Edelšteins pamāja.
Dolbijs pagrūda sviras un vēroja "Izabellu" reaģējam. Tas bija īstais brīdis. Tieši šonakt. Viss viņa dzīvē bija vedis tieši uz šo mirkli. Viņš juta spēcīgo vibrāciju, kas pieņēmās spēkā, jaudai pastiprinoties. It kā viss kalns būtu enerģijas pārpilns. Tas murrāja kā Bentley automašīna. Ak kungs, kā viņš mīlēja šo iekārtu. Savu iekārtu.
46
STĀVĒDAMS SAVA NAMIŅA GUĻAMISTABĀ, Fords uz saulrieta fona redzēja pirmos jātniekus parādāmies aiz Nakajas klintsraga. Viņš pielika pie acīm binokli un pamanīja priekšgalā jājam Nelsonu Bigeju dārka zirga mugurā; viņam sekoja ducis citu jātnieku.
Fords pagrieza galvu, un tā truli iesāpējās, atgādinādama par kritienu iepriekšējā vakarā. Kopš tā brīža viņi ar Keitu nebija pārmijuši gandrīz ne vārda, sieviete bija aizņemta, gatavojodes "Izabellas" palaišanai.
Pamirkšķināja lampiņa satelīttālrunī - tieši laikā, kā pēc pulksteņa. Viņš paņēma tālruni.
- Ir jaunumi? - Lokvuds noprasīja.
- Nekā īpaša. Visi ir bunkurā, gatavojas "Izabellas" palaišanai. Es drīz došos sagaidīt protesta akcijas dalībniekus.
- Jūs nu gan varējāt to novērst.
- Tā ir labāk, ticiet man. Vai jūs papētījāt, kas varētu būt Džo Blics?
- Tādu džo blicu ir simtiem - cilvēki, uzņēmumi, vietu nosaukumi, ko vien sirds kāro. Es atlasīju šo to un izveidoju sarakstu ar iespējamiem skaidrojumiem, kas jūs varētu ieinteresēt. Dažus varu tagad nosaukt.
- Lūdzu.
- Pirmkārt, Džo Blics ir viena no GI ]oe sērijas armijnieku lellēm.
- Tā varētu būt norāde uz Vordlo. Volkonskis viņu neieredzēja. Kas vēl?
- Džo Blics bija Brodvejas producents, kas uzveda divus mūziklus - "Miskastes aušības" un "Kreiterleikas jokdari"; viens bija par runčiem, otrs par nūdistu koloniju. Abi izgāzās.
- Turpiniet.
- Joe Blitz, bankrotējusi Ford automašīnu dīlerkompānija Ohaio… Džo Blica valsts parks Medfordā, Oregonas pavalstī… Džo Blica memoriālā hokeja arēna Ontario, Kanādā… Džo Blics, zinātniskās fantastikas rakstnieks pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados… Džo Blics, nekustamo īpašumu attīstītājs, kurš uzbūvēja Mausleer debesskrāpi Čikāgā… Džo Blics, karikatūrists…
- Pastāstiet par rakstnieku.
- Džo Blics četrdesmito gadu sākumā publicēja zinātniskās fantastikas savārstījumus vairākos lubu žurnālos.
- Kādi ir stāstu nosaukumi?
- Stāstu bija vesels lērums. Paraudzīsim… Piemēram, "Jūras ilkņi" un "Cilvēku slepkavas gaisā".
- Vai ir arī kāds romāns?
- Cik mums izdevās noskaidrot, viņš sarakstījis tikai stāstus.
- Un karikatūrists Džo Blics?
- Piecdesmito gadu beigās veidoja komiksu sēriju par resnu lamzaku un mazu pūdeli. Kaut kas līdzīgs "Garfildam". Nekādus sevišķos panākumus neguva. Palūkosim… Te ir vēl kādi divi simd, sākot no apbedīšanas biroja nosaukuma līdz zivju kūpināšanas receptei.
Fords nopūtās.
- Rādās, ka mēs meklējam adatu siena kaudzē bez apjausmas, kā šī adata izskatās. Un Natašas tante?
- Volkonskim nav tantes, vārdā Nataša. Vai tas nav kāds jociņš? Teiksim, katram krievam ir tante Nataša un tēvocis Boriss?
Fords pa logu paraudzījās uz jātniekiem, kas ieradās ielejā.
- Pēc visa spriežot, zīmīte ieved strupceļā.
- Tā izskatās.
- Man jābeidz saruna. Ielejā iejājuši protestētāji.
- Tiklīdz "Izabellu" aptur, piezvaniet man, - Lokvuds piekodināja.
Fords nolika satellttālruni, ieslēdza portfeli skapi un izgāja ārā. Tālumā pukšķināja motors. Ceļa galā parādījās apdauzīts pikaps, devās lejup pa nogāzi, un tam pa pēdām ripoja balts busiņš ar uzrakstu KREZ uz sāniem un satelītšķīvi uz jumta.
Fords nostājās pie kokiem lauka malā, vērodams tuvojamies Bigeju un duci jātnieku putās nodzītos zirgos. KREZ televīzijas stacijas busiņš apstājās, izkāpa pāris televīzijas darbinieku un sāka uzstādīt aparatūru, lai nofilmētu jātnieku ierašanos. No pikapa izkāpa drukna sieviete. Marija Atsitija.
Kad jātnieki bija nonākuši laukos, operators sāka filmēt. Viens no jātniekiem atšķīrās no pārējiem, izrāvās priekšā un aulekšoja šurp, vēcinādams lakadņu paceltajā rokā un uzvaroši, skaļi iegavilēdamies. Fords viņā pazina Villiju Besend, viru, kurš viņam bija aizdevis naudu. Daži jātnieki ari paskubināja zirgus, un Bigejs sekoja viņu paraugam. Jātnieki šāvās pāri laukiem, patraucās garām kamerai un apstājās neasfaltētā stāvlaukumā pie vecās tirgotavas netālu no Forda.
Kad Bigejs nokāpa no zirga, pienāca KREZ reportieris, uzsita pa viņa pacelto plaukstu un sāka izkārtot aparatūru intervijai.
Piejāja pārējie un ari sasveicinājās. Iedegās prožektori, un reportieris sāka iztaujāt Bigeju. Pārējie stāvēja apkārt un skatījās.
Fords izsoļoja no koku paēnas un devās pie viņiem.
Visu acis pavērsās jaunpienācēja virzienā. Reportieris tuvojās viņam, izstiepis mikrofonu.
- Kā jūs sauc, ser?
Fords redzēja, ka kamera darbojas.
- Vaimens Fords.
- Vai jūs esat zinātnieks?
- Nē, mans pienākums ir uzturēt sakarus starp projektā "Iza- bella"zinātniekiem un vietējiem iedzīvotājiem.
- īpaši labi tas jums neizdodas, - reportieris iedzēla. - Jums tūlīt būs jātiek galā ar protestētājiem.
- Es zinu.
- Kādas ir jūsu domas?
- Manuprāt, misteram Bigejam ir taisnība.
Iestājās īss klusuma bridis.
- Kādā ziņā?
- Daudzējādā. "Izabella" tiešām biedē vietējos, projekts nav izraisījis ekonomisko pacēlumu, kā tas iepriekš bija domāts, un zinātnieki nudien izturējušies pārāk savrupi.
Vēl viens īss, mulsuma pilns klusuma bridis.
- Kā jūs esat iecerējuši to vērst par labu?
- Iesākumā es uzklausīšu jūs. Tieši tāpēc esmu ieradies šeit. Pēc tam es pielikšu visas pūles, lai nokārtotu abu pušu attiecības. Mēs patiešām neesam atraduši kopīgu valodu ar vietējo kopienu, taču es apliecinu - no šā brīža viss būs citādi.
- Nečakarē prātus! - atskanēja brēciens. No lauka, kur bija piesējis zirgu, šurp soļoja Villijs Besenti.
- Stop! - Reportieris pagriezās pret Besenti. - Paklau, Villij, man te ir intervija. Tu nevarētu nomierinādes?
- Viņš tur gvelž kā pa ķešu.
- Ja tu tā izrunāsies, mēs nevarēsim tevi rādīt televīzijā.
Ieskatījies Fordam sejā, Besenti apstājās kā zemē iemiets. Varēja
manīt, ka viņš Fordu ir pazinis.
- Eu, tas tak esi tu!
- Sveiks, Villij. - Fords pastiepa roku sveicienam.
Villijs nelikās to manām.
- Tu esi no šitiem!
-Jā.
- Tu man esi parada divdesmitnieku, draudziņ!
Fords pasniedzās pēc kabatas portfeļa.
Besend uzvaroši piesarka.
- Paturi vien savu naudiņu. Man to nevajag.
- Villij, es biju cerējis, ka mēs varam visi kopā nonākt pie atrisinājuma.
- Nepļurksti! Redzat, kas tur augšā ir? - Besenti norādīja ar kalsno roku uz ielejas malas pusi. Piedurkne atslīdēja, atklājot tetovējumu. - Tur, klintīs, ir drupas. Kapi. Jūs apgānāt mūsu senču kapus.
Kamera atkal bija ieslēgta.
- Kā jūs atbildēsiet, mister Ford? - reportieris ierunājās, atkal bāzdams mikrofonu viņam sejā.