- Es ari ne, - Tibodo piebalsoja, un viņai piekrita ari citi. Hazēliuss nokremšļojās un liedšķā balsī sāka lasīt. Sveicināti.
Arī tu esi sveicināts.
Priecājos ar jums aprunāties.
Arī es priecājos ar jums aprunāties. Kas jūs esat?
Dievs - ja vien mani var tā saukt.
Šajā vietā Hazēliuss aprāvās.
- Kad es tikšu klāt tam bandubērnam, kas ielaida sistēmā vīrusu, es viņam atraušu pautus.
Tibodo nervozi iesmējās.
- Vai tu esi pārliecināts, ka tā nav sieviete? - Korkorana pajautāja.
Pēc brīža Hazēliuss turpināja lasit.
ja jūs nudien esat Dievs, pierādiet to.
Mums nav laika, lai nodarbotos ar pierādījumiem.
Es iedomājos skaitli starp viens un desmit. Kurš tas ir?
jūs iedomājāties transcendentu skaitli e.
Tagad es iedomājos skaitli no nulles līdz viens.
Čeitina konstante - omega.
]a jūs esat Dievs, tad kāda ir eksistences jēga?
Tās galējais mērķis man nav zināms.
Tad nu gan ir skaisti - Dievs, kurš nezina eksistences mērķi.
Ja es to zinātu, eksistence būtu bezjēdzīga.
Kā tā?
Ja Visuma beigas būtu zināmas jau tā rašanās brīdī- ja mēs patlaban atrastos sākotnēji noteiktu apstākļu fatālistiskas attīstības vidū -, tad Visums būtu bezjēdzīgs pasākums.
Paskaidrojiet.
Ja jūs esat pie galamērķa, kāda jēga no ceļojuma? Ja zināt atbildi, kāpēc uzdot jautājumu? Tam domāta nākotne, un tādai tai jābūt - pilnīgi paslēptai pat Dievam. Pretējā gadījumā eksistencei nav jēgas.
Tas ir metafizisks, nevis fizisks arguments.
Fiziskais arguments ir tāds, ka neviena Visuma daļa nevar rēķināt straujāk kā pati iHisaule. Visums "pareģo nākotni", cik vien ātri iespējams.
Kas ir Visums? Kas mēs esam? Ko mēs te darām?
Visutns ir viens plašs, nesamazināms, nepārtraukts rēķinājums, kas tiecas uz man nezināmu stāvokli. Eksistences mērķis ir sasniegt šo beidzamo stāvokli. Taču šis beidzamais stāvoklis man ir noslēpums, un tā tam arī jābūt - jo, ja es zinātu atbildi, kāda būtu jēga?
Ko jūs domājat ar vārdu "rēķinājums"? Vai mēs visi esam datorā?
Ar vārdu " rēķinājums" jāsaprot domāšana. Visa eksistence, viss notiekošais - krītoša lapa, vilnis krastmalā, zvaigznes sabrukšana - to radu es domādams.
Ko jūs domājat?
Hazēliuss nolaida lapu.
- Tas ir viss, ko viņa uzrakstīja.
- Nudien neparasti, - Edelšteins nomurmināja.
- Man tas šķiet visnotaļ līdzīgs Nezv Age niekiem, - Iness ieteicās. - "To radu es domādams." Man šādi uzskati šķiet bērnišķīgi. Tieši tādus izteicienus var sagaidīt no sociāli neattīstīta datoru uzlauzēja.
- Jūs tā domājat? - Edelšteins pajautāja.
- Es tā padešām domāju.
- Tad atļaušos norādīt, ka šī ļaunprātīgā programmatūra vismaz pagaidām ir izturējusi Tjūringa testu.
- Kas ir Tjūringa tests?
Edelšteins piemiedza acis.
- Vai tiešām neesat par tādu dzirdējis?
- Atvainojiet, esmu tikai psihologs.
- Pirmais raksts par Tjūringa testu tika publicēts psiholoģijas žurnālā Mind.
Ineša sejā parādījās profesionālais bezkaisllgums.
- Jums, Alan, droši vien būtu jāapsver, kas jūsos izraisa tādas paštaisnuma tieksmes.
- Tjūrings, - Edelšteins turpināja, - bija viens no dižākajiem divdesmitā gadsimta ģēnijiem. Viņš jau trīsdesmitajos gados radīja datora jēdzienu. Otrā pasaules kara laikā viņš uzlauza vāciešu šifrēšanas aparāta "Enigma" kodu. Pēc kara viņš savu homoseksuālo noslieču dēļ pārcieta neskaitāmus pazemojumus un izdarīja pašnāvību, apēdot saindētu ābolu.
Iness saviebās.
- Tad nu gan nestabils indivīds.
- Vai gribat teikt, ka geji ir nestabili?
- Nē, nē, protams, ne! - Iness steigšus taisnojās. - Es tikai brīnījos par to, kā viņš izdarīja pašnāvību.
- Tjūrings izglāba Angliju no nacistiem - pretējā gadījumā briti būtu zaudējuši karā. Un pateicības vietā Anglija viņu nežēlīgi vajāja. Domājams, šādos apstākļos pašnāvība nebūtu… neloģisks solis. Izvēlētais paņēmiens bija ātrs, efektīvs un savā simbolismā daiļrunīgs.
Iness pietvīka.
- Alan, laikam gan mēs visi būtu priecīgi, ja tu runātu par lietu.
Edelšteins turpināja:
- Tjūringa tests bija mēģinājums atbildēt uz jautājumu, vai mašīna spēj domāt. Tjūringa priekšlikums bija šāds. Cilvēks - tiesnesis - uzsāk rakstisku sarunu ar divām sev neredzamām pusēm. Viena no tām ir cilvēks, otra ir aparāts. Ja pēc garas sarunas tiesnesis nevar izšķirt, kura no pusēm ir cilvēks, un kura - aparāts, tad aparātu var uzskatīt par mākslīgo intelektu. Tjūringa tests kļuva par mākslīgā intelekta standarta definīciju.
- Tas viss ir gaužām interesanti, - Iness iejaucās. - Bet kā tas saistīts ar mūsu likstām?
- Tā kā mēs pat ar visjaudīgākajiem superdatoriem neesam radījuši neko līdzīgu mākslīgajam intelektam, manuprāt, fakts, ka sīka ļaunprātīga programmatūra, kas acīmredzot sastāv no dažiem tūkstošiem koda rindiņu, spēj iziet Tjūringa testu, ir pārsteidzošs. Turklāt sarunā par tik abstraktiem tēmatiem kā Dievs un dzīves jēga. - Viņš norādīja uz sarunas atšifrējumu. - Tāpēc to nekādā gadījumā nevar saukt par bērnišķīgu.
Viņš sakrustoja rokas uz krūtīm un paskatījās apkārt.
- Un tālab mums "Izabella" jāiedarbina vēlreiz, - Hazēliuss uztvēra. - Mums jāturpina saruna, lai Reja varētu atrast vīrusa avotu.
Klātesošie saguma krēslos. Neviens nebilda ne vārda.
- Nu? - Hazēliuss nerimās. - Es esmu izteicis priekšlikumu. Mēs esam to iztirzājuši. Balsosim par priekšlikumu rīt izravēt vīrusu ar visām saknēm!
Istabu pāršalca klusa, piekrītoša ņurdēšana, daži negribīgi māja ar galvu.
- Rīt notiks protesta akcija, - Fords atgādināja.
- Mēs neparko nedrīkstam ilgāk vilcināties, - Hazēliuss palika pie sava un pārlaida stingru skatienu visiem klātesošajiem.
- Nu? Kurš ir par?
Rokas cita aiz citas slējās augšup. Brītiņu pavilcinājies, arī Fords pacēla roku. Tikai Dolbijs palika mierīgi sēžam.
- Bez tevis mēs to nevaram, Ken, - Hazēliuss klusi bilda.
- "Izabella" ir tavs lolojums.
Klusuma brīdis, un Dolbijs izlamājās.
- Jods rāvis, lai iet!
- Pieņemts vienbalsīgi, - Hazēliuss secināja. - "Izabellu" ieslēdzam rit pusdienlaikā. Ja viss ritēs labi, ap tumsas iestāšanos tiks sasniegta simtprocentīga jauda. Tad mūsu rīcībā būs visa nakts, kuras laikā būs jāatrod un jāiznīcina šis vīruss. Tagad gan liksimies uz auss.
Ejot pāri laukumam, Fordam nedeva miera Keitas atkārtotā frāze. Tas zināja. Tas zināja.
36
EJOT UZ NAMIŅU, FORDS IZDZIRDĒJA kādu saucam viņu vārdā un pagriezās. Pāri laukumam tuvojās īsais, kalsnais Hazēliusa stāvs.
- Iepriekšējā vakara notikumi jums droši vien sagādāja krietni lielus pārdzīvojumus, - direktors ierunājās, pienācis klāt un iedams līdzās.
- Tas nu gan.
- Kādas ir jūsu domas? - Hazēliuss viegli piešķieba galvu un iesāņus palūkojās uz Fordu. Viņa skatiens bija pētošs kā mikroskops.
- Domāju, izvairidamies ziņot uzreiz, jūs esat iespieduši sevi stūri.
- Kas bijis, bijis. Jutos atvieglots, uzzinot, ka Keita jums visu izstāstījusi. Man negribējās jūs mānīt. Ceru, ka apzināties, kāpēc mēs agrāk nerunājam skaidru valodu.