Savu pirmo, bet turpmāk ikgadējo godalgu prezentācijas banketu organizācija rīkoja 1966. g. martā Ņujorkā un Losandželosā. Tā bija pirmā reize, kad ZF rakstnieki balsojot paši noteica gada labākos darbus un pasniedza autoriem godalgas.
Balvas autori ir paši fantasti: pēc Kcitas Vilhelmas skices to projektējusi Judīte Lorensa. Balva izskatās kā spirālveida galaktikas miglājs (nebula); tas izveidots no mirdzoša metāla pulvera un kalnu kristāliem un ievietots caurspīdīgas vielas — lusīta gabalā. Ķīmiskās sintēzes, ģeoloģijas un astronomijas elementu apvienojums simbolizē zinātniskās fantastikas domas plašumu.
Amerikas fantastu organizācijas jaunievedums balvu piešķiršanas praksē ir četru kategoriju sistēmas izveidošana atkarībā no oriģināldarba garuma: short story (īsais stāsts) — līdz 7500 vārdiem, novelette 7501-17 500 vārdi, novella 17 501-40 000 vārdi, novel (romāns) pāri 40 000 vārdu. Kopš tā laika šī klasifikācija ir kļuvusi vairāk vai mazāk par standartu arī citām ZF godalgām. Ar nelielu iekšēju pretestību to pieņēma arīHugo godalgām.
Nebula godalgu piešķiršanā ir ari savas problēmas, kas saistītas ar organizācijas tieksmi būt ļoti liberālai godalgu kandidātu izvirzīšanā. Pirmkārt, balsošana notiek pa pastu un tas teorētiski pieļauj iespēju rakstniekiem izvirzīt viņu pašu darbus, otrkārt, izvirzīšanas procedūra paredz ļoti ilgu balsošanas laiku, jo balsotāji ne vienmēr ir lasījuši visus apbalvošanai ieteiktos darbus.
Treškārt, kaut ari organizācijas oficiālo biedru skaits ir iespaidīgs — iespējams, vairākums pasaules ZF rakstnieku — ievērojama daļa biedru nepiedalās darbu izvirzīšanā. Lielākais dalībnieku skaits, kas jelkad piedalījies balsošanā, bija 50% no visiem organizācijas biedriem. Tas var izraisīt nopietnas šaubas, vai šis aktīvais mazākums tiesīgs pārstāvēt visus rakstniekus.
Un tomēr, pateicoties savai autoritatīvajai balsotāju kopai, starp visām pašreizējām ZF godalgām prestiža un ietekmes ziņā Nebula ir nopietnākais konkurents Hugo godalgai. Profesionālā skatījumā tas ir labākais iespējamais rādītājs, lai atbildētu uz jautājumu, kas zinātniskajā fantastikā ir vislabākais.
NEBULA GODALGU SAŅĒMUŠĀS GRĀMATAS TIIE NEBULA WINNERS, 1965-1977
1965
Best Noveclass="underline" Dune by Frank Herbert
Best Novella: «The Saliva Tree» by Brian W. Aldiss; «He Who Shapes» by Roger Zelazny
Best Novelette: «The Doors of His Faee, the Lamps of His Mouth» by Roger Zelazny
Best Short Story: «'Repent, IIarlequin!' Said the Ticktockman» by Harlan Ellison
1966
Best Noveclass="underline" Flowers for Algernon by Daniel Keyes; «Babel-17» by Samuel R. Delany
Best Novella: «The Last Castle» by Jack Vance
Best Novelette: «C-all I Iim Lord» by Gordon R. Dickson
Best Short Story: «The Secret Place» by Richard McKenna
1967
Best Noveclass="underline" The Einstein Intersection by Samuel R. Delany Best Novella: «Behold the Man» by Michael Moorcock Best Novelette: «Gonna Roll the Bones» by Fritz Leiber Best Short Story: «Aye, and Gomorrah» by Samuel R. Delany
Best Noveclass="underline" Rite of Passage by Alexei Panshin Best Novella: «Dragonrider» by Anne McCaffrey Best Novelette: «Mother to the World» by Richard Wilson Best Short Story: «The Planners» by Kate Wilhelm
1969
Best Noveclass="underline" The Left Hand of Darkness by Ursula K. Le Guin Best Novella: «A Boy and His Dog» by Harlan Ellison Best Novelette: «Time Considered as a Helix of Semi-Precious Stones» by Samuel R. Delany
Best Short Story: «Passengers» by Robert Silverberg
1970
Best Noveclass="underline" Ringworld by Larry Niven Best Novella: «111 Met in Lankhmar» by Fritz Leiber Best Novelette: «Slow Sculpture» by Theodore Sturgeon Best Short Story: No avvard
1971
Best Noveclass="underline" A Time of Changes by Robert Silverberg Best Novella: «The Missing Man» by Katherine MacLcan Best Novelette: «The Oueen of Air and Darkness» by Poul Anderson Best Short Story: «Good Nevvs from the Vatican» by Robert Silverberg
1972
Best Noveclass="underline" The Gods Themselves by Isaac Asimov Best Novella: «A Meeting with Medusa» by Arthur C. Clarke Best Novelette: «Goat Song» by Poul Anderson Best Short Story: «When It Changed» by Joanna Russ
1973
Best Noveclass="underline" Rendezvous with Rama by Arthur C. Clarke Best Novella: «The Death of Doctor Island» by Gene Wolfe Best Novelette: «Of Mist, and Grass, and Sand» by Vonda N. Mclntyre Best Short Story: «Love Is the Plan, the Plan Ls Death» by James Tiptree, Jr.
1974
Best Noveclass="underline" The Dispossessed by Ursula K. Le Guin Best Novella: «Born with the Dead» by Robert Silverberg Best Novelette: «If the Stars Are Gods» by Gordon Eklund and Gregory Benford
Best Short Story: «The Day Before the Revolution» by Ursula K. Le Guin Grand Master: Robert A. Heinlein
Best Noveclass="underline" The Forever War by Joe Haldeman Best Novella: «Home Is the Hangman» by Roger Zelazny Best Novelette: «San Diego Lightfoot Sue» by Tom Reamy Best Short Story: «Catch r rhat Zeppelin!» by Fritz Leiber Grand Master: Jack VVilliamson
1976
Best Noveclass="underline" «Man Plus by Frederik Pohl
Best Novella: «Houston, Houston, Do You Read?» by James Tiptree, Jr. Best Novelette: «The Bicentennial Man» by Isaac Asimov Best Short Story: «A Crowd of Shadows» by Charles L. Grant Grand Master: Clifford Simak
1977
Best Noveclass="underline" Gateway by Frederik Pohl Best Novella: «Stardance» by Spidcr and Jeanne Robinson Best Novelette: «The Screwfly Solution» by Raccoona Sheldon Best Short Story: «Jeffty Is Five» by I larlan Ellison
Saraksts no izdevuma:
Nebula Winners Thirteen. Ed. by Samuel R. Delany — A Bantam Book/August 1981.
Rodžers Želaznijs. VIŅŠ, KURŠ VEIDO
R. Želaznijs ir vienīgais autors, kurš šajā krājumā pārstāvēts divreiz. Tas noticis, pateicoties lielajam godalgu skaitam, ko viņš guvis par saviem darbiem. Stāsts «Viņš, kurš veido» (Ile Who Shapes) saņēma 1965. g. Nebula godalgu, bet jau pēc gada tas iznāca pārstrādāts romānā ar nosaukumu «Sapņu meistars» (Dreatn Master). Sižeta pamatā ir nākotnes psihiatru — veidotāju — darbs: tie spēj kontrolēt pacientu iztēli un ar šo paņēmienu ārstē neirozes. Galvenais varonis Renders (tas burtiski nozīmē «(pa)darīt» vai «atveidot») attiecībās ar saviem pacientiem uzņemas Dieva — pārveidotāja lomu. Stāsta nosaukums sasaucas ar Mozus pirmajā grāmatā teiktajiem vārdiem: «… Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.» Sava varoņa iztēles pasaulēs autors rotaļājas ar Tristana un Izoldes, Grāla kausa un īpaši skandināvu mitoloģijas motīviem par Ragnaroku — pasaules bojāeju. Godkāres dzīts, Veidotājs nonāk situācijā, kad ārstēšanās ir nepieciešama pašam, ja tā vispār iespējama. Ne velti viņa vīzijās pastāvīgi ir saskare ar skandināvu mitoloģisko Pasaules čūsku, kura kā josta apjož pasauli, un vilku Fenriru (stāstā — Fenriss), vienu no trim briesmoņiem, kuru dievi kādreiz sasējuši. Kad Fenrirs izrausies no valgiem, viņš iznīcinās dievus un aprīs sauli. Šajā, kā arī citos darbos, Želaznijs demonstrē savu aizraušanos ar Junga filozofiskajiem uzšķiltiem, saskaņā ar kuriem cilvēce nespēj izsargāties pati no sevis un neviens cilvēks nevar būt drošs par sevi.