- Eu, vai šajā mājā ir ari kāds plāksteris? Sedrs, kas nu jau bija daudzmaz atguvies, pēkšņi izsaucās.
Visi klātesošie pievērsās viņam un tikai tagad pamanīja, ka meitenei pār pieri plūst šaura asiņu tērclte.
- Klau, veco zēn, Obzāns vērsās pie Svena, vai jūsu saimniecībā atradīsies kāda tīra salvete un glāze ūdens? Pirms es sāku lāpīt šim meitēnam punu, man ir jānoskalo asinis. Kas no ķermeņa aizgājis, tas ir nomiris.
Apjucis no tik bezkaunīgas izturēšanās, Svens jautājoši palūkojās uz Zefāru. Saimnieks piekrītoši pamāja, un Svens pagriezās uz iešanu. Taču pie durvīm viņš atskatījās un pajautāja: Vai kungiem vajadzēs vēl kaut ko?
- Šitam puisietim derētu kāds šļuciņš konjaka vai vismaz laba, veca vīna, Obzāna runas veids bija kaitinošs.
- Ejiet, Sven! Zefars centās saglabāt mieru. Es pats parūpēšos par dzērieniem.
Salējis tasītēs kafiju, Zefars devās pie sekretārā ierīkotā bāra, lai izpildītu svešinieka norādījumus. Protams, puisis bija zaudējis daudz asiņu, un Zefars domās izlamāja sevi par to, ka pats nebija iedomājies piedāvāt šo vecum veco līdzekli. Piepildījis glāzi ar dzintarainu šķidrumu, viņš to pasniedza Sedram. Ari Svens jau bija atgriezies, nesot rokā greznu kristāla trauku ar ūdeni un koši baltu tīras kokvilnas dvieli.
- Tencinu, veco zēn, Obzāns paķēra dvieli un saudzīgi notīrīja meitenes pieri. Ar šito ies vēl vieglāk. Brūce nav dziļa.
Atdevis Svenam atpakaļ asiņaino dvieli, viņš saudzīgi uzlika rokas Igrai uz galvas un sāka klusi purpināt. Nepagāja ne minūte, kad no brūces vairs nebija ne vēsts, un Obzāns atviegloti nopūtās. Bez jebkāda uzaicinājuma paķēris no ratiņiem tasi kūpošās dziras, viņš kāri iemalkoja to.
- Hm, šī nu gan ir laba, viņš noteica un apsēdās uz milzīgā ozolkoka rakstāmgalda malas.
- Varbūt tagad paskaidrosiet mums, ko tas viss nozīmēja, Zefārs atgādināja, cik vien savaldīgi spēdams.
- Tagad jā, Obzāns atbildēja un nevērīgi pārmeta vienu kāju pāri otrai. Tad nu tā: sāksim ar to, ka jums uzbruka Smega Smagāra kaujinieku vienība, kas bija sūtīta, lai sagūstītu zobenvalžus.
- Zobenvalžus?! visi trīs izsaucās.
- Cilvēkus, kuriem pieder Cirmeņa zobeni un gredzeni, Obzāns runāja tā, it kā viņa priekšā būtu bariņš aprobežotu pamuļķīšu. Vai tā ir saprotamāk?
- Sagūstīt? Jūs laikam jokojat? Zefāra sašutums lauzās uz āru.
- Vai tas ir kāds seno vesternu sižets? Pastāv starptautiski nolīgumi, likumi, tiesības…
- Jā, jā, jā, svešais atmeta ar roku. To visu jums vajadzēja izstāstīt Džona puišiem. Varbūt tas ko līdzētu.
Svešā izsmējīgais tonis aizskāra Zefāra vissvētāko ticību likuma varai.
- Man nez kādēļ rodas iespaids, viņš sarkastiski vērsās pie Obzāna,
- ka jūs pazināt uzbrucējus. Vismaz vienu no viņiem. No tā es secinu, ka uzbrukuma mērķis, ļoti iespējams, bijāt tieši jūs. Vai tā ir?
- Es arī, protams, Obzāns drūmi noteica. Bet atļaujiet vaicāt: ko, pie velna, jūs meklējāt tik vēlā stundā vientulīgā šķērsielā?
- Es… Zefārs saminstinājās. Bija skaidrs, ka īvs ticis izmantots, lai viņš noteiktā laikā būtu tur, kur viņš nokļuva. Man… Man tur bija darīšanas.
- Nu, protams, Obzāns nosmīnēja. Romantisks randiņš, vai ne?
Zefārs noliedzoši papurināja galvu.
- Acīmredzot kāds, šobrīd nevarēšu droši pateikt, vai tieši Džons, skaidroja Obzāns, bija parūpējies, lai jūs, mans draugs, nokļūtu tieši tur, kur viņš jūs gaidīja.
- Varbūt jūs vispirms papūlētos atbildēt uz jautājumu, kuru mūsu namatēvs jums uzdeva iepriekš, Igra pikti uzsauca. Jums tika jautāts, vai jūs šos uzbrucējus pazīstat un kā!
- Kā jau teicu, jaunkundz, Obzāns pievērsa Igrai savas melnās acis,
- es tiešām pazīstu uzbrucējus. Es pats kādreiz biju Smega Smagāra kaujinieks, un es ar to nelepojos. Džons Lokpikers un viņa vienība tika sūtīta meklēt zobenvalžus apmēram pirms piecām dienām, kad es izbēgu no Moku torņa, kur Smagārs mani ieslodzīja, jo es neatbalstīju viņa mērķus.
- Kas, sasodīts, ir Smegs Smagārs? neizpratnē jautāja Sedrs.
- Smaragda Ordeņa vadonis, smaragda zobenvaldis, dižens mags, svešais ar plašu žestu nosvieda uz galda karti. Palūkojieties šeit!
Zefārs, Sedrs un Igra noliecās pār neparasto karti. Zefaram tā atgādināja vienu no tām, kas bija aprakstītas dēku stāstos par dārgumu meklēšanu. Tikai šajā kartē attēls mainījās ja bija nepieciešams aplūkot lielāku laukumu, karte pati attālināja attēlu, un otrādi. Uz pelēcīgi brūnganā pergamenta bija redzama četru krāsainu punktu kopa, bet krietnu sprīdi no tās mirgoja zaļš punkts, kurš biedējoši nenovēršami tuvojās.
- Smagārs jau pirms kādas stundas pameta savu pili Marseļā, skaidroja Obzāns. Ņemot vērā, ka šo karti, tāpat kā Džona karti, kura palīdzēja šim kaujiniekam izsekot jūs, ir izgatavojis Smagārs, viņam, visticamāk, ir trešā. Un šobrīd viņš gavilē, jo viņam ir iespēja nogrābt visus zobenus ar vienu ķērienu.
- Kam viņam tas? meitene iejautājās.
- Te nu viss ir ļoti vienkārši, mademoiselle, Obzāns kļuva pati laipnība. Viņš vēlas savākt visus Cirmeņa zobenus, lai iegūtu absolūto varu.
- Noljāras kristāli, lūkojoties kartē, domīgi nomurmināja Sedrs.
- Tā gan, virs apstiprinoši pamāja.
-Ja jau mēs kāda neizprotama iemesla dēļ esam vienā laivā, Zefāra dusmas atkal pieņēmās spēkā, tad mums visiem vajadzētu spēlēt ar atklātām kārtīm. Kas tie par kristāliem?
- Dimants, rubīns, safīrs, smaragds un ametists, Sedrs noskaitīja. Bet, pag, jūsu zobens nav ametista!
- Arī tas ir tiesa, Obzāns piekrita. Jūs esat varen vērīgs, mans draugs. Sākotnēji, kad Cirmens nozaga dēmoniem kristālus, bija ametists. Viņš izgatavoja zobenus un gredzenus, liekot gredzeniem kalpot kā zobenu spēka un neuzveicamlbas avotam, bet zobeniem būt par gredzenu enerģijas avotu. Taču tie, kuriem viņš uzticēja savus zobenus, izrādījās pārlieku vāji. Manam zobenam ir nācies piedzīvot zemiskumu visā tā krāšņumā. Dzidrais ametists nespēja izturēt šādu pazemojumu un satumsa, kļūstot par obsidiānu.
- Bet tas nav iespējams, iesaucās Zefars. Šiem kristāliem ir atšķirīga izcelsme un molekulārā struktūra!
- Kur tas nav iespējams? atjautāja Obzāns. Ķīmijas mācību stundā? Jā, tur tas nav iespējams. Bet ari zobenus un ar tiem enerģētiski saistītus gredzenus no kristāliem izveidot darbmācībā nemāca.
Kad šis vīrs, visiem redzot, bija sadziedējis divus smagus ievainojumus, kuriem pat modernā medicīna būtu spiesta veltīt vairākas dienas, Zefārs nolēma neiebilst pret viņa argumentu.
- Bet tagad nav laika diskutēt par manu zobenu, viņš turpināja. Tagad svarīgākais ir nolemt, ko iesākt, lai mēs visi kopā kā glīti iesaiņota un ar lentīti pārsieta Ziemassvētku dāvaniņa nekļūtu par Smagāra laupījumu. Man tā nav problēma, bet par jums gan es neesmu drošs.
- Nezinu gan, cik dižs mags ir tas jūsu Smagārs, meitene ierunājās, bet ar loģiku gan viņam ir tā pašvaki. Ja viņš jau dienām ilgi vajā tos, kā jūs teicāt, zobenvalžus, tad ir pamatīgi kļūdījies.
- Ko jūs ar to domājat? Obzāns bija neizpratnē.
- Es savu zobenu ieguvu tikai šodien, viņa paskaidroja. Tajā šķērsielā mēs ar Sedru iemaldījāmies gluži nejauši. Ja man nebūtu bijusi nepieciešama pastaiga, mēs šobrīd jau saldi gulētu Sedra dzīvoklī un jūsu mags varētu palikt divvientulībā ar savām vēlmēm.