Atsidja iesmējās.
- Jā. Jebkurš iegansts tikt ārā no kabineta ir labs.
- Kur tad jūsu zirgs?
- Vai tu traks? Es braukšu ar auto.
Bigejs no jauna sāka aplūkot raibo zirgu pulciņu, kas tiks izmantoti protesta akcijā. Gandrīz visi bija vietējie rezervāta kleperi, neapkalti, noliesējuši, baltām, izbolītām acīm - ja neskaita pāris glītu ganu zirgu un vienu arābu rikšotāju. Tas viņam atgādināja ainu, ko bija vērojis tēvoča Silvera mājvietā pie Toatī- nas. Silvers, kas viņam bija iemācījis "Svētīšanas ceļu", iejāja mustangus, viņš strādāja Santafe-Amarillo rodeo, līdz sabeidza muguru. Vēlāk viņš turēja bariņu noplukušu kleperu, lai bērniem būtu, ar ko pajādelēt. No viņa Bigejs iemācījās visu, ko zināja par zirgiem.
Viņš pakratīja galvu. Tas šķita kā tāla senatne. Tēvoča Silvera vairs nav, vecās paražas izzūd, un mūsdienu bērni neprot ne jāt, ne runāt navahu valodā. Bigejs bija vienīgais, kuru vecais tēvocis Silvers jaudāja pierunāt iemācīties "Svētīšanas ceļu".
Tas nebija tikai protests pret "Izabellu", tā mērķis bija atjaunot to dzīvesveidu, kurš strauji izzuda. Tas decās saglabāt viņu tradīcijas, viņu valodu un zemi, un spēju pašiem lemt par savu likteni.
Piebrauca sagrabējis Isuzu pikaps ar pārāk lielu piekabi. No pikapa ar līksmu ķērcienu izlēca slaids, izkāmējis vīrietis kreklā ar nogrieztām piedurknēm. Viņš pasvieda gaisā kalsnu roku, iebrēcās vēlreiz un devās izvest no piekabes zirgu.
- Ieradies Villijs Besenti, - Atsitija noteica.
- Villiju grūd nepamanīt.
Zirgs, kurš jau bija apseglots, nostājās uz zemes. Besenti aizveda viņu piekabes otrā pusē un piesēja pie treilera.
- Viņam ir šaujamais.
- Redzu.
- Tu ļausi viņam to ņemt līdzi?
Bigejs brīdi domāja. Villijs bija viegli uzbudināms, taču viņam piemita laba sirds un skaidrā viņš bija nelokāms kā klints. Protesta akcijas laikā alkohols netiks lietots - Bigejs bija apņēmies panākt, lai šis noteikums dek ievērots.
- Gan būs labi.
- Ja nu sāk iet karsd? - Marija nerimās.
- Nekas neies karsti. Vakar satiku pāris zinātnieku. Nekas briesmīgs tur nenotiks.
- Kurus tu satiki? - Atsitija gribēja zināt.
- Fordu, to, kurš sevi dēvē par antropologu, un to direktora asistenti - sievieti, vārdā Mersera.
Atsitija pamāja.
- Arī es ar viņiem esmu iepazinusies. - Pagāja bridis, un viņa turpināja: - Vai tu esi drošs, ka tā ir prātīga doma? Šī protesta akcija?
- Nu, man šķiet - to tūlīt redzēsim, vai ne?
45
KENS DOLBIJS IESKATĪJĀS PULKSTENĪ. Seši vakarā. Viņš uzgrieza muguru ekrānam un pārbaudīja šaubīgā magnēta temperatūru. Tas turējās godam, temperatūra bija normas robežās. Viņš pāris reižu noklikšķināja peles tausdņu, izskatīdams dažas "Izabellas" programmatūras vadības lappuses. Viss šķita normāli, darbojās nevainojami, jauda - astoņdesmit procentu.
Pilnīgi piemērota nakts "Izabellas" palaišanai. Lai arī iekārta patērēja lielu tiesu RM-West elektrotīkla jaudas savām vajadzībām, pat vismazākie traucējumi - zibens spēriens, sabojājies transformators, sakrituši elektrības pārvades vadi - varēja izraisīt nelaimju lavīnu. Taču dienvidrietumos vakars bija rāms, kondicionētāji izslēgti, nebija gaidāms negaiss, un arī vējš pavisam neliels.
Dolbijam radās nojauta, ka šonakt izdosies atrisināt šos sarežģījumus. Šonakt "Izabella" parādīs visu, ko spēj.
- Ken, palielini jaudu līdz astoņdesmit pieciem procentiem, - pavēlēja Hazēliuss, kurš sēdēja ādas krēslā komandtiltiņa vidū.
Dolbijs pameta skatienu uz Sentvinsentu, kurš uzraudzīja jaudas plūsmu. Rūķītim līdzīgais vīriņš pavicināja uz augšu paceltu īkšķi un piemiedza aci.
-Skaidra bilde.
Uztveres pašā dziļākajā nostūri viņš juta tikko jaušamu vibrāciju, kas liecināja par neaptveramo jaudas plūsmu. Abi kūļi, protonu un antiprotonu, kas riņķoja pretējos virzienos neiedomājamā ātrumā, vēl nebija savirzīti viens otram blakus. Tas notiks bridi, kad "Izabella" darbosies ar deviņdesmit procentu jaudu. Pēc tam kad abi saskarsies, būs vajadzīgs krietni vairāk jaudas, krietni vairāk laika un neizmērojami ilgas stundas regulēšanas darba, lai palielinātu sistēmas jaudu līdz simts procentiem.
Jaudas mērītāji līgani pacēlās līdz astoņdesmit piecu procentu atzīmei.
- Jauka naksniņa darbam, - Sentvinsents atzīmēja.
Dolbijs pamāja. Viņš bija priecīgs, ka jaudas plūsmu uzrauga Sentvinsents - kluss, patīkams večuks. Sentvinsents runāja reti, taču jaudas plūsmu pārraudzīja kā diriģents simfonisko orķestri - precīzi un ārkārdgi smalki. Un teju bez piepūles.
- Astoņdesmit pieci procenti, - Dolbijs paziņoja.
- Alan? - vaicāja Hazēliuss. - Kā serveri?
- Šeit viss kārtībā.
Hazēliuss jau kādu piecdesmito reizi apstaigāja telpu, izprašņādams katru darbinieku. Pagaidām viss ritēja kā pēc grāmatas.
Dolbijs pārskatīja sistēmas. Viss darbojās saskaņā ar normu. Vienīgais bojājums varēja būt pārāk siltais magnēts, taču "pārāk silts" nozīmēja, ka tas bija dkai apmēram par trim simtdaļām grāda siltāks, nekā tam jābūt.
"Izabella" darbojās ar astoņdesmit piecu procentu jaudu, Reja Čena viegli pieregulēja kūļus. Dīki raudzīdamies apkārt, Dolbijs iegrima apcerē par Hazēliusa savākto komandu. Piemēram, Edelšteins. Dolbijam bija aizdomas, ka tas vīrs ir vēl gudrāks par Hazēliusu, taču vienlaikus arī visai īpatnējs. Edelšteins bija maķenīt baiss, it kā viņa smadzenes būtu pa pusei citplanēdešu veidojums. Un vēl tā apsēstība ar klaburčūskām! Johaidī, nudien ērmīgs vaļasprieks. Tad Korkorana, kas izskatījās pēc Derilas Hannas. Viņa gan nebija Dolbija tips, pārāk gara un ar asu mēli. Pārlieku smuka un gaišmataina, lai būtu gudra - desa, tāda viņa neapšaubāmi bija… Šeit sapulcināti lieliski speciālisti, pat robots Cečīni, kurš šķita gatavs jebkurā brīdī aiziet pa pieskari. Te neiederējās vienīgi Iness. Viņš bija dedzīgs, apņēmīgs zellis, kas centās, kā spēja, taču viņa spēju spuldzīte nevarēja apgaismot vairāk par biezi apdzīvotās istabas vidu. Kā Hazēliuss var uztvert nopietni šo cilvēku un viņa vadītās sarunu sesijas? Vai Hazēliuss vienkārši pakļāvās Enerģētikas departamenta nolikumam? Vai visi psihologi bija tādi kā Iness un vērpa savas sīkmanīgās teorijas bez niecīgāko empīrisko pierādījumu drusciņas? Šis cilvēks redzēja visu un nesaprata neko. Dolbijam Iness atgādināja kravas mašīnas šoferi, ar kuru viņa māte draudzējās pēc tēva nāves - lai arī citādi sakarīgs puisis, viņš bija visādu viegli sagremojamu psiholoģijas gudrību pārpilns un ar saviem nebeidzamajiem padomiem, kas aizgūti no jaunākā pašpalīdzības bestsellera, spēja īsā laikā noriebties.
Vēl te bija Reja Čena. Gudra pēc velna, taču nekādi to neizrādīja. Kāds bija stāstījis, ka viņa bērnībā labi braukusi ar skrituļ- dēli. Sieviete izskatījās pēc Bērklijas universitātes brīvās mīlestības piekritējas, viņa bija jautra, nepiespiesta, vienkārša. Bet vai tiešām viņa bija vienkārša? Ar aziātiem nekad neko nevarēja zināt. Lai nu kā, Dolbijs neatteiktos ar viņu aiziet uz kādu randiņu. Viņš paskatījās uz sievied, kas bija noliekusies, melnajiem matiem kā ūdenskritumam plūstot pār pleciem, un spraigi lūkojās konsolē, un iztēlojās viņu kailu…
Pārdomās ielauzās Hazēliusa balss:
- Ken, esam gatavi pacelt līdz deviņdesmit.
- Labs ir.
- Alan? Kad būsim nostabilizējušies pie deviņdesmit, tev būs visi reizē jāpārslēdz IBM p5 595 serveri, kas jau savienod vienā sistēmā.