- Kļūda, mademoiselle, Obzāns iebilda. Pirmkārt, kā jau teicu, viņam ari ir karte, kurā viņš redz visus zobenvalžus. Otrkārt, jūs zobenu IEGUVĀT šodien, taču tas pastāv jau ļoti, ļoti sen. Treškārt, ja, atgriezusies no Skotijas, jūs nebūtu devusies pastaigā ar savu draugu, tad šobrīd jūs, visticamāk, jau būtu sasieta un ar aizbāztu muti. Labākajā gadījumā jūs būtu sava drauga dzīvoklī, ļaunākajā ceļā uz kādu no Smagāra pilīm.
- Kā… meitene neslēpa savu izbrīnu.
- Karte, mademoiselle, karte, viņš norādīja uz pergamentu. Arī es jums visiem sekoju, kopš izbēgu no Moku torņa. Es ļoti nevēlētos, lai Smagārs iegūst visus Cirmeņa zobenus un apvieno tos.
- Es tomēr nesaprotu, Sedrs domīgi ierunājās. Ja jau šis Smagārs ir tik varens, kam viņam nepieciešama visu zobenu vara?
- Varas, tāpat kā naudas, nekad nav par daudz, manu zēn, Obzāns skumji nopūtās.
- Palūgšu neizteikties tik vispārināti, Zefars bija sapīcis ne pa jokam. Nu labi. Kāds ir jūsu priekšlikums šajā situācijā?
- Es jau dienām ilgi par to prātoju, Obzāns bija kļuvis nopietns, un ielu puika bija pagaisis bez pēdām. Ir tikai viena vieta, kur mēs varētu būt drošībā, taču es nezinu, kā lai turp nogādāju jūs.
- Laikam jau tāpat kā sevi, tagad bija pienākusi Zefāra kārta pazoboties.
- Tas nav iespējams, mans draugs, Obzāns nopūtās. Es varētu mēģināt teleportēties kopā ar kādu no jums. Taču tas var būt bīstami. Cilvēkam, kurš nekad nav teleportējies, tas var būt pat liktenīgi. Turpretī es pats šajā vietā esmu bijis tikai teleportējoties, tādēļ nevarēšu parādīt ceļu.
- Tā nu gan nav nekāda problēma, Sedrs noteica. Pasakiet man, kur aptuveni tas atrodas, un jau pēc dažām sekundēm mums būs maršruts.
-Ja jau tā, tad vispirms man ir nepieciešams drošs komunikators, Obzāns izskatījās apmierināts.
Zefars pasniedza svešiniekam savu dienesta komunikatoru, un jau pēc mirkļa hologrāfiskajā ekrānā parādījās skaistas, tumšmatainas sievietes seja, kurā mirdzēja dzīvespriecīgas, dzidri zaļas acis.
- Labvakar, Obzān, sieviete smaidīja. Kas tad nu tik vēlu noticis?
- Labvakar, Sofij, Obzāns neslēpa prieku, redzot kundzi. Mums te gadījusies neliela ķibele. Vai jūs varētu pieņemt sūtījumu no Jirži?
Sievietes seja pēkšņi kļuva nopietna.
- Cik liels ir sūtījums, Obzān? viņa bažīgi vaicāja.
- Pilns komplekts, Sofij, viņš atbildēja.
- Labi, sieviete piekrītoši pamāja. Kad pienāks sūtījums?
- Ja ceļi būs līdzeni, Obzāns noteica, jau tuvāko stundu laikā.
Sieviete pamāja. Ekrāns izdzisa, un visi klātesošie izbrīnā pavērtām
mutēm lūkojās Obzānā.
- Atvainojiet, viņš mulsi pasmaidīja. Es vienkārši nebiju pārliecināts, ka šis komunikators ir pilnīgi drošs. Smagāram ir ļoti plaši sakari, tādēļ nebrīnīšos, ja globālā saziņa tiek kontrolēta. Tagad, manu zēn, viņš vērsās pie Sedra, atrodiet ceļu uz Bohēmiju.
Obzāna norādes gan bija diezgan izplūdušas, taču jau drīz Sedrs interaktīvajā satelīta kartē bija sameklējis vajadzīgo vietu. Tā atradās aptuveni desmit kilometru no Čivices ciemata, teju vai pašā meža sirdī, gleznainā upes krastā. Nosprieduši, ka Zefara automašīna būtu vispiemērotākais transports šādam ceļojumam, četrotne nekavējoties devās ceļā.
- Varbūt izmantosiet ceļā pavadāmo laiku un paskaidrosiet, kurp jūs mūs vedat? Zefārs mudināja.
- Tas ir garš stāsts, Obzāns attrauca.
- Bet mums ir gana daudz laika, pasmaidīja Sedrs.
- Sofija Atrakta, kura tuvākajā laikā kļūs par mūsu namamāti, ir mana skolotāja atraitne, Obzāns skaidroja, taču tad viņu nepacietīgi pārtrauca meitene.
- Kādēļ tad jūs lūdzāt viņai pieņemt sūtījumu no Jirži?
- Mans bērns, Obzāns nopūtās. "Vai tiešām šie cilvēki ir tik aprobežoti?" Tas ir šifrs. Kā jau teicu, neesmu drošs, ka Smagārs nav licis lietā savus sakarus. Jirži bija pirmais Smagāra kareivis, kurš pretojās sava pavēlnieka mērķiem iegūt visus Cirmeņa zobenus. Viņš nodibināja Pretošanās kustibu, un, jāatzīst, tie bija Smagāram smagi laiki. Jirži un viņa domubiedri pamatīgi grāva Smaragda ordeņa darbību no iekšpuses. Kad Smegs Smagārs uzzināja, kurš viņu nodevis, vairāki Pretošanās kustības dalībnieki tika sagūstīti un notiesāti par nodevību. Tas ir teju vai nāves spriedums. Arī man tāds tika piespriests. Nodevējam iededzina kauna zīmi un viņu pakar aiz rokām Moku tornī, tādējādi nolemjot lēnai un mokpilnai nāvei. Taču pret Jirži Smegs izturējās īpaši nežēlīgi. Viņš spīdzināja viņu, lai uzzinātu pārējo Pretošanās kustības biedru vārdus.
Kad Jirži Moku tornī no ievainojumiem nomira, Sofija zvērēja atriebties Smegam Smagāram un pārņēma vīra darbību. Tagad Sofija ir Pretošanās kustības vadītāja, un Atraktu namā mēs būsim pilnīgā drošībā.
- Bet, ja jau šī Sofija ir Pretošanās kustības vadone un Smagāram ir karte, kurā viņš redz zobenvalžus, vai tas nenozīmē, ka šī vieta tieši pretēji ir visnedrošākā? Igrai, šķiet, ļoti nepatika, ja kāds uzsvēra viņas jaunību.
- Nebūt ne, Obzāns pārliecinoši atbildēja. Atrakti ir sena ilūziju meistaru dzimta. Viņu nams ir redzams fiziskām acīm, taču to nespēj caurskatīt maģija. Atraktu nams ir ļoti īpašs.
Zefāra dzīvoklis, pēc dažām stundām
Smagārs līksmoja. Kā nu ne?! Kartē bija skaidri redzami visi četri punkti. Lai gan Džons ziņoja par smagu sakāvi, tas vairs nespēja sabojāt Smagāra lielisko omu. Mērķis bija tik tuvu. Pietuvinājis karti tā, lai būtu redzama konkrētā vieta, viņš secināja, ka tas ir kāds nams
Lionas mēbelēto dzīvokļu rajonā. Ievadījis koordinātas automašīnas pilotēšanas datorā, viņš steidzās pretī mērķim.
Arī pašā ēkā nekādi šķēršļi neradās. Atlika vien noskenēt durvju sarga prātu, un viņš jau zināja, ka šajā mājā mīt viņam jau zināmais Zefārs Safrolo. Atzinīgi novērtējis šā kruķa mantiskās iespējas, Smagārs iedvesa durvju sargam domu, ka ir Zefāra draugs. Biklais vīrelis, godbijīgi klanīdamies izsmalcinātajam viesim, neraugoties uz vēlo stundu, laipni parādīja ceļu uz Zefāra privāto liftu.
Penthouse viņu sagaidīja vecs kalpotājs. Nebija pat jānolasa sirmgalvja prāts, lai saprastu, ka šis kalpotājs zina, kā jāuzņem svarīgi viesi. Nosaucis sevi par Zefāra draugu, Smagārs atvainojās par tik vēlu vizīti un lūdza kalpotājam paziņot Safrolo kungam par savu ierašanos. Taču te viņu gaidīja nepatīkams pārsteigums.
- Zefāra kungs ar draugiem nesen devās projām, kungs, kalpotājs laipni paskaidroja.
- Cik žēl! Smagārs tēloja nožēlu. Esmu Lionā tikai uz dažām stundām un ļoti cerēju sastapt savu veco draugu. Vai nepateiksiet, kad Zefārs atgriezīsies?
- Man žēl, kungs, kalpotājs noplātīja rokas, bet Zefāra kungs neteica, kad atgriezīsies. Vienīgais, ko varu lietas labā darīt, piedāvāt jums viņu pagaidīt un pakavēt sev laiku ar kādu labu dzērienu.
"Nolādēts!" Smagārs dusmās vārījās. "Kā tiem nelgām izdevās izsprukt?! Tas noteikti ir Obzāna roku darbs. Acīmredzot viņš pamanīja, ka es tuvojos, un pierunāja pārējos laisties lapās. Nu, nekas, draugs, tālu tu netiksi."
- Nē, paldies, cienītais, viņš laipni noraidīja vecā kalpotāja piedāvājumu un pieklājīgi atvadījās. Ja jau nesanāca, tad nesanāca. Sazināšos ar Zefāru vēlāk.