- Protams, Zoja. Ja tev nav filmas, tad tu vari gvelzt medijiem visu, kas tev ienāk prātā, par kaut kādu puisi zālainajā paugurā. Viņi tevi uzskatīs vien par kārtējo jukušo meli. Bet tagad pasvied filmu ārā pa durvīm, un mēs neko nenodarīsim tavam puisim. Ārā nokauca riepas, un sirēnas mitējās gaudot. Filmu, Zoja! Veikli!
Zoja izspēra filmas kārbu ārā pa durvīm gluži kā hokeja ripu. Tā ieslīdēja zem polsterētā simtlapu rožu krēsla istabas tālākajā stūrī.
Vai nu Jasmīna Pūla bija pārāk gudra, vai ari nevēlējās saplēst savu lielisko sarkano kostīmu, taču viņa pēc filmas nelīda. To izdarīja puisis melnajā kreklā, tomēr uzbrucēju uzmanība bija novērsta.
Rajs iespēra zilkreklainajam pa roku, un tas izlaida pistoli no pirkstiem. Viņš pielēca kājās, un Zoja tajā pašā mirklī atgrūda vaļā vannas istabas durvis, ar vienu roku šaudama, bet ar otru pamezdama Rajam traipu tīrītāja pudeli. Aģents to veikli notvēra un iešļāca kodīgo šķidrumu uzbrucējam seja. Puisis iekliedzās un aizklāja seju ar plaukstām.
Šāvienus Zoja raidīja uz puķaina krēsla pusi, kur puisis melnajā kreklā joprojām centās izķeksēt tukšo filmas kārbu. Asinis apšļāca sienu, un viņš, ievaidēdamies un saķerdams augšstilbu, nogāzās uz grīdas.
Zoja pavērsa ieroci pret Jasmīnu, kura joprojām stāvēja šīs asinspirts vidū, rokas salikusi gar sāniem. Ācīs viņai vīdēja teju vājprātīgs, satraukuma pilns prieks, it kā viņa izaicinatu Zoju aukstasinīgam šāvienam.
- Tu zaudēji. Zoja pasmaidīja.
Rajs pagrūda viņas roku brīdī, kad viņa nospieda ieroča mēlīti. Lode atsitās pret gultas galvgali un rikošetā ieurbās griestos. Jasmīna Pūla pat acis nepamirkšķināja. Rajs pastūma Zoju uz durvju pusi.
- Policija! viņš paskaidroja. Laižamies!
Akmens plāksnēm klātajā pagalmā skanēja viru balsis un ādas zoļu švīksti. Zoja grasījās skriet lejā, bet Rajs sagrāba viņu aiz rokas un vilka augšup pa šaurajām kāpnēm uz jumtu.
- Vienmēr padomā arī par plānu "B", viņš pamācīja.
Kāpnes beidzās pie lūkas, kas veda uz bēniņiem ar milzīgām
sijām. Telpa bija sadalīta atsevišķos nodalījumos, ko īrnieki izmantoja mantu glabāšanai. Spēcīgi oda pēc naftalīna. Logu Zoja neredzēja, un no tā arī nebūtu liela labuma, jo viņi atradās pārāk augstu. Rajs vedināja dziļāk zem jumta slīpnes, kur sienā iezīmējās zemas durtiņas ar baltu rokturi. Viņš pagriezās un plati pasmaidīja.
- Šahta veļas transportēšanai.
- Lieliski, Zoja noteica, tikai…
Bet Rajs jau bija pagriezis durvju rokturi.
Tā tiešām bija veļas šahta. Tumša un šaura veļas šahta.
Rajs izņēma viņai no ļenganajām rokām Valtera sistēmas pistoli un audekla somu. Pistoli viņš ielika žaketes kabata, kam aiztaisīja rāvējslēdzēju.
- Tu būsi pirmā, viņš paziņoja.
- Zini, man ir klaustrofobija.
Kaut kur apakšā atsprāga vaļā durvis, un kāds uzkliedza:
- Arretez! Arrētez!
- Nedomā par to, Rajs pamācīja, vienkārši dari.
Zoja sakoda zobus, apsēdās uz šahtas malas, iecēla kājas tajā, aizvēra acis un stingri ieķērās durtiņu rāmī. "Vai tad tas ir grūti? Atlaid pirkstus un slīdi. Bet… ja nu šahta paliek arvien šaurāka? Tā nav platāka par zārku. Jā, zārks… Ak Dievs! Ja nu es iesprūstu? Tad es vairs netikšu ne uz augšu, ne uz leju, man saspiedīs krūtis, es vairs nevarēšu paelpot, man trūks gaisa, un beigu beigās es…"
- Nē, viņa sacīja. Piedod, kovboj, bet es nevaru…
Rajs spēcīgi uzsita viņai pa muguru.
Ceļojums lejup bija ļoti ilgs.
Divdesmit sestā nodaļa
>
Viņa piezemējās uz betona grīdas. Asinis likās pulsējam ausīs.
Pa pēdām sekoja Rajs veļas šahtas sienas dārdēja un grabēja. Zoja parāpās malā, lai Rajs neuzkristu viņai virsū. Viņš piezemējās, slaidi aizvēlās un tūdaļ jau bija kājās.
- Viss kārtībā? Viņš palīdzēja Zojai piecelties, atdeva somu un ar delnas virspusi noglāstīja viņai vaigu. Tev lieliski izdevās.
Zoja kvēloja satraukumā, un adrenalīns joņoja dzīslās.
- Es to izdarīju, Raj! Man bija tik ļoti bail laisties lejā, ka nāve šķita pavisam tuvu, taču man izdevās. Mēs bijām gluži kā "A komanda". Tā piemānīt uzbrucējus! Un es to kuci Jasmīnu Pūlu arī piespiedu pie sienas!
-Zoja, mums..
- Un filma joprojām ir pie manis, jo kārba bija tukša. Es gribēju viņus apmānīt un vienlaikus novērst uzmanību.
- Tā jau es nopratu. Bet tagad…
- Nedomāju gan, ka es tā vienkārši atdotu filmu, lai glābtu tev dzīvību. Bet es nesaprotu, kādēļ tu neļāvi man šaut? Es jau nebūtu nogalinājusi, tikai ievainojusi tā, lai asinis šķīst.
- Neuztraucies, gan mēs izrēķināsimies ar viņu. Bet tagad…
- Viņa taču neliksies mierā, vai ne? Ja mēs vairs nesatiksimies šajā dzīvē un arī nākamajās reinkarnācijās, tad joprojām…
Rajs ar plaukstu stingri aizspieda viņai muti. Sirds Zojai sitās ka negudra, un viņa centās izlocīties no tvēriena, taču pēkšņi sadzirdēja kāpnēs smagus soļus, kliedzienus, svilpienus un rāciju čērkstoņu. šaurajā lodziņā pie pagraba griestiem iespīdēja zilisarkanās bākugunis.
Elpodama caur degunu, viņa ieskatījās Rajam acīs. Kad viņš atrāva plaukstu, Zoja dziļi ievilka elpu un tad norija siekalas.
- Mums joprojām draud briesmas, vai ne?
-Jā. Ievelc elpu! Labi, un tagad nomierinies.
Zoja paklausīja un vienlaikus paraudzījās apkart. Pagrabs nebija liels, un tur pietika vietas vien dziļai izlietnei un trim apbružātām veļas mazgājamām mašīnām. Rajs jau bija atradis durvis, pa kurām izkļūt ārā uz ielas. Līdz tām veda šauras kāpnes no raupja pelēka metāla. Durvīm priekšā bija aizšaujamais. Rajs atrāva to vaļā un pavēra durvis. Nopētījis apkārtni, viņš tas atkal aizvēra.
- Tur ir vēl vienas kāpnes, seši pakāpieni. Tālāk ir akla ieliņa, Rajs stāstīja, iedams atpakaļ pie Zojas. Pie gāzes vada vai kaut kā tamlīdzīga ēkas priekšā pa labi strādā meistari, tāpēc patruļmašīnas nevarēja piebraukt tuvāk. Bet mēs nevaram tā gluži bezbēdīgi iziet ārā, jo netālu stāv divi policisti, kas bruņoti ar M AT-49 sistēmas automātiem.
- Brīnišķīgi. Ka mēs tiksim prom?
-Jānovērš abu policistu uzmanība. Ar troksni, dūmiem un liesmām.
Zoja atkal paskatījās apkārt, taču bez vecmodīgajam veļas mazgājamām mašīnām un izlietnes tur bija vien zirnekļu tikli, ar kuriem varētu noaust kādu gobelenu.
-Ja vien viņiem nav arahnofobijas, tad es neredzu neko piemērotu uzmanības novēršanai.
Rajs notupās un pārlūkoja mazgājamo līdzekļu un traipu tīrītāju krājumu zem izlietnes.
- Ei, mums paveicās, Zoja! Te ir Drana, tātad mēs varēsim uzmeistarot spridzekli.
- No kanalizācijas tīrīšanas līdzekļa?
- Tikai jāsajauc ar hlora balinātāju un amonjaku. Rezultātā veidojas ūdeņraža gāze. Nekas bīstams, vairāk tikai dūmi, bet uzmanību piesaistīs. Rajs sarindoja balinātāja, amonjaka un kristāliskā kanalizācijas cauruļu tīrīšanas līdzekļa pudeles uz pirmās veļas mazgājamās mašīnas. Sameklē tajā atkritumu spainī litra tilpuma glāzi vai plastmasas kastīti. Vislabāk būtu kokakolas pudele, galvenais, lai ir vāciņš.