Zoja nezināja, kā Rajam tas izdevies un vai viņš vispār gulējis, taču mirklī, kad viņa iznāca no vannas istabas, Rajs jau bija izkrāvis uz dīvāna iepirkumu maisiņus siltās drēbes, kas noderēs ziemīgaja Sanktpēterburgā. Uz kafijas galdiņa bija nolikti jauni viltoti dokumenti, Krievijas vīzas ieskaitot.
- Līdz Kerīma standartiem vēl tālu, Rajs sacīja, kad Zoja nostājās viņam aiz muguras, bet derēs.
Ļāvusi dvielim noslīdēt uz grīdas, Zoja apvija rokas Raja viduklim un piespieda miklo vēderu viņa mugurai.
- Zini, O'Melij, tu esi visnotaļ noderīgs ikvienā pasaules malā. Viņa noskūpstīja Raju aiz auss un mazliet pakņudināja ādu ar zobiem. Tad tika sperts nākamais solis un nākamais…
- Ejam! Rajs uzsauca, ar cimdoto roku saķerdams viņu aiz augšdelma un vilkdams apkārt meitenei ar platīnblondiem matiem un tonētiem plakstiņiem. Šķita, ka meitene šūpojas pašai vien dzirdamas mūzikas ritmā. Mēs esam pirmajā sarakstā, tātad varam tikt arī rindas augšgalā.
Spraukdamies uz durvju pusi, viņi sajuta skaudīgus skatienus. Pie durvīm stāvēja ārāmetējs netīri baltā stepētā mētelī kājas plecu platumā, rokas aiz muguras. Viņš atgādināja Michelin firmas reklāmās izmantoto riepu vīru, tikai šis bija skarbāks eksemplārs. Nopētījis viņus no galvas līdz kājām, vīrs jau sāka purināt galvu, taču mitējās, kad Rajs pavilka uz augšu mēteļa piedurkni un parādīja dunča tetovējumu.
Vīrs ielaida viņus neliela foajē ar divām spirālveida kāpnēm, kas stiepās augšup tumsā ar spocīgi zilu apdārzu.
- Ak, Raj, Zoja nočukstēja. Lejup ved tikai lifts tur, stūrī, un kabīne noteikti nav lielāka par pārvietojamo tualeti.
- Es būšu tev blakus, Rajs mierināja. Bet tu aizver acis.
Zoja bailīgi iesmējās.
- It kā ar to pietiktu.
Varbūt palīdzēja savādā teorija ja reiz viņai jāmirst, tad viņa nemirs viena, bet Zoja ļāvās, ka Rajs aizved viņu līdz tam sīkajam būrītim. Pēc mirkļa kad lifta kabīnes durvis grabēdamas aizvērās, spuldze pie griestiem kļuva vēl blāvāka un iekārtā nežēlīgi noraustījās, viņa šo paļāvību nožēloja.
Šķita, ka paiet vai mūžība. Zoja bija cieši aizžmiegusi acis un piespiedusies klāt Rajam, lai nesāktu skaļi kliegt.
Vēlreiz nodrebējis, lifts apstājās ar tik spēcīgu būkšķi, ka spuldze izdzisa pavisam. Pat Rajs izskatījās atvieglots, kad durvis beidzot atvērās un viņi tika ārā. Priekšā vīdēja metāla durvis, ko ieskāva pulsējoši zaļas neona lampas. Pie tām stāvēja padzīvojusi kundze krieviskā lakatā un ar austiņām. Izrādījās, ka tā ir ģērbtuves darbiniece.
Durvis veda lielā četrstūra telpā ar hromētām un spoguļstikliem klātām kolonnām, stroboskopiskām lampām un platu, mirgojošu rozā gaismiņu joslu, kas gluži kā čūska vai Piena ceļš aizvijās pāri pusnakts zilajiem griestiem. Mūzika smags krievu tehno un amerikāņu hiphops šķita pārāk skaļa, un Zoja brīnījās, ka acis un ausis vēl nav sākušas asiņot.
Telpā bija izvietoti vairāki galdiņi, taču lielākā daļa apmeklētāju neticami pārblīvētajā telpā dejoja, locīdamies dunošā tehno ritmā. Pēkšņi atskanēja kaut kas daudz klusāks krievu tautasdziesma valdzinošā Hārlemas soulmūzikas noskaņā. Dziedātājam bija aizsmakusi, melanholiska balss. Telpas tālākajā galā atdzīvojās milzīgs videoekrāns.
Jauneklis ar caururbjošām, bezgalīgi zilām mocekļa acīm un filmzvaigznes seksapīlu dziedāja mikrofonā. Šķita, ka tas ir savāds mīlas akts. Ģērbies puisis bija kā pirāts baltā kreklā ar kuplām piedurknēm -, bet ap galvu apsējis sarkanu zīda lend, lai saturētu gaišos, līdz pleciem garos matus. Krekls bija vaļā tiktāl, ka varēja redzēt glītu krūškurvi. Kad viņš dejoja, Zoja samanīja ne ar ko nesajaucamo cietumnieku tetovējumu zilgmi.
Pēkšņi viņa atskārta, ka Rajs sastingst, un arī pati pagriezās. Viņiem tuvojās divi kārtības sargi melnos uzvalkos. Tie nostājās priekšā Rajam, un viens kaut ko klusi pateica. Rajs palocīja galvu, saņēma Zoju aiz rokas un sekoja vīriem garām garai, lakotai, spoži melnai bāra letei. Telpas stūris izrādījās norobežots ar sarkanu samta virvi.
Aiz tās pie hromā un stiklā darināta galdiņa sēdēja glītais jauneklis, kurš joprojām kaislīgi dziedāja lielajā videoekrānā. Kad viņi pienāca, puisis izdzēra vodkas glāzi. Apkārt galdiņam bija sastumtas hromētas taburetes. To, ka jauneklis gaida tieši viņus, Zoja saprata tikai tad, kad viens no kārtības sargiem atāķēja virvi un norādīja uz galdiņa pusi.
Jauneklis pacēla galvu. Ap galvu nebija sarkanās lentes, un Zoja pamanīja, ka rieši zem matu līnijas vidēja nelīdzena, sarkana rēta. Mocekļa cienīgās acis veikli pievērsās Rajam.
Ilgi noraudzijies nācējā, jauneklis pielēca kājās un apkārt galdiņam metās klāt Rajam, cieši apskāva viņu un ar dūrēm vairākas reizes uzsita pa muguru.
Uz galdiņa parādījās Dom Perignon šampanieša pudele un trīs glāzes, taču mūzika bija pārāk skaļa, lai varētu ērti sarunāties, tādēļ viņi sēdēja un klusēdami malkoja šampanieti. Jauneklis laiku pa laikam pieliecās, uzlika roku Rajam uz pleca un pasmaidīja, vienlaikus pozējot neskaitāmām fotokamerām un mobilajos tālruņos ierīkotajām kamerām, ko klikšķināja kluba apmeklētāji.
Pēc apmēram desmit minūtēm viņš spēji atgrūdās no galdiņa un pietrausās kājās. Ari Rajs piecēlās un pastiepa roku. Jauneklis jau steidza to satvert, taču tad ierāva Raju vēl vienā spēcīgā apskāvienā. Zoja pamanīja, ka jauneklis aizmiedzis acis, it kā ciestu bezgalīgas sāpes.
Viņš kaut ko iečukstēja Rajam ausī, un tas palocīja galvu. Tad viņi pašķīrās, un vīrietis nozuda pūlī. Viens kārtības sargs sekoja viņam pa pēdām, bet otrs pamāja Zojai ar Raju, mudinādams uz šauru durvju pusi aiz bāra.
- Pēc brīža atgriezīšos ar jusu mēteļiem, sargs paziņoja un aizvēra durvis, atstājot viesus telpiņā, kuras lielāko daļu aizņēma grezns baltas ādas dīvāns. Pie vienas sienas bija piestiprināts milzīgs plazmas televizors, bet pie otras rindojās platīna diski un kompaktdisku vāciņi.
- Ja Popova dēls vēl nezina, ka esam klāt, tad drīz uzzinās, Zoja teica. Kāds simtiņš pusaudžu mūs tikko nofotografēja kopā ar to dziedātāju. Starp citu, kas viņš ir?
- Saša Ņikitins. Krievijā ļoti populārs. Nu, varbūt ne tāda līmeņa dziedātājs kā Bono vai Brūss Springstīns, bet labs. Slavenība, kas izraisa kņadu it visur, kurp dodas. Un tiek pamanīti pilnīgi visi, ar kuriem viņš ticies.
- Ņikitins… Kāds radinieks doktoram, ar kuru mums plānota tikšanās?
- Saša ir viņa dēls, Rajs paskaidroja. Tanī brīdī atvērās durvis un, mūzikas dimdu pavadīts, ienāca kārtības sargs ar viņu mēteļiem padusē un milzīgiem vīriešu zābakiem rokā.
-Ja iebāzīsi roku labajā kabatā, sargs teica Rajam, kamēr viņi ģērbās, tad atradīsi tur Beretas sistēmas pistoli, Px4 Storm modeli, ka ari rezerves aptveri. Kreisajā kabatā ir atslēgas no dzīvokļa. Tas atrodas netālu no Dziedātāju tilta, kas tev droši vien ir labi pazīstams. Mēs it kā nejauši izziņosim, kur esat apmetušies, saprotat? Un pahatia vīri jūs atradīs.