"Nožēlojamais nelga!" balss ķērca. "Vai tiešām tu domā, ka tik atbildīgu uzdevumu vari uzticēt kaut kādiem neiesvētītajiem?! Vai tu maz aptver, kas notiks, ja zobenvalži netiks atrasti, pirms tie atklās savas spējas?! Tad varēsi iet tuksnesī ķert vēju."
"Es visu kontrolēju, Meistar," Smagārs mēģināja taisnoties, tomēr mēģinājums jau iepriekš bija lemts neveiksmei. Viņš ari pats apzinājās, ka Džona vīri nav gana spēcīgi, lai ar misiju tiktu galā. Patiesībā viņš paļāvās tieši uz to, ka vienīgais brīvībā esošais zobenvaldis, kurš daudzmaz apzinās savas iespējas un prot tās likt lietā, ir Obzāns. Lai gan Meistars to diez vai atbalstītu, Obzāna bēgšana bija daļa no Smagāra plāna. Viņš zināja, ka savā taisnprātībā, cenšoties nepieļaut visu zobenu un gredzenu nonākšanu Smagāra rokās, Obzāns meklēs pārējos zobenvalžus. Medījot Obzānu, bija vislielākās izredzes notvert pārējos. Kurš gan vēl mērķtiecīgāk meklēs Obzānu, ja ne Džons?
"Ko tu vispār spēj kontrolēt, muļķi!" Meistara dusmas auga augumā, un pārmērīga viņa nokaitināšana varēja beigties nelāgi.
"Es jau šodien pat došos uz Lionu," Smagārs atteica. "Tur es iegūšu visus trīs zobenus un gredzenus."
"Trīs!" ķērkstoņa pārauga spalgā ķērcienā. "Četrus, muļķi! ČETRUS!"
"Bet, Meistar, ir vēl tikai trīs zobeni," Smegs Smagārs bija neizpratnē.
"Tavs uzdevums nebūs paveikts, iekams nebūsi atradis visus četrus zobenus un gredzenus. Kusties, nelga! Laika atlicis pārāk maz!"
Balss izgaisa tāpat kā bija uzradusies. Smagārs vēl bridi ļāva ūdenim skaloties ap ķermeni.
"Neko darīt," viņš nepatikā nodomāja. "Nāksies iesaistīties pašam. Vismaz tik daudz, lai uzmeklētu ceturto zobenu, kamēr Džons medī pārējos."
Liona, Sedra dzīvoklis, tajā pašā laikā
Aiz loga pletās žilbinoši zilas, bezgalīgas debesis. Tādas debesis Igra atcerējās kopš bērnības, un šīs atmiņas rosināja basām pēdām iebrist leknā pļavā. Šodien viņa satiks vecākus, un, lai gan viņa pati un ari Sedrs kopš viņas pārvēršanās vai ik uz soļa atkārtoja, ka nekas nav mainījies, mainījies bija pilnīgi viss. Viņa juta neveiklību, kas nereti iestājās starp viņu un Sedru.
"Kādēļ mēs saskarsmē ar dzīvniekiem esam patiesāki?" Igra prātoja. "Kamēr biju čūska, Sedrs bija pret mani atklāts, dabisks. Protams, tagad viņš daudz ko nevēlas man teikt, lai saudzētu mani. Taču agrāk viņš nevairījās izrādīt savas jūtas. Ja situācijā tas iederējās, viņš noglāstīja man muguru vai papliķēja pa pazodi, bet tagad viņš bieži vien apdomājas, pirms atļaujas man pieskarties. Kam vajadzīgas šīs muļķības?"
Līdz ar atgriešanos cilvēka ķermenī viņas dzīve apmeta kūleni. Kas viņu tagad sagaida? Ņemot vērā, ka Sedrs bija vienas dienas cilvēks, viņi nekad iepriekš nebija runājuši par kaut kādiem nākotnes plāniem. Kādi gan plāni varētu būt rāpulim?! Tagad tas ir mainījies. Ja viņa atgrieztos pie savējiem, Igrai, iespējams, piedāvātu pieņemt raganas vietu viņas dzimtajā ciematā. No tādas iespējas viņa pavisam noteikti atteiktos. Viņai atliktu vēl divi varianti. Viens no tiem iziet pie vīra, dzemdēt bērnus, vadīt vīra saimniecību, rūpēties par savu ģimeni un tā rimti nodzīvot līdz sirmam vecumam. Tas varētu notikt ar vienu priekšnoteikumu ja viņu, tik neparastos apstākļos dzimušu un tik neparasti daļu dzīves nodzīvojušu, kāds vīrietis vispār gribētu ņemt par sievu. Svarīgi bija arī tas, ka, viņai dzīvojot pilsētā, bija mainījusies arī Igras domāšana, viņas vērtību sistēma. Viņa vairs nebija gluži natūriķe.
Otrs viņas turpmākās dzīves scenārijs dzimtajā ciematā bija palikt vecavai. Tas nebija nekas slikts. Natūriķi gan uzskatīja, ka ikvienas sievietes galvenais uzdevums ir kļūt par māti, taču, ja sieviete netika apņemta par sievu, neviens viņai to nepārmeta. Ari vecavas bija noderīgi kopienas locekļi. Viņas daudz laika veltīja kopienas kopīgajiem darbiem, pieskatīja bērnus, kamēr viņu vecāki talkoja pie kaimiņiem, rūpējās par vecajiem kopienas cilvēkiem un apdarīja simtiem citu darbu, kuriem ģimenes ļaudis nevarēja atvēlēt necik daudz laika. Arī šādi rezultāts paliktu tas pats mierīgi nodzīvot līdz sirmam vecumam.
Neviens no šiem scenārijiem Igrai nešķita pievilcīgs. Tas varētu patikt cilvēkam, kurš vēlas rāmu, iepriekš saplānotu dzīvi. Kā mēdza teikt Sedrs: dzīvi, atbilstošu iepriekš noteiktam algoritmam.
Kas atlika? Igra var palikt kopā ar Sedru. Viņa mācīsies, tad atradīs savām spējām un interesēm atbilstošu darbu. Kopā ar Sedru viņi izklaidēsies brīvdienās, dosies ceļojumos atvaļinājuma laikā, un tā dienu no dienas, gadu no gada. Bet cik ilgi? Līdz šim Sedra dzīvē bija ielauzušās tikai dažas "labi nodrošinātas, pārlieku nenoslogotas" dzīves meklētājas. Igras asās replikas un Sedra paša nevēlēšanās uzņemties kaut cik nopietnas saistības bija šīs mednieces no viņa dzīves drīz vien izsvītrojušas. Bet mūžīgi tā neturpināsies. Kādudien Sedrs sastaps to "vienīgo, īsto", un kas notiks tad? Iespējams, ka Sedra dzīvē ari tad atradīsies vieta Igrai, bet vai šāda vieta atradīsies ari viņa izredzētās dzīvē? Tas nozīmē tikai vienu agri vai vēlu Igrai būs jādodas projām. Viņai nāksies atrast savu vietu zem Saules.
Viņas ķermenis sajuta sīku zumoņu, ar kādu ieslēdzās modināšanas programma. Tik pazīstamā jutoņa izrāva viņu no pārdomām. Sedrs
nedrīkst nojaust, ka viņu kaut kas satrauc.
* * *
- Labrīt! Sedrs bija pamodies lieliskā noskaņā. Lai gan gulējis uz dīvāna viesistabā (pēc nelielas batālijas guļamistabu kā īsts džentlmenis viņš bija atvēlējis Igrai), viņš jutās labi izgulējies un gatavs kaut tūliņ pat doties ceļā. Turklāt no virtuves puses virmoja ēstgribu rosinoša smarža, kas sen nebija noticis. Kopš Sedrs bija aizgājis no mājām, viņš par visu bija rūpējies pats. Šorīt brokastis bija pagatavojusi Igra. Tu mani izlutināsi, mazā.
Pabāzis galvu virtuvē, viņš uzsmaidīja draudzenei un atzinīgi novērtēja skaisti klāto brokastu galdu. Igrai tas noteikti nebija viegli. Lai gan viņas kustības ik mirkli uzlabojās, tomēr apgūt virtuves iekārtu darbināšanu viņai diez vai bija vienkārši.
- Tikai dažas minūtes dušā, un es kā izsalcis vilks uzbrukšu tam, ko esi uzbūrusi, viņš pasmaidīja. Maģijas pieminēšana citā situācijā varētu likt Igrai sabozties, taču šorīt Sedra labā oma pielipa arī viņai, un viņa atbildēja ar smaidu. Galu galā tieši tā taču attēloja stereotipisko raganu ķēķī pār katliem un tīģeļiem nolīkušu.
Ātriem soļiem Sedrs aizsteidzās uz vannasistabu un ar skubu iebrāzās dušas kabīnē, ļaujot ledainām ūdens strūklām plūst pār ķermeni. Visa viņa būtība modās jaunai dienai. Sedram grasoties doties laukā no vannasistabas, viņam prātā iešāvās kāda neparasta doma. Piegājis pie durvīm, viņš klusi nočukstēja: "Ergandierda!" Viņa acis iepletās un mute palika pusviru, kad, pakļaujoties pavēlei, durvis atvērās.
"Sasodīts!" Sedrs nodomāja. "Atliek vien minēt, kas notiktu, ja es izrunātu to otru vārdu. Nē! Labāk neriskēt." Un neteikt Igrai, viņš sev vēl piekodināja.
Lionas piepilsēta, pēc dažām stundām
Tikt klāt kriminālistam ir vieglāk, izmantojot noziedzīgo pasauli, sprieda Džons. Viņš bija uzzinājis, ka Zefāram Safrolo ir daži informatori, kas pienes ziņas par elektronisko narkotiku darījumiem Lionā. Sadzinis pēdas vienam no tiem, viņš vienojās par tikšanos Ronas piekrastē. Tiesa, īvs Ružē neizcēlās ar pārlieku precizitāti. Patiesībā viņš kavēja gandrīz stundu, un Džons jau grasījās atmest ar roku, kad pa šauro smilšu joslu steidzīgiem soļiem viņam tuvojās nožēlojama izskata vīrelis.