- Kā tās viņa tiesas izpaužas? pēc brīža Sedrs domīgi jautāja.
- Nu, Obzāns mirkli pārdomāja, meklējot atmiņā veiksmīgāku piemēru, bija kāds gadījums, kad divi atsaldētie kretīni, salietojušies elektroniku, izvaroja un nogalināja meiteni. Pierādījumu bija vai cik, bet puišu vecākiem bija biezi identifikatori, un advokāts atklāja, ka izmeklētājs, kurš apstrādājis pierādījumus, ir cietušās meitenes attāls radinieks. Pierādījumi tika diskreditēti, un tos atsaldeņus attaisnoja. Smagārs aizsūtīja mūs viņus savākt, nolasīja viņu domas, kas bija labākas par visiem pierādījumiem, un abiem tika piespriests mūža ieslodzījums Tauera pagrabos. Pēc mēneša viens no viņiem paša zobiem pārgrauza sev vēnas, bet otrs lūdzās, lai mūža ieslodzījumu viņam nomaina pret nāves sodu. Dažkārt ir bijis tā, ka cilvēki tikuši notiesāti, lai gan nav izdarījuši noziegumu. Vienkārši pierādījumi tiek "piespēlēti". Šādus notiesātos Smagārs visiem spēkiem cenšas izvilkt no cietuma. Ja ne citādi, tad organizējot viņu bēgšanu, lai gan parasti viņš cenšas atgūt ari šo ļaužu labo vārdu.
Automašīnas durtiņas atvērās, un tajās parādījās Zefāra seja. Obzāns tūliņ pat pamanīja, ka biedrs ir piedzīvojis ļoti lielus emocionālos satricinājumus.
- Ceru, ka esi nokārtojis visu, Obzāns apsveicinājās.
- Esmu gan, Zefārs atkrita sēdeklī. Bet tavs bijušais priekšnieks gan, izskatās, nav.
- Kā tad tā? Sedrs un Obzāns iesaucās vienā balsī.
Zefārs izstāstīja par uzraugiem. Šī ziņa visus satrauca ne pa jokam. Sedrs secināja, ka viņam noteikti nevajadzētu tuvoties savam dzīvoklim, jo tur varētu būt lamatas.
- Vajadzētu pārbaudīt, viņš ieminējās, vai Igras un taviem vecākiem nekas nedraud.
- Tas būs pagrūti, uzslavējis Zefāru par attapību, izmantojot domu lasīšanu un neredzamības ilūziju, noteica Obzāns.
- Nekādu problēmu, Zefārs nepiekrita. Mēs varam izmest līkumu virs Saules ciemata. Mums taču nav jānolaižas, lai noskaidrotu, vai tur kāds ir paviesojies. Vai spēsi nolasīt ciematniekus no lielāka attāluma, Obzān?
- Maksimāli četru metru augstumā, Obzāns noteica.
- Tad dodamies, Zefārs iedarbināja savu Oldsmobile un iestatīja datorā maršrutu. Kas attiecas uz manējiem, to mēs varam noskaidrot pa ceļam. Vai vari nolasīt domas, sazinoties pa komunikatoru?
- Nekad agrāk es to neesmu darījis, Obzāns atzina, taču varam pamēģināt.
Pacēlis automašīnu gaisā gandrīz stāvus, Zefārs ar balss komandu izsauca savas mātes komunikatoru. īsa saruna par neko drīz vien nomierināja viņu. Izstāstījis mātei, ka dažas dienas viesosies pie Suzannas, Zefars beidza sarunu. Helga gan bija redzējusi kaut kādus "melnus ļaudis" slaistāmies gar mūri, taču tiešu mēģinājumu kontaktēties nebija.
Lidojums pāri Saules ciematam ceļiniekus galīgi nomierināja. Šeit no Smagāra vīriem nebija ne miņas. Dzīve ciematā ritēja savu ierasto gaitu. Pārliecinājušies, ka nevienam no viņiem nozīmīgajiem cilvēkiem nekādas briesmas nedraud, biedri paātrināja gaitu un steigšus devās uz Gēteborgu.
Amazoņu nometne, tajā pašā laikā
Tas nebija viegli. Igrai šķita, ka iedraudzēties ar Ēnu ir grūtāk nekā iemācīties Vārdus vai skriet krosu pa mežu. Apmēram pirms pusgada Ēna bija zaudējis savu biedreni un jutās nodots. Bailes atkal pieķerties kādam cilvēkam un zirga instinkti būtiski sarežģīja ērzeļa un meitenes attiecību veidošanos. Lai gan Igra bija rūpīgi izsukājusi skaistuli un pat sapinusi viņa kuplās krēpes glītās bizēs. Ēna turpināja neuzticīgi šķielēt uz meitenes pusi.
"Klau," aizvainota par to, ka tiek sodīta par svešiem grēkiem, Igra mēģināja domās vērsties pie zirga, "es nezinu, vai tu spēj dzirdēt manas domas un saprast tās, bet es ļoti ceru uz tavas cilts saprātu, par kuru tiek stāstītas leģendas. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ka tava iepriekšējā jātniece nolēma vairs nepiedalīties nometnēs. Tāpat nevaru uzņemties atbildību par to, ka pirms daudziem gadiem viena atriebīga un varaskāra neliete pārvērta mani par rāpuli, kas ir tavas cilts ienaidnieks. Zinu, ka tas nebūs viegli, bet mums abiem derētu sākt no nulles. Nesolīšu, ka vienmēr paliksim kopā, jo tas, visticamāk, nebūs iespējams, lai gan es centīšos tevi nepamest. Bet šobrīd mēs abi varētu kļūt par labiem biedriem. Es taču nelūdzu, lai tu uztver mani kā draugu un uzticies man bez ierunām. Viss, ko es tev lūdzu, nebozies uz mani par to, ko neesmu tev nodarījusi."
Meitene nebija pārliecināta, ka zirgs viņu tiešām ir sapratis, taču sajuta izteiktas pārmaiņas viņa noskaņojumā. Dzīvnieks pamazām nomierinājās un brīžiem pat sāka izrādīt draudzīgu interesi par jauno biedreni.
Izskatās, ka tev izdevās, Alise uzslavēja Igru. Viņa tikko bija atgriezusies no izjādes un ieveda stallī staltu, ļoti skaistu dābolainu ķēvi. Es tikai ievedīšu Kleopatru steliņģī, un tad mēģināsim iziet pastaigā.
- Nezinu gan, Igra jautājoši uzlūkoja Ēnu. Vai šis puisis vēlēsies iet ar mani uz randiņu?
- Nemāžojies, Alise iesmējās. Paskaties uz viņu! Viņš jau vairs nespēj sagaidīt, kad tiks pļavā. Es domāju, ka mums jāgatavojas izjādei, un tad jau redzēsim.
Kā apliecinot Alises vārdus, Ēna saudzīgi piebikstīja ar purnu Igras plecam un klusi iezviedzās.
- Nu re, atgriezusies pēc mirkļa, Alise pasniedza Igrai no šaurām ādas sloksnēm darinātus iemauktus. Tagad tev tie viņam jāuzliek.
Alise parādīja, kā tas darāms, un drīz vien Igra jau bija ar šo uzdevuma daļu tikusi galā. Tad nāca kārta smalkai sviedrenei, kuru Alise palīdzēja piesprādzēt, izmantojot platu siksnu.
- Es noteikti neesmu nekāda eksperte, Igra domīgi aplūkoja zirgu, bet iepriekš esmu redzējusi citādu ekipējumu.
- Droši vien, redzot Igras apjukumu, Alise sirsnīgi iesmējās. Patiesībā zirga vadīšanas nolūkā parasti izmanto trenžus un jātnieka ērtībām tiek lietoti segli. Taču mēs šos piederumus neizmantojam. Mūsu nometne nav tikai jātnieču pulcēšanās vieta vasaras tusiņam. Mēs, ja to tā var nosaukt, esam eksperimentālās arheoloģijas nometne. Tas nozīmē, ka mēs ne tikai patīkami pavadām laiku kopā ar saviem zirgiem, bet arī cenšamies izprast, kā dzīvojušas leģendās aprakstītās amazones.
Seni nostāsti vēsta, ka pirms daudziem gadu tūkstošiem esot pastāvējusi tāda brivdomīgu un kareivīgu sieviešu cilts. Viņas esot bijušas prasmīgas jātnieces un meistarīgas loka šāvējas. Dažās senajās freskās gan viņas attēlotas ar šķēpu un mazo vairogu, tādēļ par amazoņu ieročiem vēl šobrīd nav īstas skaidrības.
Nostāsti liecina, ka amazones jājušas bez jebkāda aprīkojuma, proti, bez iemauktiem, segliem un pat bez sviedrenes. Turklāt daži apgalvo, ka viņas jājušas kailas, bet citi uzskata, ka amazones valkājušas īsus hitonus. Mēs esam mēģinājušas jāt bez iemauktiem, taču vadīt zirgu, ķeroties dzīvniekam krēpēs, nav nekas labs. Mums šķiet, ka amazones nebūtu nodarījušas saviem zirgiem sāpes. Tādēļ mēs lietojam iemauktus, taču esam atteikušās no trenžiem. Mūsuprāt, tie nodara zirgam sāpes, bet mēs vēlamies sadarbību ar zirgu, nevis varu pār to.
Arī segli mūsu izpratnē ir lieka cilvēka varas izrādīšana, kura turklāt traucē izjust zirga kustibas. Tādēļ mēs lietojam tikai sviedreni. Apgalvojums, ka amazones kailas vai īsos hitonos tērptas jājušas uz nekādi neapsegtiem zirgiem, neiztur kritiku. Pirmkārt, laikā, kad dzīvojušas vai varējušas dzīvot šīs sievietes, nebija apakšveļas. Tas nozīmē, ka viņu ģenitālijas atradušās ciešā saskarē ar zirga ādu. Zirga sviedri ir ļoti kodīgi un var radīt nopietnu iekaisumu. Ja nostāsti ir patiesi, amazonēm bija lemts īss mūžs un pāragra, mokoša nāve no šāda dzīvesveida izraisītiem veselības traucējumiem. Otrkārt, tādā gadījumā amazoņu kāju āda ir bijusi cieta un raupja kā bruņurupuču čaula un apmācību laikā viņām nācies ciest mežonīgas sāpes.