- Kuru jūs ieteiktu?
- To pašu, kuru minēju pirmīt, - Bernardu Vulfu no Losala- mosas.
- Aizsūtīsim viņam pakaļ helikopteru. Kā dkt iekšā?
- Bunkura durvis ir nocietinātas pret uzbrukumu no ārpuses. Visas vēdināšanas sistēmas ir stipri nodrošinātas. Ja projekta dalībnieki negribēs vai nevarēs atvērt ārdurvis, būs grūti līdz viņiem nokļūt.
- Vai šo drošības pasākumu nevar kaut kā apiet?
- Iekšzemes drošības departaments uzskatīja, ka tā varētu pavērt ceļu teroristiem.
- Tad kā mēs tiksim iekšā?
Ak, kā viņš sevi neieredzēja.
- Vislabākais būtu uzspridzināt ārdurvis. Tās atrodas zemu klints sienā. Pie durvīm ir paplašs laukums, taču tas gandrīz pilnībā atrodas zem klints pārkares, un esmu pārliecināts, ka ar armijas helikopteru tur nevar nolaisties. Nāksies izsēdināt vienību uz klints, lai vīri nolaižas pa virvēm un tad iekļūst pa durvīm. Bet tas ir ļaunākais variants. Visticamāk, zinātnieki paši ielaidīs vienību iekšā.
- Ja tur nav ceļa, kā tur uzdabūja smagās iekārtas?
- Pa veco ogļraktuvju ceļu, kas vijās gar klinti. Kad "Izabella" bija gatava, ceļu uzlaida gaisā. Drošības apsvērumu dēļ.
- Skaidrs. Pastāstiet par ieejas durvīm.
- Tās ir no poraina titāna sakausējuma. Ārkārtīgi grūti sagriežams. Vislabākais risinājums būtu sprāgstvielas.
- Sagādājiet man visus parametrus. Tālāk?
- Iekšienē ir liela halle. Taisni pretī atrodas tunelis, kas ved uz "Izabellu". Pa kreisi ir vadības telpa, kuru mēs dēvējam par komandtiltiņu. To sargā collu biezas nerūsējoša tērauda durvis, pēdējais aizsardzības valnis. Sadabūšu jums rasējumus.
- Un tas no drošības viedokļa ir viss?
-Jā.
- Vai viņi ir bruņoti?
- Vecākajam izlūkošanas virsniekam Vordlo ir pistole. Cid ieroči nav atļaud.
Mortons pagriezās pret prezidentu.
- Prezidenta kungs, mums nepieciešama jūsu pavēle sākt operāciju.
Lokvuds vēroja, kā prezidents saminstinās, pazibina acis uz viņu un tad pievēršas FIB direktoram.
- Sūtiet turp FIB ķīlnieku glābšanas vienību. Izvediet zinātniekus ārā un izslēdziet "Izabellu".
- Klausos, prezidenta kungs.
Štāba priekšnieks ar plīkšķi aizcirta mapi, un Lokvudam tas izklausījās pēc plika viņam sejā.
57
BUNKURU CAURSTRĀVOJA DZIEDOŠA, žēlabaina dūkoņa. Ekrāns noraustījās. Fords kā zemē iemiets stāvēja vizualizētāja priekšā, Keita atradās viņam blakus. Fords pat nebija pamanījis, pa kuru laiku Keita saņēmusi viņu aiz rokas.
Atbildot uz Hazēliusa jautājumu, uz ekrāna parādījās teikumi.
Izplatītās monoteiskās reliģijas bija nepieciešama stadija cilvēku kultūras attīstībā. Jūsu uzdevums ir aizvadīt cilvēku rasi uz nākamo ticības sistēmu.
- Un kas tā būtu?
Zinātne.
- Absurds! Zinātne nevar būt reliģija! - Hazēliuss iebilda.
Jūs jau esat aizsākuši jaunu reliģiju, tikai paši to negribat redzēt. Savulaik reliģija ļāva labāk izprast pasauli. Šo lomu tagad pārņēmusi zinātne.
- Zinātne un reliģija ir pilnīgi atšķirīgas jomas! - iejaucās Fords. - Tās uzdod atšķirīgus jautājumus un pieprasa atšķirīgus pierādījumus.
Gan zinātne, gan reliģija tiecas noskaidrot vienu un to pašu - patiesību. Starp šīm abām jomām nevar būt samierināšanās. Abu pasaules uzskatu sadursme jau ir notikusi, un ar katru brīdi situācija pasliktinās. Zinātne jau ir atspēkojusi vairākumu pasaules vēsturisko reliģiju ticības postulātu, saceļot reliģijās visaptverošu jezgu. Jūsu uzdevums ir palīdzēt cilvēkietn izcirst ceļu cauri šai krīzei.
- Nu, ziniet! - Edelšteins iesaucās. - Jūs iedomājaties, ka fanātiķi Vidējos Austrumos vai mūsu pašu dienvidu pavalstu baptisti pacels rociņas un būs ar mieru pieņemt zinātni par jauno reliģiju? Neprāts!
Jūs darīsiet zināmus pasaulei manus vārdus un visu, kas šeit noticis. Nenovērtējiet par zemu manu varu - patiesības varu.
- Ko mēs ar šo jauno reliģiju iesāksim? Kāda ir tās jēga? Kam tā ir vajadzīga? - Hazēliuss tincināja.
Sākotnējais cilvēces mērķis ir atraisīties no bioķīmijas ierobežojumiem. Jums jāatsvabina prāti no jūsu miesas.
- Miesas? Neko nesaprotu, - Hazēliuss atzina.
Miesa. Nervi. Šūnas. Bioķīmija. Vide, ar ko jūs domājat. Jums jāatbrīvo prāts no gaļas.
-Kā?
Jūs jau esat sākuši apstrādāt informāciju ārpus savas miesas - ar datoriem. Drīz jūs atklāsiet, kā to var apstrādāt ar kvantu skaitļojamām mašīnām, kas sniegs jums zināšanas, kā pakļaut visapkārt esošos dabiskos kvantu procesus un izmantot tos skaitļošanas vajadzībām. Jums vairs nenāksies būvēt iekārtas informācijas apstrādei. Jūs izpletīsieties Visumā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē - gluži tāpat kā citas saprātīgas vienības pirms jums. Jūs izbēgsiet no bioloģiskā saprāta cietuma.
- Un tālāk?
Laika gaitā jūs nodibināsiet kontaktus ar citiem paplašinātiem intelektiem. Visi šie savā starpā saistītie intelekti atradīs iespēju saplūst un pāriet trešajā prāta stadijā, kas spēs aptvert vienkāršo realitāti, eksistences būtību.
- Un tas ir viss? Tad, lūk, tas sāls? - Keita iejautājās.
Nē. Tas ir tikai ievads dižākam uzdevumam.
Vizualizētājs noraustījās, pār to aiztraucās melnbaltas svītriņas. Zemu noliecies un klusēdams, Dolbijs rosījās savā darbstacijā. Vārdi ņirbēja, it kā atspoguļotos uz melna ūdens klaja.
- Un kāds tas būtu? - Hazēliuss visbeidzot ieprasījās.
Apstādināt Visuma bojāeju no karstuma.
Fords juta Keitas pirkstus instinktīvi sakļaujamies ciešāk ap viņa plaukstu.
58
BUKERS KROLIJS PAŅĒMA KAFIJAS TASĪTI, iegāja darbistabā un iekārtojās krēslā pie televizora. Sameklējis tālvadības puld, viņš izskatīja ziņu kanālus. Nekā. Pagaidām Speitsa televīzijas šovā izteiktās baismīgās apsūdzības nebija izraisījušas reakciju. Tomēr Kroliju nemidgi mocīja nelāgas priekšnojautas. Viņš paska- djās pulkstenī. Pusdivi pēc vietējā laikā. Arizonā tas būtu pus- divpadsmit. Vai pusvienpadsmit?
Krolijs smagi nopūtās un norija malku rūgtas kafijas. Jābeidz raizēties par niekiem. Līdz šim viss bija ritējis, kā plānots, un Speitsa šovs, lai ari murgu pārpilns, katrā ziņā bija līdz nelabuma nobiedējis navahu cilts padomi.
To iedomājoties, viņš nomierinājās.
Tomēr… Nenāktu par ļaunu sazināties ar Speitsu un noskaidrot, kur viņš izrāvis to trakumu par "Izabellu".
Vispirms viņš sastādīja Speitsa biroja numuru, lai gan maz ticams, ka cienīgtēvs dirnēs darbā. Viņam par izbrīnu, līnija bija aizņemta. Pat netika piedāvāts atstāt balss pasta paziņojumu. Krolijs vēl dažas minūtes nogaidīja un zvanīja vēlreiz, taču arī tagad bija aizņemts.
Iespējams, sabojājusies līnija.
Pēc tam Krolijs sastādīja Speitsa mobilā tālruņa numuru, un viņu nekavējoties lūdza atstāt balss pasta paziņojumu.
- Jūs esat pieslēdzies cienīgtēva Dona Speitsa balss pastkastī- tei, - sacīja patīkama sievietes balss. - Pastkastīte ir pilna. Lūdzu, piezvaniet vēlāk.
Krolijs sastādīja garīdznieka mājas numuru. Arī tas bija aizņemts.