Aizritēja piecas minūtes. Pavadonis norādīja, ka ļauts izkāpt. Vulfs uzmeta somu plecā un pavisam lēnām rāpās ārā - viņš ij negrasījās trakot, varbūt vēl salauzt kāju. Ārkārtīgi piesardzīgi izkāpis no lidaparāta, Vulfs steigšus izmuka no rotora lāpstiņu saceltā vēja apļa. Pavadonis viegli pieskārās viņa elkonim un norādīja uz ēciņu ar pusapaļu skārda jumtu. Abi piegāja pie tās, un pavadonis palaida viņu pa priekšu. Ēkā valdīja svaigi cirsta koka un līmes smarža, telpa bija gandrīz tukša, tajā bija tikai rakstāmgalds un lētu krēslu rinda.
- Apsēdieties, doktor Vulf.
Vulfs nometa mugursomu uz krēsla, kas atradās pie rakstāmgalda, un nošļuka uz krēsla tai līdzās. Neērtāku sēdekli grūti iedomāties, īpaši šādā brīdī, kad spilvens un gulta, kur patlaban pienāktos gulēt, atradās tik tālu. Kad ienāca kāds vīrietis, viņš vēl arvien trīņājās sēdeklī. Vīrietis pastiepa roku.
- īpašais atbildīgais aģents Dērflers.
Vulfs to negribīgi paspieda, nepiecēlies no krēsla.
Dērflers apsēdās uz galda malas un centās izturēties draudzīgi un nepiespiesti. Mēģinājums gan izgāzās - vīrieds bija uzvilkts kā Duracell zaķīds.
- Jūs noteikti lauzāt galvu, kāpēc esat šurp atvests, doktor Vulf.
- Kā jūs uzminējāt?
Viņš neuzticējās tādiem kā Dērflers - ar gaišiem matiem, Dienvidu akcentu un gludu valodu. "Izabellas" projektēšanas laikā viņš tādus bija sastapis lērumiem vien.
Dērflers ieskatījās pulkstenī.
- Mums nav daudz laika, tāpēc runāšu īsi. Man apgalvo, doktor Vulf, ka jūs pārzināt "Izabellu".
- Domāju gan, - viņš pikti attrauca. - Es biju projektēšanas vienības vadītāja vietnieks.
- Vai esat te bijis arī agrāk?
- Nē, es veicu tikai darbu ar papīriem.
Dērflers pieliecās, atbalstījies uz elkoņa, un nopietnu seju turpināja:
- Tur kaut kas atgadījies, bet mēs nezinām, kas. Zinātnieki ir iebarikādējušies kalnā un atslēguši visus sakarus ar ārpasauli. Galvenais dators ir izslēgts, un "Izabella" darbojas ar pilnu jaudu, izmantojot rezerves datorsistēmu.
Vulfs aplaizīja lūpas. Tam bija grūti noticēt - nudien neiedomājami.
- Mums nav ne jausmas, kas tur īsti lēcies. Varbūt tur sagrābti ķīlnieki, varbūt sācies dumpis, varbūt noticis kāds negadījums vai neparedzama kjūme aparatūrā vai elektrības padevē.
- Kāda ir mana loma?
- Pēc brīža pie tā nonāksim. Vīri, ar kuriem kopā jūs atlidojāt, ir FIB ķīlnieku glābšanas vienība. Elitāra ātrās reaģēšanas komanda. Tas uzreiz nenozīmē, ka tur sagrābti ķīlnieki, taču, plānojot operāciju, jāparedz arī šāda varbūtība.
- Vai jūs sakāt, ka tur ir teroristi?
- Tas nav izslēdzams. Vienība iekļūs telpās, veiks ķīlnieku glābšanu, ja tas būs nepieciešams, neitralizēs nevēlamās personas, izolēs zinātniekus un izvedīs viņus ārā.
- Neitralizēs nevēlamās personas? ļūs domājat - nošaus?
- Ja nepieciešams.
- Jūs ņirgājaties ar mani?
Dērflers sarauca pieri.
- Nē, ser.
- Jūs uzrāvāt mani augšā, lai es piedalītos desantnieku uzbrukumā? Atvainojiet, mister Dērfler, jums trāpījies nepareizais Bēr- nijs Vulfs.
- Neraizējieties, doktor Vulf. Esmu nozīmējis jums pilnībā uzticamu pavadoni - aģentu Milleru. Viņš turēsies jums līdzās un vadīs jūs uz katra soļa. Tiklīdz telpas būs ieņemtas, viņš ievedīs jūs iekšā, un jūs veiksiet paredzēto uzdevumu.
- Kāds tas būtu?
-Jūs izslēgsiet "Izabellu".
60
STĀVĒDAMS UZ KLINTS virs Nakajas ielejas, Nelsons Bigejs ar vecu armijas binokli pētīja "Izabellas" kompleksu. Pirms neilga brīža zemu pār dpi bija pārlaidies helikopters, tā rotoru troksnis bija noslāpējis "Svētīšanas ceļa" ceremoniju un satricinājis tipi kā neliela viesuļvētra. Bigejs un Besend bija uzkāpuši kalnā, lai labāk saskatītu, un ieraudzīja, ka helikopters nolaidies jūdzi tālāk lidlaukā.
- Vai tie ieradušies pēc mums? - Villijs Besend jautāja.
- Nav ne jausmas, - Bigejs atteica un turpināja vērot. No helikoptera izlēca bruņoti vīri. Ielauzušies angārā, tie izbrauca ārā divus Humvee apvidus auto un sāka pārkraut ekipējumu tajos.
ejs pašūpoja galvu.
jubos, vai šiem ir kāda saistība ar mums.
- Tu tā domā? - Besenti balsī skaidri jautās vilšanās.
- Neesmu pilnīgi pārliecināts. Dosimies turp un papētisim kār- tīgāk. - Viņš pameta skatienu uz Besend un, pamanījis tā acīs dedzīgu nemieru, uzlika viņam roku uz pleca. - Tu tikai nepārsteidzies, sarunāts?
61
STENTONS LOKVUDS ATBĪDĪJA piedurkni, lai ieskatītos savā Rolex. Bez piecpadsmit minūtēm divi naktī. Prezidents bija pavēlējis FIB ķīlnieku glābšanas vienībai doties ceļā pusnaktī, un patlaban operācija ritēja pilnā sparā. Pirms dažām minūtēm vienība bija nolaidusies lidlaukā un pašlaik pārvietoja ekipējumu Hum- vee automašīnās, kas aizvedīs uz pusjūdzi attālo norobežoto zonu klints malā, tieši virs ieejas bunkurā.
Ovālajā kabinetā valdīja nervoza gaisotne. Prezidenta sekretāre Džina purināja no saspringtās raksdšanas nogurušo roku.
- Pirmais Humvee ir piekrauts, - FIB direktors, kurš komentēja notikumu gaitu, paziņoja prezidentam. - Joprojām neviens nav redzams. Kā jau mēs domājām, visi ir lejā, bunkurā.
- Un nav izdevies ar viņiem sazinādes?
- Nekādi. Sakari starp lidlauku un bunkuru ir pilnībā atslēgti.
Lokvuds paknosījās krēslā un raudzīja atrast kādu loģisku izskaidrojumu šiem notikumiem. Velti.
Atvērās Ārkārtas situāciju istabas durvis, ienāca Rodžers Mortons, turēdams rokā vairākas papīra lapas. Lokvuds sekoja viņam ar acīm. Šis cilvēks Lokvudam nekad nebija licies padkams, taču tagad viņš to necieta no galvas līdz kājām - gan raga brilles, gan nevainojamo uzvalku un kaklasaiti, kas izskatījās kā pielīmēta krekla priekšai. Mortons bija Vašingtonas manipulatora iemiesojums. Šādu drūmu domu pārņemts, Lokvuds vēroja, kā Mortons un prezidents, sabāzuši galvas kopā, apspriežas un rūpīgi pēta vienu lapu. Viņi paaicināja Geldonu, un visi trīs labu brīdi lasīja.
Prezidents pacēla acis pret Lokvudu.
- Sten, nāc un apskaties!
Lokvuds piecēlās un piegāja klāt trijotnei. Prezidents pasniedza viņam e-pasta vēstules izdruku. Lokvuds sāka lasīt:
Mani draugi iekš Kristus…
- Tā ir izpladjusies visā internetā, - Mortons sāka runāt, pirms Lokvuds bija pabeidzis lasīt. - Burtiski visās malās.
Lokvuds pakradja galvu un nolika vēstuli uz galda.
- Nomācoši, ka Amerikā divdesmit pirmajā gadsimtā pastāv šāda viduslaiku domāšana.
Prezidents stingri lūkojās viņā.
- Vēstule nav dkai nomācoša, Sten. Tā aicina uz bruņotu uzbrukumu ASV valsts īpašumam.
- Prezidenta kungs, es personīgi izvairītos to uztvert nopietni. Vēstulē nav ne norādījumu, ne rīcības plāna, nav minēta ari tikšanās vieta. Tā ir tukša muca, kas tālu skan. Tādi aicinājumi klīst dmeklī katru dienu. Padomājiet, cik cilvēku ir lasījuši grāmatu sēriju "Atstāts uz Zemes", un viņi taču neiziet ielās ar visādiem uzsaukumiem.
Mortons pablenza viņā ar apvaldītu naidīgumu.