Iekāpis liftā, Smagārs izvilka karti. Tā arī bija! Visi četri punkti strauji attālinājās no Lionas. Ja šobrīd Smagāram pa rokai būtu gadījies Džons, viņš neizdarigo karavīru saplosītu gabalos. Kā viņš varēja palaist vējā tādu iespēju?! Visi četri zobeni jau bija Smagāram gandrīz rokā!
Kaut kur virs Francijas, tajā pašā laikā
- Būtu labi, ja mēs varētu pārvietoties maksimāli ātri, Obzāns skubināja. Kartē bija redzams, ka Smagārs ir sasniedzis Lionu. Tagad mums dārga ik minūte.
- Ja pacelsimies ceturtajā līmeni, sasniegsim mērķi pēc divām stundām, Sedrs mierināja.
- Es neuztraucos par to, paskaidroja Obzāns. Smagāra rīcībā ir ļoti ātra automašīna. Ja viņš noķers mūs ceļā, tad visas pūles būs veltas. Šis cilvēks nepazīst jēdzienu "žēlastība".
- Tomēr es nesaprotu, Igra prātoja. Ja jau viņam pieder tik milzīga vara un, kā noprotu, arī neierobežoti līdzekļi, kādēļ viņam vēl nepieciešama zobenu vara?
- Vara Jaunajā pasaulē viņu tiešām vairs neinteresē, Obzāns domīgi sacīja. Turpretī varu Domhandā viņam kārojas iegūt jau sen.
- Nekad neesmu dzirdējis par tādu vietu, ieminējās Sedrs.
- Tā nav vieta, mans draugs, Obzāns paskaidroja. Tā ir vesela pasaule. Tāda pati kā šī, tikai tā pastāv paralēli Jaunajai pasaulei.
- Tas jau sāk izklausīties pēc senatnes zinātnieku kvantu fiziķu spriedelējumiem par paralēlajām realitātēm, Zefārs iesmējās.
- Nu, beidziet! Sedrs vairs nespēja valdīties. Viss dzirdētais šķita tik absurds un neticams.
- Par kvantu fiziķiem nepateikšu, Obzāns bija nesatricināmi mierīgs, taču uz Zemes ir divas vietas, kas ir portāli starp Jauno pasauli un Domhandu. Var jau būt, ka pastāv vēl kādas paralēlas laiktelpas, taču par tām man nekas nav zināms. Turpretī starp Domhandu un Jauno pasauli ļaudis pārvietojas diezgan regulāri. Piemēram, Atraktu dzimta. Jirži jeb Gjarahs ir dzimis Domhandā, Malkoras valstī. Vārdu Jirži viņš pieņēma tikai Jaunajā pasaulē. Taču par Domhandu labāk zinās pastāstīt Sofija.
- Pagaidiet, Igra iesaucās. Ja pareizi saprotu, tad šo vietu, kuru jūs tikko pieminējāt, sauc par "Pasauli"?!
- Pareizi, mademoiselle, Obzāns apstiprināja. Jūs protat gēlu valodu?
- Esmu natūriķe, Igra atbildēja. Šī, iespējams, bija pirmā reize viņas neilgajā mūžā, kad viņa bija lepna par savu izcelsmi.
- Tad jums daudz ko būs vieglāk saprast, Obzāns noteica.
- Bet kas ir Cirmens, kuru jūs tik bieži piesaucat? taujāja Sedrs.
-Ja jums zināms par Noljāras kristāliem, mans draugs, tad jūs pats labi zināt, kas ir Cirmens, Obzāns viltīgi pasmaidīja.
- Neredzu sakarību, Sedrs sapīka.
- Viss ir ļoti vienkārši, Obzāns apslāpēja žāvas. Cirmens ir cilvēks, kurš izgatavoja mūsu zobenus no kristāliem, kurus nozaga dēmoniem. Vai tas jums neko neizsaka?
Sedrs jutās kā ar aukstu ūdeni apliets. Tas, ko viņš piedzīvoja sapņos, bija Cirmeņa dzīvesstāsts?! Jā, tam puisim ir nācies daudz ko pārciest. "Es atriebšos," Sedrs atcerējās sapnī doto zvērestu. Tātad Cirmens nozaga kristālus, izgatavoja zobenus un atriebās dēmoniem.
- Bet vai viņam izdevās sakaut dēmonus un atbrīvot cilvēkus? viņš pat nepamanīja, ka bija savas domas izteicis skaļi.
- Cik man zināms, gandrīz, Obzāns atbildēja. Taču es zinu tikai to, ko man ir mācījis Smagārs, un šīs zināšanas var būt visai nepilnīgas. Turklāt atšķirībā no Smagāra es nekad neesmu šķērsojis Domhandas robežu.
Uz brīdi Zefāra automašīnā iestājās klusums. Katrs mēģināja aptvert vismaz daļu dzirdētā.
* * *
- Mirklīti, Zefārs pēkšņi atskārta, ka Obzāna stāstītajā kaut kas nešķiet loģiski. Šis Jirži, vai kā nu sauca jūsu skolotāju, nokļūstot Jaunajā pasaulē, ieguvis jaunu identitāti. Bet tas nav iespējams.
- Tiešām?! Obzāns veltīja likuma kalpam izsmējīgu skatienu. Manuprāt, būtu piedodami, ja šādi domātu ierindas cilvēki, nu, tādi kā Sedrs, piemēram. Bet jums, mans draugs, gan nevajadzētu būt par to tik pārliecinātam.
Sedrs aizmugures sēdeklī kaut ko nicīgi noburkšķēja, taču acīmredzot Igra bija atturējusi viņu no kādas dzēlīgākas piezīmes. Turpretī Zefāram nu bija viela pārdomām. Kādu laiku pēc pasaules apvienošanās tika ieviesta visu planētas iedzīvotāju DNS reģistrēšana. Tā bija obligāta. Un tomēr Zefaram pašam ne vienu reizi vien bija nācies saskarties ar to, ka dažkārt nozieguma vietās atradās pa kādam "Džonam Do". Viņš bija pārliecināts: ja Obzāns šķērsielā nebūtu ar kaut kādu viņam nesaprotamu paņēmienu pārvērtis kritušos uzbrucējus pelnu kaudzītēs, viņa kolēģiem tagad būtu ko noņemties ar identificēšanu. Labākajā gadījumā izrādītos, ka šie līķi ir miruši jau pirms simts gadiem. Tieši sen mirušu cilvēku identitātes veikli datorlauži ik pa laikam izmantoja, lai izgatavotu viltus identitātes. Iespējams, ka Jirži ari bija viena no šādām viltotām mirušo identitātēm.
- Mans draugs, Obzāns it kā atbildēja Zefara prātojumiem. Arī man ir vairākas šādas identitātes.
- Ja tā ir, Zefārs savas pārdomas turpināja skaļi, un jūs sakāt, ka šā Smagāra rīcībā ir piekļuve sakaru tīkliem un nez kam vēl, tad mēs esam diezgan lielās sprukās.
- Šobrīd ne, Obzānam, šķiet, piemita spēja paredzēt cilvēku domas. Pašlaik viņš vairāk paļaujas uz karti. Taču vēlāk gan drošības labad būtu vēlams iznīcināt jūsu un Sedra veselības sensorus. Lai gan, atzīšos godīgi, šī tehnoloģija darbojas visai vāji.
Obzāna teiktajā atkal jau bija liela daļa taisnības. Par Igru varēja nesatraukties. Natūriķi jau kopš pirmsākumiem bija kategoriski iebilduši pret veselības sensoru ieviešanu un Vispasaules koncilā panāca, ka viņu bērniem šie sensori netiek implantēti. Ja jau Obzāns kā viens no Smagāra bandas bija nodrošināts ar viltotām identitātēm, viņam sensora, visticamāk, nebija. Turklāt, ja sensori tiešām darbotos nevainojami, tad veselības glābšanas brigāde būtu viņus pārsteigusi jau šķērsielā, jo Sedra ievainojums tiešām bija dzīvībai bīstams. Taču tas nenotika, tātad šī tikai pirms piecdesmit gadiem ieviestā tehnoloģija vēl aizvien darbojās visai nepilnīgi.
- Tomēr šo faktoru nedrīkst ignorēt, ja vēlamies būt tiešām pārliecināti, ka šis psihopāts mūs neatradīs, Zefārs domīgi noteica, nenovēršot skatienu no ceļa.
-Jums taisnība, Obzāns uzslavēja Zefāra apdomīgumu. Drošības nemēdz būt par daudz.
Virs Šveices, pēc brīža
Smagārs jau gandrīz bija panācis bēgļus. Cenšoties izspiest no savas automašīnas visu līdz pēdējam, viņš nenovēršami tuvojās.
"Kurp tu viņus ved, Obzān?" Smagārs prātoja, cieši lūkojoties kartē.
Ik pa brīdim viņš nepacietīgi pārlūkoja apkārtni, taču neredzēja nevienu privāto automašīnu. Trešajā un ceturtajā līmenī pārvietojās tikai lielie kravas un tālsatiksmes gravimobiļi un pa retam aerovilcienam. Daži vieglie transportlīdzekļi bija samanāmi pirmajā līmenī, taču tur nebija iespējams pārvietoties tik ātri. Tātad bēgļi acīmredzot neizmantoja šo līmeni. Atkal ielūkojies kartē, Smagārs tik strauji nobremzēja, ka gandrīz zaudēja antigravitāciju. Vienīgais punkts kartē bija tikai viņa zaļais! Pārējie četri bija nozuduši, itin kā to nekad nebūtu bijis.
Zefāra automašīnā virs Čehijas robežas, tajā pašā laikā