? Džulians viltīgi pasmīnēja.
"Ak vai!" Sedrs attapa. "Kā gan es varēju būt tik stulbs?!"
Izvilcis no maksts zobenu, viņš atvēzējās un pārcirta ķēdes kā nieku. Par to, kā noņemt briesmīgos gredzenus, viņi varēs domāt vēlāk. Vēl bija jāatbrīvo trīs grifi, un jau tā niecīgās laika rezerves saruka uz lopiņa saceltās kņadas rēķina.
Nevēloties piedzīvot vēl vienu trokšņainu atbrīvošanu, Sedrs vispirms pārcirta pārējo grifu važas un tikai tad ļāva Džulianam ķerties pie Vārdu lietošanas. Tas, protams, bija riskanti, tomēr klusāk. Burvis jau bija pacēlis roku, lai piesauktu Vārdus, kad Sedrs atkal aprāva viņu.
- Klau, vecīt, viņš cieši ieskatījās acīs jau atbrīvotajam dzīvniekam, kas bija noslēpies nojumes tālākajā stūrī, es nezinu, vai tu saproti manis teikto, bet man derētu tava palīdzība. Ja tavi biedri sacels tādu pašu brēku kā tu, mums visiem klāsies plāni. Ja tu varētu saviem sugas brāļiem paskaidrot, lai uzvedas klusi un rāmi, mēs visi drīz tiksim projām un jau rīt jūs varēsiet brīvi plivināties debesīs kaut kur virs Sriefas. Nebūs nekādu ķēžu, Vārdu un citu mocību.
Cieši skatīties acīs plēsīgam dzīvniekam nebija prātīgi. Grifs šādu izturēšanos uztvēra visai negatīvi. Tomēr izskatījās, ka dzīvnieks ir ieklausījies cilvēka teiktajā un, ja ne sapratis, tad vismaz uztvēris teiktā jēgu.
- Vispār, Džulians nokremšļojās, dabiskos apstākļos auguši grifi prot runāt ari mūsu valodā. Bet šis acīmredzot nav tas gadījums. Labi, mums nav laika.
Viņš atbrīvoja nākamo grifu. Dzīvnieks draudīgi saslējās pakaļkājās, un Sedram uz mirkli radās iespaids, ka milzonis tūliņ, tūliņ metīsies virsū Džulianam. Taču tā nenotika. Biedējoši iešņācies, dzīvnieks palūkojās sāņus un nolaida priekšķepas uz zemes. Nākamā grifa atbrīvošana jau notika krietni mierīgāk, taču, kad Džulians jau bija sagatavojies atbrivot ceturto dzīvnieku, viņu uzmanību pievērsa troksnis, kas atskanēja no pils puses.
Visu skatieni pievērsās trokšņa cēlājiem, kas izrādījās viņu biedri. Skriedams, ko kājas nes, uz nojumes pusi traucās Sorans, viņam sekoja Obzāns, Renārs un salojāli, kas teju vai nēšus nesa nespēkā saļimušu elfu.
- Ātri, Obzāns sauca jau pa gabalu, taisāmies projām no šejienes!
- Kas noticis? Imants bažīgi iejautājās.
- Smagārs atgriežas caur portālu, aizelsies nobēra Renārs. Mēs tik tikko izsprukām. Viņi kuru katru bridi būs šeit. Pasteidzieties!
Atskanēja atbrīvošanas Vārdi, un ceturtais grifs bija atgūts. Taču tieši šis dzīvnieks izrādīja vislielāko niknumu. Kārpīdams zemi ar prāvajām ķetnām, viņš sagatavojās lēcienam. Sedrs bažīgi palūkojās uz pirmo atbrīvoto grifu, taču viņam radās iespaids, ka arī viņš nespēj neko iesākt. Atstāt dzīvnieku šeit viņi nedrīkstēja, un šādu to ņemt līdzi arī nebija iespējams. Situācija sāka izskatīties visai bezcerīga. No pils puses jau varēja sadzirdēt vajātāju balsis.
- Vai kādam ir kāda atjautīga ideja? Sedrs neslēpa izmisumu.
- Deron shalve mandarve, vārgā, bet stingrā balsī ierunājās elfa, dan ne tieve dera te savala neve! Uzticieties šiem cilvēkiem, kā es tiem uzticos!