- Neapvaino mani. Hols iemalkoja meksu. Es no Arhontiem esmu tālāk nekā šūpulis no kapa. Tiesa, tie abi patiesībā nemaz nav tik tālu viens no otra, bet jūs jau saprotat, ko es ar to gribu teikt.
Par to es nebiju pārliecināta. Tomēr viņš pavisam noteikti neizturējās kā Saionas amatpersona.
- Jūs runājat par deguna asiņošanu, es iesāku.
- Jā, deguna asiņošana. Aizgrābjoši! Viņš salika rokas uz galda. Vai vēl kaut kas?
- Galvassāpes. Dažreiz migrēnas.
- Un kā tu jūties brīžos, kad tas notiek?
- Jūtos nogurusi. Man ir slikta dūša.
- Skaidrs. Viņa acis slīdēja man pār seju. Skatiens bija vēss, analītisks un šķita redzam kaut ko vēl aiz manis. Cik tev gadu?
- Sešpadsmit, es atbildēju.
- Tev gandrīz pienācis laiks pamest skolu. Ja vien, viņš piebilda, neesi uzaicināta mācīties universitātē.
- Diez vai tas notiks.
- Lieliski! Bet jauniem cilvēkiem citadelē patiešām ir grūti atrast darbu. Viņš ar pirkstiem bungoja pa galdu. Es gribētu tev piedāvāt darbu visam mūžam.
Savilku uzacis. Kas tas ir par darbu?
- Tāds, par kuru labi maksā. Tāds, kas tevi pasargās. Džeksons mani nopētīja. Vai tev ir kāda nojausma, ko nozīmē gaišredzība?
Gaišredzība. Aizliegtais vārds. Es pārlaidu skatienu restorānam, bet neviens uz mums neraudzījās. Un, šķiet, arī neklausījās.
- Pretdabiskums.
Džeksons sāji pasmaidīja. Tā to sauc Arhonti. Bet vai tu zini, ko nozīmē pats vārds? No franču vārdiem clair un voyance?
- Skaidru redzi. Ārpusmaņu uztveri. Spēju zināt to, kas ir apslēpts.
- Un kur tas ir apslēpts?
Es vilcinājos. Zemapziņā?
- Dažreiz jā. Vai arī dažreiz, viņš nopūta galdiņa vidū degošo sveci, ēterā.
Kā apburta raudzījos dūmos. Man krūtīs izpletās aukstums. Kas ir ēters?
- Bezgalība. Mēs no tā nākam, mēs tajā dzīvojam, un tad, kad mirstam, mēs tajā atgriežamies. Bet ne jau visi vēlas šķirties no fiziskās pasaules.
- Džeks, iejaucās Niks, runādams pieklusinātā balsī,
- tam jābūt ievadam, nevis lekcijai. Viņai ir sešpadsmit gadu.
- Es gribu zināt! es uzstāju.
- Peidža…
- Lūdzu! Man bija jāzina.
Nika seja atmaiga. Viņš atlaidās pret krēsla atzveltni un iemalkoja ūdeni. Kā vēlies.
Džeksons bija mūs uzlūkojis ar paceltām uzacīm un nu savilka lūpas. Ēters ir augstāka eksistences pakāpe, viņš sacīja. Tas pastāv līdzās ķermeniskajai pakāpei. Gaišreģi tādi cilvēki kā mēs spēj ēteru izmantot.
Es sēdēju restorānā kopā ar diviem pretdabiskajiem. Kā?
- es jautāju.
- 0, ir neskaitāmi daudz veidu, kā to izdarīt. Esmu pavadījis piecpadsmit gadus, mēģinot šīs personas iedalīt kategorijās.
- Bet ko nozīmē “izmantot ēteru”? Uzdodot jautājumus par gaišredzību, es sajutu klusu, grēcīgu satraukumu.
- Tas nozīmē, ka tu spēj sazināties ar gariem, Niks paskaidroja. Ar mirušajiem. Dažādi gaišreģi to spēj dažādos veidos.
- Tātad ēters ir kā aizsaule?
- Šķīstītava, Džeksons izlaboja.
- Aizsaule, Niks precizēja.
- Piedodiet doktoram Nīgordam viņš mēģina izteikties smalkjūtīgi. Džeksons iemalkoja savu meksu. Diemžēl nāve nav smalkjūtīga. Es gribētu tevi izglītot par to, kas patiesībā ir gaišredzība pretstatā Saionas bēdīgi greizajam skatījumam uz šo parādību. Tas ir brīnums, nevis perversija. Tas tev jāsaprot, mīļā, citādi viņi viens un divi apdzēsīs to jauko mirdzumu.
Abi apklusa, kad viesmīlis atnesa man salātus. Es paskatījos uz Džeksu.
- Pastāstiet man vairāk!
Džeksons pasmaidīja.
- Ēters ir “avots”, kuru Saionai dažreiz labpatīk pieminēt, viņš teica. Tā ir mirušo pasaule. Tas pats avots, kuram Asiņainais Karalis it kā esot piekļuvis seansa laikā un kura dēļ viņš pastrādājis piecas šaušalīgas slepkavības un uzrīdījis pasaulei gaišredzības epidēmiju. Tas viss, protams, ir pilnīgas blēņas. Ēters vienkārši ir garīgā pakāpe, un gaišreģi ir tie, kuriem ir spējas tai piekļūt. Nekādas epidēmijas nav bijis. Mēs esam pastāvējuši vienmēr. Daži no mums ir labi; citi ir ļauni, ja vien ļaunums vispār pastāv. Lai nu kā, mēs neesam nekādi slimie.
- Tātad Saiona melo.
- Jā. Pierodi pie šīs domas. Džeksons aizkūpināja cigāru. Var jau būt, ka Edvards bija Džeks Uzšķērdējs, bet es ļoti šaubos, ka viņš vispār bija bijis gaišreģis. Tam viņš bija daudz par neveiklu.
- Mums nav ne jausmas, kāpēc to visu saistīja ar gaišredzību, Niks piebilda. Šo mistēriju izprot tikai Arhonti.
- Kā tas darbojas? Mana āda kņudēja un kaisa. Es varbūt biju pretdabiska. Es varbūt biju viena no viņiem.
- Ne visi gari mierīgi dodas uz ētera sirdi, kur, kā mēs domājam, iestājas tāda kā pēdējā nāve, Džeksons klāstīja. Es redzēju, ka viņš izbauda situāciju. Tie kavējas starp miesisko un garīgo pakāpi. Šādus garus mēs dēvējam par klejotājiem. Viņiem joprojām piemīt personība, un ar vairumu no tiem var sazināties. Šo garu brīvība ir nosacīta, un parasti viņi ar prieku palīdz reģiem.
-Jūs runājat par īstiem mirušiem cilvēkiem, es sacīju. -Jūs varat vienkārši paraustīt aukliņas, un viņi dejos?
- Pareizi.
- Bet kāpēc lai kāds no viņiem to gribētu?
- Jo tas nozīmē, ka gari var palikt kopā ar saviem mīļajiem. Viņš nošņaukājās tā, it kā viņam tas nebūtu saprotams. Vai arī ar cilvēkiem, ko vēlas vajāt. Gari upurē savu brīvo gribu un par to iegūst tādu kā nemirstību.
Ieliku mutē salātus un sāku košļāt. Bija tāda sajūta, it kā es ēstu slapjas vates piku.
- Protams, sākumā viņi nav gari. Džeksons ar pirkstiem pabungāja man pa roku. Tev ir miesiskais ķermenis. Tu vari atrasties miesiskajā pakāpē. Bet tev ir ari pašai sava saikne ar ēteru. Mēs to saucam par sapņavu. Par cilvēka prāta ainavu.
- Paga, paga! Jūs visu laiku sakāt “mēs”, es pārtraucu.
- Kas tieši ir tie mēs? Gaišreģi?
- Jā. Tā ir ļoti dzīvīga kopiena. Niks man sirsnīgi uzsmaidīja. Taču ļoti slepena.
- Reģus var identificēt pēc auras. Tāpēc Niks tevi atpazina, Džeksons skaidroja. Šķita, ka mana pieaugošā interese viņu uzmundrina. Redzi, sapņava ir ikvienam. Drošības ilūzija, tāda kā ločus amoenus [8] . tu jau saproti. es nejutos pārliecināta, ka tā patiešām ir. Reģiem ir krāsainas sapņavas. Pārējiem tās ir melnbaltas. Viņi savas sapņavas redz tad, kad sapņo. Nereģi tātad redz monohromus sapņus. Bet reģi…
- …redz krāsainus sapņus?
- Reģi nesapņo, manu mīļo meitenīt. Ne jau tā kā nereģi. Šī dīkā bauda paredzēta tikai nereģiem. Bet gaišreģa sapņavas krāsa spīd cauri viņa miesiskajam veidolam un rada auru. Viena tipa reģiem bieži ir ļoti līdzīgas auras. Tu iemācīsies tās sagrupēt.
- Vai es spēju redzēt auras?
Abi vīrieši pārmija skatienus. Niks pasniedzās un noņēma no acīm divas miglainas lēcas. Man pār muguru pārskrēja saltas tirpas.
- Ieskaties man acīs, Peidža!
Tas viņam nebija jāsaka divreiz. Es atcerējos šīs acis tik labi, it kā būtu tās redzējusi vakar. Piesātināto, pelēkzaļo toni un smalkās līnijas, kas tīklojās varavīksnenē. Taču nebiju pamanījusi nelielu defektu atslēgas cauruma formā viņa labās acs zīlītē.
- Dažiem reģiem ir kaut kas līdzīgs trešajai acij. Niks atlaidās krēslā. Viņi spēj redzēt auras; viņi redz arī klejotājus. Ir iespējama pusredze, tā kā man ar vienu kolobomu -, vai arī pilnredze kā Džeksam.