Johaidī, cik smacīgs gaiss! Viņš piegāja pie loga, atvilka aizbīdni un pagrūda to vaļā. Mežģīņu aizkarus plivinot, ieplūda svaiga, patīkama nakts vēsmiņa. Vīrietis vairākas reizes ievilka dziļu elpu un pūlējās sev iegalvot, ka raizēm nav pamata. Lūkodamies uz tumsā grimstošo ielu, viņš malkoja kafiju un pūlējās apjaust, kas īsti viņu tā iztrūcinājis. Tas, ka tālruņi aizņemd?
Mācītājam noteikti ir sava interneta vietne. Varbūt tur būs kādas ziņas. Krolijs apsēdās pie galda, ieslēdza klēpjdatoru un ievadīja Google meklētājā vārdus:
Speitss Dievam vistuvāk
Rezultātu sarakstā pirmā patiešām bija TV evaņģēlista oficiālā interneta vietne ioww.dievamvistuvak.com. Viņš noklikšķināja uz saites un gaidīja.
Pēc mokošās gaidās pavadītas minūtes ekrānā parādījās kļūdas paziņojums:
PĀRSNIEGTS TRAFIKA LIMITS
Serveris pagaidām nevar apstrādāt jūsu pieprasījumu, jo pārsniegts vietnes trafika limits. Lūdzu, pieslēdzieties vēlāk.
Apache/1.3.37 serveris, www.dievamvistuvak.com , 80. ports
Nemiers pieauga. Aizņemti tālruņi, serveris nedarbojas… Vai Speitsa interneta vietnei būtu iestājies pakalpojumatteices uzbrukums - to būtu pārplūdinājuši pieprasījumi? Jāpameklē, vai citās kristīgajās vietnēs nav kādas ziņas.
Viņš ievadīja Google meklētājā vārdus:
"Izabella" Dievs Speitss
Parādījās saites uz nezināmām kristīgām interneta vietnēm ar tādiem nosaukumiem kā "Jēzus ir Pestītājs", "Gatavs uzbraukt debesīs" un "Antikrists". Viņš uz labu laimi noklikšķināja uz kādās saites, un ekrānā nekavējoties parādījās vēstule.
Mani draugi iekš Kristus.
Daudzi no jums noteikti šovakar skatījās sarunu šovu "Amerikas apaļais galds", kuru vadīja mācītājs Dons Speitss…
Krolijs izlasīja vēstuli. Tad izlasīja vēlreiz. Pāri mugurai pārskrēja saltas tirpas. Tad, lūk, kur bija Speitsa ziņu avots - prātu izkūkojis sludinātājs no navahu zemes. Informācija vēstules apakšā liecināja, ka ķertais sludinātājs izsūtījis to tikai pirms dažām stundām. Spriežot pēc skatījumu skaita, vēstules teksts ir izvietots diezgan daudzās interneta vietnēs.
Cik? To varēja izdibināt. Viņš ievadīja Google meklētājā vēstules pirmo rindiņu pēdiņās, lai noskaidrotu, cik interneta vietnēs ievietots pilns vēstules teksts. Nepagāja ne sekunde, kad tīmekļa pārlūkā parādījās saraksts. Standarta paziņojums virs meklējamo vietņu saraksta pavēstija skaitu:
Pirmie 1-10 rezultāti no 56Ј00.
Daudzi no jums noteikti šovakar skatījās sarunu šovu "Amerikas apaļais galds", kuru vadīja mācītājs Dons Speitss.
Krolijs ilgi sēdēja klusajā Džordžtaunas mājas darbistabā. Vai tas var būt, ka vēstule jau ir ievietota vairāk nekā piecdesmit tūkstošos interneta vietņu? Neiedomājami. Viņš dziļi elpoja, pūlēdamies nomierināties. Ja nāks gaismā viņa loma Speitsa uzbrukumā projektam "Izabella", Krolijs kritīs vēl sāpīgāk nekā viņa vecais draugs Džeks Abramovs*. Kārtīgāk padomājot, atklājās viena nelaime - viņš par Speitsu un evaņģēlista sabiedrības slāņiem neko daudz nezināja. Krolijs jutās kā cilvēks, kurš nevērīgi ielidinājis akmeni tumšā biežņā un dzird dučiem klaburčūsku grabēšanu. Viņš atkal piecēlās un piegāja pie loga. Džordžtauna grima miegā. Iela bija tukša. Pasaule baudīja mieru.
* Vašingtonas lobists un uzņēmējs, iesaistīts vairākos skaļos korupcijas un krāpšanas skandālos saistībā ar indiāņu ciltīm.
Stāvēdams pie loga, Krolijs izdzirdēja datoru notinkšķam - bija atnākusi e-pasta vēstule - un piegāja to izlasīt. Izlēca lodziņš ar vēstules tematu:
Fwd: Fwd: Sarkanais galdkalns = Armagedons
Viņš atvēra vēstuli, sāka lasīt un ar milzu pārsteigumu konstatēja, ka lasa to pašu vēstuli, kuru nupat jau bija lasījis. Vai kāds zināja par viņa saistību ar Speitsu? Vai tas bija kāds slēpts drauds? Vai to viņam atsūdjis pats Speitss? Taču, ieraudzījis vēstules sākumā desmitiem e-pasta adrešu sarakstu, Krolijs aptvēra, ka viņš nebija konkrēti izraudzīts par tās saņēmēju. Arī sūtītāja adrese nebija pazīstama. Vēstule bija izsūtīta visiem, kuri patrāpījušies pa rokai. Vīrusmārketings, tā sacīt. Vīrusmārketings Armagedonam. Viņa pastkasdtē tas bija nonācis nejauši.
Nedcības pārņemts, Krolijs kārtējo reizi pārlasīja vēstuli, lauzīdams galvu par sakridbu, saņemot šo vēstuli tieši šajā brīdī. Pasta programma atkal ietinkšķējās, vēstīdama par jaunas vēstules saņemšanu. Tās temats bija gandrīz tāds pats.
Fivd: Fwd: Fwd: Fivd: Sarkanais galdkalns = Armagedons
Bukers Krolijs atbalstījās uz krēsla paročiem un nedroši pieslējās kājās. Kamēr viņš šķērsoja darbistabu, atskanēja vēl daži tinkšķi, vēstot par jauniem sūtījumiem. Iesteberējis vannas istabā, kas piekļāvās darbistabai, viņš ar vienu roku pieķērās izlietnes malai, ar otru pieturēja kaklasaiti un izvēmās.
59
BĒRNIJS VULFS PIELIECIES TUPĒJA helikoptera kabīnes aizmugurē, nervozi viļādams pa muti košļājamās gumijas pikuci, un vēroja vienpadsmit melnā tērptus bruņotus vīrus iekāpjam lidaparātā un klusuciešot iekārtojamies sēdekļos. To vienīgās atšķirības zīmes bija neliela FIB zīmotne uz krūtīm. Vulfs savā maskēšanās tērpā, bruņuvestē un ķiverē jutās neērd. Viņš neveiksmīgi mēģināja izstaipīt garos, kalsnos locekļus kaut cik ērtās pozās, aizkaitināts iegrozījās, kā varēja, un sakrustoja rokas uz krūtīm. Nelielā zirgastē sasietie mati spraucās ārā no ķiveres apakšas, un nebija nemaz jālūkojas spogulī, lai zinātu, cik smieklīgi tas izskatās. Galva svīda, un pēc pirmā ceļojuma posma ausīs zvanīja.
Kolīdz vīri bija piesprādzējušies, helikopters pacēlās naksnīgajās debesīs, pagriezās un uzņēma ātrumu. Bija uzlēcis izliekts mēness, pārplūdinādams tuksneša klaju ar sudrabainu gaismu.
Vulfs nemitējās košļāt. Velns parāvis, ko tas nozīmē? Viņu bez paskaidrojumiem izrāva no mājas, aizvilka uz Losalamosas lidostu un iegrūda helikopterā. Neviens neko neteica, ne pušplēsta vārda. Gluži kā sliktas filmas sākuma aina.
Iluminatorā varēja redzēt tālumā slejamies Sanhuanas kalnu virsotnes Kolorādo pavalstī. Helikopters pārlaidās pāri zemākajiem kalniem to pakājē, un Vulfs paguva lejā saskatīt devu, spožu lenti, kurā spoguļojās saules gaisma. Tā bija Sanhuanas upe.
Lidaparāts sākotnēji ieturēja kursu gar upi, paslīdēja garām gaismiņu puduriem, pametot aiz sevis Blūmfīldas un Fārmingto- nas pilsētiņas, un iegrima dziļā tumsā. Helikopters pagriezās uz dienvidiem. Tajā mirklī Vulfs tālumā ieraudzīja Navahu kalna melno kupri un nosprieda, ka tas būs lidojuma galamērķis - projekts "Izabella".
Domās iegrimis, viņš joprojām valstīja pa muti košļājamo gumiju. Elementārdaļiņu fizikas aprindās par "Izabellas" kļūmīgo darbību bija dzirdēts daudz baumu, un viņu, kā arī daudzus citus bija satriekusi kolēģa Pītera Volkonska pašnāvība. Lai arī neloloja siltas jūtas pret krievu, Vulfs augstu vērtēja viņa spējas programmēšanā. Interesanti, kas tur atgadījies? Ja reiz nepieciešama melnā ģērbtu muskuļmaisu vienība…
Pēc piecpadsmit minūtēm priekšā izauga tikko saskatāms Sarkanā galdkalna tumšais apveids. Spilgtu gaismiņu kopa galdkalna malā norādīja uz "Izabellas" atrašanās vietu. Helikopters slīdēja lejup, šāvās pāri galdkalnam, virs lidlauka, kur skrejceļu iezīmēja divas garas zilu gaismiņu rindas, palēnināja gaitu, pagriezās un nosēdās helikopteru nolaišanās laukumā.
Rotori griezās aizvien lēnāk, viens karavīrs izslīdēja no sēdekļa un atvēra kravas nodalījuma durvis. Vulfa pavadonis uzlika viņam roku uz plecu un ar žestu pavēlēja nogaidīt. Durvis atslīdēja vaļā, FIB vīri cits pakaļ citam izlēca no lidaparāta, pieliecās un skrēja zem rotora, it kā grasīdamies aplenkt nosēšanās laukumu.