- Lokvud, šī vēstule ir publicēta desmidem tūkstošos interneta vietņu. Tā izplatās neprātīgā ātrumā. Mums tā jāuztver nopietni.
Prezidents izgrūda smagu nopūtu.
- Kaut nu es, Sten, varētu būt tāds optimists kā tu. Taču šī vēstule… un sprediķis pirms tam… - viņš nogrozīja galvu. - Jāgatavojas ļaunākajam.
Geldons nokremšļojās.
- Cilvēki, kuri gaida pasaules galu, ir spējīgi uz neapdomīgu rīcību. Pat varētu ķerties pie vardarbīgiem līdzekļiem.
- Kristietībai taču it kā jābūt nevardarbīgai reliģijai, - Lokvuds iebilda.
- Mēs neaizskaram neviena reliģiskos uzskatus, Sten, - prezidents noskaldīja. - Mums visiem jāņem vērā, ka tas ir vārīgs temats un var viegli aizvainot kāda jūtas. - Viņš nometa papīra lapu uz galda un pagriezās pret Iekšzemes drošības departamenta direktoru. - Kur dislocēti tuvākie nacionālo gvardu spēki?
- Navahu nometnē Belmonā, Flagstafas ziemeļu nomalē.
- Cik tālu no Sarkanā galdkalna?
- Apmēram simt divdesmit piecas jūdzes.
- Mobilizējiet vienību un lieciet ar helikopteru lidot uz Sarkano galdkalnu. Tie būs rezerves spēki.
- Klausos, ser. Diemžēl puse vienības atrodas ārzemēs, turklāt tās ekipējums un lidaparāti nav gluži piemēroti šādai operācijai.
- Cik ilgā laikā varētu sapulcināt vienību pilnā sastāvā?
- Mēs varam atgādāt ekipējumu un personālu no Fīniksas un Nellisas gaisa kara spēku bāzēm. Tas varētu aizņemt trīs līdz piecas stundas, ja krietni pacenšas.
- Piecas ir par ilgu. Dariet, ko varat, bet trīs stundu laikā tas ir jāpaspēj. Četros četrdesmit piecās helikopteriem jābūt gaisā.
- Četros četrdesmit piecās, - atkārtoja Iekšzemes drošības departamenta direktors. - Klausos, prezidenta kungs.
- Paklusām lieciet Arizonas pavalsts policijai divkāršot patruļu skaitu un ziņot par katru neparastu kustību uz starpštatu šosejām un otršķirīgiem ceļiem ap navahu indiāņu rezervātu. Lai policija ir gatava īsā laikā uzstādīt posteņus un aizšķērsot ceļus.
- Klausos, prezidenta kungs.
Ierunājās Lokvuds:
- Pinjonā, kas atrodas tikai divdesmit jūdžu no Sarkanā galdkalna, ir neliels navahu cilts policijas iecirknis.
- Lieliski. Lai policisti nosūta patruļu uz Sarkanā galdkalna ceļu un visu apskata.
- Labi, ser.
- Tas viss ir jāpaveic klusi. Ja sāksim trakot, labējā spārna kristieši mūs izspārdīs kā futbolbumbu, saukās mūs par antikristie- šiem, Jēzus nīdējiem, liberāliem bezdievjiem. Šādi cilvēki ir spējīgi izspļaut visu, kas uz mēles.
Prezidents pārlaida skatienu telpai.
- Vai ir vēl kādi ieteikumi? Tādu nebija.
Viņš pagriezās pret Lokvudu.
- Ceru, ka tev taisnība. Lai Dievs nedod, ka uz Sarkano galdkalnu patlaban dodas desmitiem tūkstoši pamuļķu.
62
FORDS MANĪJA CAUR MATIEM urdzam sviedru tērcītes. Karstums komandtiltiņā pieņēmās spēkā, lai gan gaisa kondicionētāji darbojās ar pilnu jaudu. "Izabella" dūca un sanēja, sienas vibrēja. Viņš aši paraudzījās uz Keitu, bet sieviete visu uzmanību veltīja vizualizētājam.
Kad Visums sasniegs augstāko entropijas pakāpi - Visuma karstuma nāvi -, tad vispārējais rēķinājums apstāsies. Es iešu bojā.
- Tas ir neizbēgami? Vai to nevar novērst? - Hazēliuss taujāja.
Tieši tas jums ir jāizdibina.
- Bet kāds ir eksistences augstākais mērķis? - Fords nerimās. - Sakaut šo noslēpumaino karstuma nāvi? Tas izklausās pēc zinātniskās fantasdkas.
Izvairīšanās no karstuma nāves ir tikai viens solis šajā ceļā.
- Kas tas ir par ceļu? - Hazēliuss prašņāja.
Tas sniegs Visumam nepieciešamo laika pilnbriedu, lai ar domu palīdzību nonāktu beidzamajā stāvoklī.
- Kas ir šis beidzamais stāvoklis?
Es nezinu. Tas nelīdzināsies nekam, ko jūs vai pat es spēju iztēloties.
- Jūs pieminējāt kaut kādu laika pilnbriedu, - iejaucās Edelšteins. - Cik ilgi tas ir?
Tas skaitlis ir vienāds ar desmit faktoriālu, kas kāpināts desmit faktoriāla pakāpē. Šis skaitlis arī tiek kāpināts desmit faktoriāla pakāpē, bet rezultāts kāpināts desmit faktoriāla pakāpē, šo kāpināšanu atkārtojot 1083 reizes, un tad šis rezultāts tiek kāpināts viņa paša faktoriāla pakāpē 1047 reizes. Izmantojot jūsu matemātiskos jēdzienus, šis skaitlis, pirmais Dieva skaitlis, izskatās šādi:
(i oitTi 083 yi0mi0B),ni0 "1
jāpaiet tik daudz gadiem, lai Visums ar domu palīdzību nonāktu šajā beidzamajā stāvoklī, nonāktu pie augstākās atbildes.
- Tas ir nenormāli liels skaitlis!
Tas ir labi ja piliens bezgalības okeānā.
- Kur jūsu jaunajā, drošajā Visumā ir vieta morālei un ētikai? Pestīšanai un grēku piedošanai? - jautāja Fords.
Es atkārtoju - atdalāmība ir tikai māņi. Cilvēciskas būtnes ir kā šūnas ķermenī. Šūnas mirst, bet ķermenis turpina dzīvot. Naids, cietsirdība, karš un genocīds ir drīzāk autoimūnas slimības, nevis jūsu tā sauktā ļaunuma radītas. Manis piedāvātā savstarpējās saistības vīzija sniedz bagātīgu morāles darbības lauku, kurā svarīgāko vietu ieņem altruisms, līdzcietība un atbildība citam par citu. Jūsu liktenis ir viens liktenis. Cilvēciskās būtnes vai nu visas kopā gūs virsroku, vai visas kopā ies bojā. Neviens netiek pestīts, jo neviens nav zudis. Nevienam netiek piedoti grēki, jo neviens nav apsūdzēts.
- Kā tad paliek ar Dieva solījumu par labāku pasauli?
Jūsu dažādās paradīzes koncepcijas ir krietni vien aprobežotas.
- Atvainojiet, bet pestīšana ne mazākajā mērā nav aprobežots jēdziens!
Garīgās pilnības vīzija, kuru jums piedāvāju, ir neizmērojami dižāka par jebkādām debesīm, par ko sapņo uz Zemes.
- Un dvēsele? Vai jūs noliedzat nemirstīgas dvēseles pastāvēšanu?
- Lūdzu, izbeidziet, Vaimen! - Hazēliuss iesaucās. - Jūs velti tērējat mūsu laiku ar šiem bezjēdzīgajiem teoloģiskajiem jautājumiem!
- Atvaino, bet, manuprāt, šie jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi, - Keita iebilda. - Ļaudis šādus un tamlīdzīgus jautājumus uzdos, mēs būsim zinošāki un varēsim uz tiem atbildēt.
Mēs? Fords nobrīnījās. Ko Keita ar to domāja?
Informācija nekad nezūd. Līdz ar ķermeņa bojāeju šīs dzīvības radītā informācija maina apveidus un sastāvu, taču tā nepazūd. Nāve ir informācijas pārvērtības. Nebīstieties tās.
- Vai mēs līdz ar nāvi zaudējam savu individualitāti? - Fords vaicāja.
Neapraudiet zaudēto. No šīs spēcīgās individualitātes sajūtas, kas ir tik nepieciešama evolūcijai, izriet daudzas īpašības, gan labas, gan sliktas, kas vajā cilvēces eksistenci. Bailes, sāpes, ciešanas un vientulība, kā arī mīlestība, laime un līdzcietība. Taisni tāpēc jums jāatsvabinās no savas bioķīmiskās eksistences. Kad atbrīvosieties no miesas tirānijas, jūs paņemsiet līdzi visu labo - mīlestību, laimi, līdzcietību un altruismu -, bet sliktais paliks aiz muguras.
- Neredzu īpašu prieku domā, ka manas eksistences izraisītās nelielās kvantu svārstības mums dāvās nemirstību, - Fords sarkastiski izmeta.
Meklējiet lielu mierinājumu šādā dzīves uztverē. Informācija Visumā nemirst. Neviens solis, neviena atmiņa, neviena bēda no jūsu dzīves netiek aizmirsta. Jūs kā personības izgaisīsiet laika vētrā, jūsu molekulas izkaisīs ies, taču jūsu esība, jūsu darbi, jūsu dzīves allaž paliks vispārējā reķinājumā.