- Labi, viņš piekrita. Sāksim ar to. Tu vēlies zināt, ko es nodarīju tavam draugam?
- Protams, es to vēlos.
- Es izdarīju to, ko darīt nedrīkstēju, Obzāns atzinās. Taču es vairs nespēju noskatīties, cik slikti Sedrs jutās savas neveiklības dēļ. Tādēļ es izmantoju telepātiju. Precīzāk, telepātijas paveidu, kas ļauj ar domu pārraidīšanu iemācīt cilvēkam noteiktas zināšanas vai iemaņas.
- Kad tas notika, es redzēju tevi izstarojam violetu gaismu, Igra atzinās. Un toreiz, kad tu dziedināji Sedra roku, es redzēju, ka no taviem pirkstiem plūst zaļš starojums.
- Man prieks, ka tev ir šādas spējas, Obzāns atzina. Iespējams, ka tās var tev ļoti noderēt. Vai esi kādreiz dzirdējusi kaut ko par enerģijas centriem jeb čakrām?
- Neesmu gan, meitene atzinās, bet neaizmirsti, ka mani no dzimtās vides izrāva vēl ļoti mazu.
- Tiesa, vīra balsī ieskanējās maigāki toņi. Tad nu īsumā tā: jau sen cilvēki secināja, ka mūsu ķermeņos ir septiņi enerģijas centri sākot no pakauša, kur atrodas avotiņš, un beidzot ar iegurni. Katram eneiģijas centram ir sava enerģijas krāsa. To secība ir kā varavīksnei no violetas līdz sarkanai. Tā, ko tu redzēji šodien, bija violeta, jo es pārraidīju Sedram zināšanas. Bet tad, kad es viņu dziedināju, no manām rokām plūda zaļā jeb dziedināšanas un mīlestības enerģija, kas ir arī sirds enerģija. Tā pati enerģija tika izmantota uz tavas pieres, meitēn.
- Vai arī no manis plūst kaut kāda enerģija?
- Domāju, ka šobrid ne, jo tu esi ļoti nogurusi. Taču man šķiet, ka tev ir lielisks potenciāls.
- Vai šāda zināšanu raidīšana nav bīstama? Igra bažījās. Sedrs izskatījās tā, it kā tu būtu izsūcis visus viņa spēkus.
- Vārds vietā, Obzāns atzina. Tas tiešām var būt bīstami, un ar zināšanu raidīšanu, tāpat kā ar jebkuru citu mentālo darbību, ir ļoti jāuzmanās. Tā var kaitēt gan tam, pret ko tiek vērsta, gan tam, kurš to izmanto. Dažām mentālajām darbībām ir nepieciešama milzīga iekšējā enerģija, un nepieradušu cilvēku tās var pat nogalināt, jo enerģijas resurss tiek pilnībā izsmelts. Taču tas, kas notika ar Sedru, ir normāla reakcija. Vairumam cilvēku pirmajā reizē apreibst galva, zūd realitātes izjūta. Reizēm jutīgāki cilvēki var pat noģībt. Protams, vislabākās zināšanas un iemaņas ir tās, kuras cilvēks apguvis, tā sacīt, klasiskajā veidā. Taču reizēm, ja iemaņas vai zināšanas ir jāapgūst rekordlsā laikā, tā ir vienīgā izeja.
- Obzān, vai vari iemācīt man dziedināt?
- Varu, taču šobrīd tev svarīgāk ir apgūt to, kas tev būs nepieciešams, lai cīnītos.
- Tu domā, meitene nedroši ieminējās, pret Smagāru?
- Ari, Obzāns apstiprināja. Taču daudz svarīgāk ir gatavoties kaujām, kas mūs visus gaida Domhandā.
- Domhandā?! nu gan Igra bija izsista no sliedēm. Vai tas nozīmēja, ka viņai būs jādodas uz citu laiktelpu, kur vēl aizvien pastāv verdzība? Neiedomājami!
- Tev nāksies, draugs, Obzāna balsī ieskanējās nožēla un nolemtība. Mums visiem nāksies doties uz Domhandu. Pajautā Sedram, ko Cirmens ir izcietis dēmonu verdzībā. Viņš to visu ir piedzīvojis sapņos, taču tev ir atklājis tikai daļu, jo baidījies tevi satraukt. Pēc tam padomā, ko vēl aizvien izcieš daudzi loredieši, kurus apspiež to valdnieki. Ne jau velti Cirmens ir izvēlējies tieši jūs trīs. Katram no jums piemīt īpašības, kas nepieciešamas, lai Loreda un Mentara atkal kļūtu par vienotu, brīvu un plaukstošu valsti un lai visā Domhandā apkarotu ļaunumu. Tu esi izvēlēta, jo tevī ir degsme un aizrautība, drosme un neatlaidība. Tās ir Cirmeņa sirds īpašības.
Sedram Cirmens ir uzticējis savu prātu, zināšanas, atmiņas un līdz ar tām savu varenību un varu pār citiem.
Zefārs ir Cirmeņa vieduma glabātājs. Palūkojies uz viņu! Viņš taču pat visvienkāršākās lietas nespēj izdarīt, iepriekš nepajautājis vismaz desmit "kāpēc?".
- Un tu? Igra apjautājās. Arī Obzāns taču bija zobenvaldis.
- Es… Obzāns skumji nopūtās. Man būtu jābūt Cirmeņa saprāta balsij. Taču tu jau zini, ka mans zobens nespēja samierināties ar cilvēku ļaunumu un alkatību. Tādēļ šobrīd es esmu apdomīguma nesējs. Bet tas ir līdz brīdim, kad man izdosies attīrīt zobenu no ļaunuma. Ceru, ka es to paveikšu. Taču pagaidām vēl nezinu, kā.
- Un Smagārs? meitene turpināja tincināt.
- Smaragda zobens nes sevi Cirmeņa taisnīguma izjūtu, Obzāns iesāka, taču Igra viņu pārtrauca, sarkastiski iesmejoties.
- Laikam jau Cirmenam, viņa rūgti noteica, jeb, precīzāk, avatārai, kas piesaistīta Smagāra zobenam, ir visai izkropļota izpratne par taisnīgumu.
- Tā varētu šķist, Obzāns bija spiests atzīt. Bet esmu pārliecināts, ka tā nav. Acīmredzot Cirmenam ir bijis kāds nolūks, kura dēļ viņš izvēlējies tieši Smagāru. Tiesa, man nav zināms, kā zobens Smagāram ticis nodots. Un kad. Cik zinu, tas noticis apmēram pirms simts gadiem.
- Un zobens Smagāru padarījis nemirstīgu? Igra dzēlīgi jautāja.
- Nevis zobens, bet gredzens, Obzāns paskaidroja. Es jau sacīju, ka zobena spēka avots ir gredzens. Ari tu kopš aizvakardienas esi nemirstīga. Zobenvaldi spēj nokaut tikai Nāves Vārds, kuru Sedrs izmantoja kaujā, kad sašķaidīja hidrantu. Taču, kā jau zini, tu neesi neievainojama. Turpretī Smagārs ir neievainojams, jo viņu aizsargā spēcīga maģija. Tāda līmeņa maģija ir pa spēkam tikai ļoti vareniem meistariem.
- Bet tas ir kaut kāds murgs, Igra bija sašutusi. Un ko man ar to tagad iesākt?! Es nevēlos būt nemirstīga! Es gribu būt tāda pati kā visi!
- Nedomāju, ka tev par to ir jālauza galva, viņš centās meiteni nomierināt. Sāksim ar to, ka tu vari atteikties no Cirmeņa misijas. Viņš tevi ir izvēlējies, taču arī tev vienmēr paliek izvēles tiesības. Atsakoties no gredzena, tu saņemsi vēl simts gadus mirstīga cilvēka dzīves, un tad tu, tāpat kā ikviens cits, nomirsi.
- Kas notiks, ja es pieņemšu to, ko man liek darīt Cirmeņa dāvana? meitene mēģināja izvērtēt savas nākotnes izredzes.
- Tad mēs visi kopā dosimies uz Domhandu, lai cīnītos par Loredas atbrīvošanu un mieru Domhandā, kā to vēlējās Cirmens un citi senie varoņi. Citu izskaidrojumu Cirmeņa izvēlei es neredzu.
Upmalā iestājās dziļš klusums. Dzirdami bija tikai viļņu šļaksti krasta smiltīs un pūču sasaukšanās mežā.
- Necenties to visu tagad salikt pa plauktiņiem, Obzāns mierinoši ierunājās. Tagad tu daudz ko vēl neesi gatava saprast. Turklāt ir dažas lietas, kuras ir vienkārši jāpieņem. Kā fakti. Ir lietas, kuras mēs nespējam ietekmēt. Rīts gudrāks par vakaru, vai ne?! Iesim, tev jādodas pie miera. Rit atkal smaga diena.
Obzāns piecēlās un sniedza Igrai roku, taču viņa vēl nebija uzzinājusi visu, ko vēlējās.
- Kā tu ieguvi savu zobenu? viņa pēkšņi jautāja.
- Atzīstos, ka man pašam tā ir mīkla, Obzāns domīgi noteica. Es ieguvu zobenu un gredzenu no Smagāra rokām, bet tas nenozīmē, ka tā ir Smagāra dāvana. Cirmeņa avatāras mēdz rīkoties ļoti neizskaidrojami. Esmu daudz prātojis par to. Šķiet, ka mana zobena avatāra varētu būt izmantojusi Smagāru par starpnieku. Ja es nebūtu Cirmeņa avatāras izvēlēts zobenvaldis, Smagārs jau sen būtu mani nogalinājis. Taču viņš pat Moku tornī saglabāja man dzīvību. Atcerēsimies viņam vajadzīgi visi zobenvalži. Bet nu gan iesim! lā ir trenera pavēle.
Meitene neredzēja Obzāna seju, taču bija pārliecināta, ka viņš to nebija domājis nopietni. Draudzīgi pasniegusi vīrietim roku, viņa pieņēma viņa atbalstu ceļā uz mājām.