Augsti godātais Hitlera kungs,
ar interesi izlasīju par Jūsu koncepciju attiecībā uz rasu atšķirīgo vērtību. Jau kopš ilgāka laika es audzēju suņus un tagad sāku bažīties, vai to vidū nav kāda mazvērtīgāka rase. Šajā sakarā mans jautājums: kura ir vislabākā suņu rase pasaulē un kura vissliktākā? Un kurš ir žīds starp suņiem?
Helmuts Bercels Ofenburgā
Tas man ļoti patika. Labs jautājums un turklāt interesants! Pēdējā laikā mani tik bieži izprašņāja par militārām lietām, ka jau pašam kļuva gandrīz par daudz. Un militāriem tematiem ir ierobežota izklaidējošā vērtība, ja vienmēr jāsaņem tikai sliktas ziņas. Pirmajos kara gados pie galda nereti bija risinātas rosinošas valodas par visdažādākajiem tematiem, un vēlāk man tiešām bija pietrūcis šo sarunu. Suņu jautājums man tagad atgādināja to skaisto laiku! Tūdaļ paņēmu savu brīnumtelefonu un pat uzmeklēju nedaudz sarežģīto diktēšanas funkciju, tik ļoti man kārojās atbildēt uz jautājumu.
- Mans mīļais Bercela kungs, es iesāku, suņu audzēšana savos rezultātos līdz šim tiešām ir tikusi tālāk nekā cilvēka vairošanās un attīstība.
Mirkli apdomāju, vai neatbildēt Bercela kungam pavisam īsi, tomēr pārdomas par šo tematu bija tik patīkamas, ka nolēmu apstrādāt to ar vadoņa cienīgu pamatīgumu un mazliet izvērst, lai visaptveroši un galīgi iezīmētu šīs jomas kopējo ietvaru. Bet ar ko lai sāk?
- Ir suņi, kuriem prāts ir tik attīstīts, ka gluži vai iedveš bailes,2 es runāju aparātā vispirms domīgi, bet tad aizvien raitāk. Tāpēc suņu audzēšana ir interesants piemērs, kas rāda, cik tālu tagad jau varētu būt progresējis cilvēks. Tomēr mēs redzam arī, pie kā noved neierobežota jaukteņu vairošanās, jo arī suns bez uzraudzības pārojas pilnīgi neizvēlīgi. Sekas pārsvarā ir bieži redzamas Dienvideiropā, kur suņu jauktenis tiek pamests savā vaļā, kļūst mežonīgs, pagrimst. Savukārt tur, kur iejaucas kontrolējoša roka, attīstās tīras rases un katra tiecas uz savām labākajām īpašībām. Pilnīgi skaidri jānorāda, ka pasaulē ir vairāk elites suņu nekā elites cilvēku un, ja gribas sīkstums pagājušā gadsimta 40. gados tieši vācu tautā būtu bijis nedaudz lielāks, tad šodien varētu uzskatīt, ka šis elites deficīts ir novērsts.
Es apklusu un apsvēru, vai šādā veidā neaizskaru pārāk daudzus tautiešus, taču, no otras puses, šī piezīme attiecās galvenokārt uz tiem, kuri tagad kļuvuši pavisam veci, un tiem jau tā arī bija domāta! Turpretī jaunākajiem derēja uzzināt, kādas prasības viņiem reiz atkal tiks uzstādītas!
- Saprotams, ka suņa vairošanās un attīstība nav pakļauta tādiem pašiem likumiem, kā tas ir cilvēku gadījumā. Suns klausa
cilvēkam, cilvēks kontrolē viņa barošanos un vairošanos, un sunim nekad nerodas problēmas ar dzīves telpu. Līdz ar to audzēšanas mērķis ne vienmēr ir galīgā cīņa par pasaules kundzību. Tāpēc jautājumam par to, kā suņi izskatītos, ja tiem jau miljoniem gadu būtu bijis jācīnās par pasaules kundzību, pilnībā jāpaliek spekulāciju līmenī. Nav apšaubāms, ka tādā gadījumā tiem būtu lielāki zobi. Un stiprāks bruņojums. Uzskatu arī par visnotaļ ticamu, ka mūsdienās šie suņi spētu arī apkalpot vienkāršas ierīces, piemēram, milnas, lingas, iespējams, pat bultas un loku.
Es apklusu atkal. Varbūt šiem pārākajiem kungu rases suņiem tikmēr jau būtu arī primitīvi šaujamieroči? Nē, tas bija jāuzlūko kā maz ticams.
- Neraugoties uz to, rasu atšķirības tomēr ir visai līdzīgas tām, kas vērojamas pie cilvēkiem. Tādējādi attaisnots ir arī jautājums, vai suņu pasaule pazīst žīdu, tā teikt žīdsuni. Atbilde šeit ir: pats par sevi saprotams, ka žīdsuns pastāv.
Te es jau varēju iztēloties, ko nodomās simtiem tūkstošu lasītāju, tāpēc steigšus pievienoju atrunu: Tomēr tā, kā nereti tiek pieņemts, nav lapsa. Lapsa nemūžam nevar būt suns, un suns nemūžam nevar būt lapsa, tāpēc lapsa nemūžam nav žīdsuns. Ja vispār pievēršamies šim jautājumam, tad pasaules lapsu vidū ir saskatāma sava žīdlapsa, visticamāk, identificējama kā rudā lapsa, aizdomīga jau ar savu izskatu vien.
Diktēdams biju mazliet iekarsis. Rudā lapsa, es nikni nomurmināju, nekaunība! Tad steigšus sacīju: Krēmeieres jaunkundz, lūdzu svītrot rudo lapsu un nekaunību! Tīrais negals ar šo burvju telefonu; tam gan bija izdzēšanas funkcija, bet es neparko nevarēju ielāgot, kā tā darbojas.
- Tātad mēs konstatējam, es turpināju, ka žīdsuns ir meklējams starp suņiem. Turpmākā rīcība ir gluži loģiska: mums jāmeklē verdziski padevīgs suns, lišķīgs, iztapīgs, taču katrā laikā gatavs gļēvi uzbrukt no slēpņa un tas, pats par sevi saprotams, ir taksis. Šeit es jau dzirdu daudzu suņu īpašnieku jautājumu, it sevišķi no Minhenes: kā tas var būt? Vai tad taksis nav visvāciskākais no visiem suņiem?
Atbilde skan: nē.
Visvāciskākais no visiem suņiem ir aitusuns, pēc tam lejupejošā kārtībā seko vācu dogs, dobermanis, Šveices ganusuns (bet tikai no vācvalodigās Šveices), rotveilers, visi šnauceri, minsterlandietis un, manis pēc, arī jau Vilhelma Buša pieminētais špics. Turpretī nevācu suņi ir nemaz nerunājot par tādiem no ārzemēm ievestiem suņiem kā terjers, basets un tamlīdzīgi veimāriešu (nometi est omeniy salašņas iedomīgais spaniels un vispār visi deģenerējušies dekoratīvie suņi.
Te es izslēdzu aparātu, taču tūdaļ ieslēdzu to atkaclass="underline" Un šie nesportiskie mopši!
Apsvēru, vai neesmu piemirsis kaut ko būtisku, taču nekas nenāca prātā. Ļoti labi. Taisni vai kārojās saņemt nākamo jautājumu. Diemžēl neviens vēl nebija piesūtīts. Aizbīdīju peles ierīci tālāk līdz pēdējai nodaļai “Oberzalcbergs ciemos pie fīrera”, kam vajadzēja funkcionēt līdzīgi kā viesu grāmatai viesnīcā. Šeit jau bija ienākušas vairākas ziņas. Ne visas bija saprotamas.
Ar nopietnajiem ziņojumiem neradās problēmas. “Cepuri nost Jūsu skaidrās valodas priekšā!” tur bija rakstīts, un: “Skatos katru pārraidi. Beidzot kāds salauž iesīkstējušās struktūras!” Šis pēdējais tautai acīmredzot rūpēja īpaši, jo vairākas reizes tika pieminēta salaušana un iesīkstējušas struktūras, kāds jādomā, amatieris arhitekts runāja par “stuktūrām”, kāds metāla eksperts arī par “sarūsojušām” struktūrām, taču kopumā bija skaidrs, uz ko tas zīmējas. Vācietim, protams, piemīt svarīgākas prasmes par pareizrakstību, kurai ir raksturīga nosliece uz birokrātisku matu skaldīšanu.
Tikpat priecējoša bija ziņa: “Fьhrer rulez!” Acīmredzot varēja pieņemt, ka tagad man ir piekritēji arī Francijā, ja vien runa nebija par drukas kļūdu, jo saņēmu arī ierakstu: “Fuehrer RULZ!” šeit, iespējams, kāds Rulca kungs uz mana rēķina mēģināja iemantot mazliet slavas. Vairākas reizes atkārtojās vienkāršais aicinājums: “Tāpat turpināt!”, kā arī: “Fīreru par prezidentu!” Jau gribēju beigt savu apciemojumu portālā, kad mazliet zemāk šajā sarakstā pamanīju pusduci absolūti identisku ierakstu, ko bija sūtījis kāds, kurš dēvējās par “asinis & gods”.
Pārsteidzošā kārtā ziņa bija visai kritizējoša: “Izbeic melot, turku žīds!”
Nogrozījis galvu, piezvanīju Zavackim un sacīju, lai kāds aizvāc šis muļķības. Ko tad tas nu nozīmēja turku žīds? Zavackis apsolīja par to parūpēties un ieteica man vēlreiz ieskatīties pirmajā lapā. Tur stāvēja rakstīts: "Fjūhrer'a štābs."
Izskatījās tiešām labi.
XXII
Preses darbs šādos apstākļos, absolūti bez kādas vienādošanas pēc vadlīnijām prasa lielas pūles. Ne tikai tādiem politiķiem kā es, kuriem jāglābj vācu tauta, nē; un man paliek absolūti neaptverami, kāpēc vācu cilvēkiem tiek nodarīts kaut kas tāds. Ņemsim, piemēram, tautsaimniecības ziņas. Katru dienu kāds “speciālists” stāsta, kas būtu darāms, bet nākamajā dienā cits, vēl lielāks “speciālists” paskaidro, kāpēc tas būtu galīgi aplami un kāpēc vislabākais ir gluži pretējais lēmums. Šeit kaut arī tagad jau lielā mērā bez žīdu klātbūtnes darbojas žīdiskais princips, kura vienīgais nolūks ir radīt pēc iespējas lielāku haosu, lai cilvēki, meklēdami patiesību, vēl vairāk pirktu avīzes un vēl vairāk skatītos televīziju. Par to liecina tautsaimniecībai veltītās avīžu lapas: agrāk tās neinteresēja nevienu, tagad tām ir spiesti sekot visi, un šis ekonomikas terorisms iebiedē viņus arvien vairāk. Iekšā akcijās, laukā no akcijām, tagad zelts, tagad aizņēmumi, tad atkal nekustamie īpašumi. Vienkāršais cilvēks līdztekus savam pamata arodam ir spiests kļūt arī par finanšu speciālistu, un galu galā tas nozīmē vienīgi to, ka viņš tiek iesaistīts azartspēlēs, kur likme ir viņa sūri grūti krātie ietaupījumi. Tas ir absurds. Vienkāršajam cilvēkam ir godīgi jāstrādā un jāmaksā nodokļi, un apzinīgai valstij apmaiņā pret to vajadzētu atsvabināt viņu no naudas rūpēm! Tas ir pats mazākais, ko varētu darīt valdība, it sevišķi vēl tāda valdība, kura smieklīgu aizspriedumu dēļ (aizbildinādamās ar atomieroču trūkumu un tamlīdzīgiem ieganstiem) stūrgalvīgi liedzas piešķirt ļaudīm bezmaksas aramzemi krievu līdzenumos.