- Tāpēc, ka neviens cits nepiekrita?…
- O nē, raidījumā būtu varējusi piedalīties arī jūsu kolēģe Rota kundze14 . Un te man kaut kas ataust atmiņā: vai drīkstu lūgt jums kādu pakalpojumu?
- Skatoties, kādu.
- Lūdzu, izslēdziet šo kundzi no savas partijas. Kā lai sadarbojas ar partiju, kura dod patvērumu kaut kam tik šausmīgam?
- Tas gan līdz šim nav traucējis ne sociāldemokrātiem, ne kristīgajiem demokrātiem…
- Tātad par to brīnāties arī jūs?
īsu mirkli viņa noskaitās.
- Šeit es vēlētos uzsvērt, ka Klaudija Rota strādā teicami un…
- Jums taisnība, varbūt pietiktu ar to, ka viņu vienkārši turētu pa gabalu no televīzijas kamerām, pagraba telpā bez logiem, ar skaņas izolāciju un mēs jau esam nonākuši pie šīsdienas temata: esmu uzaicinājis jūs tāpēc, ka man, dabiski, ir jāplāno nākotne, un, ja saprotu pareizi, tad varas pārņemšanai ir nepieciešami vairākumi parlamentā…
- Vairākumi parlamentā?
- Jā, protams, kā 1933. gadā, tolaik man vēl bija vajadzīga Vācu nacionālā tautas partija. Pārskatāmā nākotnē viss varētu risināties tieši tāpat. Bet Vācu nacionālā tautas partija diemžēl vairs nepastāv, un tagad esmu iecerējis paskatīties, kurš varētu derēt jaunai Harcburgas frontei…15
- Un kā aizstājēji jums prātā nāk tieši “zaļie”?
- Kāpēc gan ne?
- Es šeit saskatu maz iespēju, viņa teica, raukdama pieri.
- Visu cieņu jūsu kautrībai, tomēr neslēpiet sveci zem pūra. Jūsu partija tam der labāk, nekā jums varbūt liekas!
- Tas nu ir interesanti.
- Manuprāt, saskan mūsu nākotnes vīzijas. Izpaudiet man, lūdzu: kur jūs redzat Vāciju pēc piecsimt gadiem?
- Pēc piecsimt?
- Vai pēc trīssimt gadiem?
- Es neesmu praviete un labprātāk turos pie realitātes.
- Bet jums taču ir Vācijas nākotnes koncepcija?
- Ne jau nu trīssimt gadiem. Neviens nezina, kas būs pēc trīssimt gadiem.
- Es zinu.
- Ak tā? Un kas tad būs pēc trīssimt gadiem?
- “Zaļie” savās nākotnes koncepcijās meklē padomu pie Vācu Reiha firera es jau jums teicu, ka sadarbība nemaz nav tik neiedomājama…
- Paturiet to pie sevis, Kīnasta steigšus atkāpās, “zaļie” gluži labi iztiks bez jums…
- Nu labi, cik tālu nākotnē iesniedzas jūsu plānošana? Simt gadu?
- Tās taču ir muļķības.
- Piecdesmit? Četrdesmit? Trīsdesmit? Divdesmit? Ziniet ko? Es skaitīšu lejupejošā secībā, un jūs vienkārši pasakiet “stop”.
- Neviens cilvēks nevar nopietni apgalvot, ka nākotnes attīstību var novērtēt uz ilgāku laikposmu nekā, teiksim, desmit gadi.
- Desmit?
- …vai, manis pēc, piecpadsmit.
- Nu labi: kur jūs redzat Vāciju pēc ceturtdaļstundas?
Kīnasta nopūtās.
- Ja jau tik neatlaidīgi vēlaties dzirdēt: nākotnes Vāciju es redzu kā videi draudzīgu, energopolitiskā ziņā ilglaicīgi nodrošinātu valsti ar augstām tehnoloģijām, it sevišķi vides tehnikas ziņā, mītošu miermīlīgā Eiropā zem ES un ANO jumta…
- Vai pierakstījāt, Verner? es jautāju savam adjutantam.
- … mītošu miermīlīgā Eiropā zem ES un ANO jumta, Verners uzcītīgi rakstīja.
- Un jūs skaidri zināt, ka līdz tam laikam ES vēl pastāvēs? es vaicāju.
- Pats par sevi saprotams.
- Vai tajā tad vēl būs grieķi? Spāņi? Itāļi? īri? Portugāļi?
Kīnasta nopūtās. Kurš to šodien var pateikt?
- Energopolitikas jomā jūs to varat pateikt! Jūs tiešām domājat manās dimensijās! Importa samazināšana pat līdz nullei, pilnīga autarķija, pateicoties izejvielām, kas atjaunojas, ūdenim, vējam tā ir energopolitiskā drošība arī pēc simt, divsimt, tūkstoš gadiem. Jūs taču spējat mazliet ieskatīties nākotnē. Ko lai saku tieši to vienmēr esmu prasījis arī es…
- Pagaidiet! Tas bija pilnīgi aplamu iemeslu dēļ!
- Kāds iemesliem sakars ar ilglaicīgu energoekonomiku? Vai tad ir labi vēja ģeneratori un slikti vēja ģeneratori?
Viņa ērcīgi paskatījās uz mani.
- Vai saprotu jūs pareizi? es turpināju. Saskaņā ar sugas uzturēšanas prasībām delfīnu uzturēšanai var lietot tikai labo, veselīgo saules enerģiju, bet, ja ukraiņu aramzemēs izmitina ģermāņu zemniekus, tad tie dabū tikai brūnogļu strāvu? Vai atomenerģiju?
- Nē, Kīnasta iebilda, tur izmitina ukraiņus. Ja tur vispār kādu izmitina!
- Un ukraiņi tad drīkst izmantot vēja enerģiju? Vai varbūt arī šajā ziņā jums ir īpaši priekšstati? Vai jums varbūt ir saraksts ar enerģijas veidiem un to pareizu izmantošanu?
Viņa atspiedās ar muguru pret krēsla atzveltni. Jūs lieliski zināt, ka tā tas nav domāts. Ja jau jūs argumentējat šādi, tad tikpat labi varat jautāt, vai miljonu ebreju noslepkavošana ar saules enerģiju būtu bijusi labāka…
- Interesanti, es teicu, taču žīdu jautājums nav nekas smieklīgs.
Mirkli studijā nedzirdēja ne skaņas.
- Klusums televīzijā vienmēr nozīmē vērtīgo tautas frekvenču veltīgu izšķiešanu, es teicu, Starplaikā labāk paskatīsimies reklāmu.
Gaisma tika mazliet pieslāpēta. Atnāca daži grimētavas līdzstrādnieki un atjaunoja mūsu sejas. Kīnasta ar roku aizsedza mikrofonu.
- Tas, ko jūs te sarīkojat, jau draud pārsniegt robežu! viņa klusināti sacīja.
- Es, protams, zinu jūsu partijas kutelīgos punktus, es atteicu.
- Bet atzīstiet ne jau es sāku runāt par žīdiem.
Viņa mirkli padomāja. Tad iedegās gaisma. Nogaidījis, līdz beidzas aplausi, es jautāju: Vai jūs būtu tik laipna un atnāktu man līdzi pie karšu galda?
Studijas labajā malā bijām novietojuši “Vilka midzeņa” vecā karšu galda kopiju. Biju pasūtījis lielu, skaistu pasaules reljefa karti. Nesteidzīgi iedams uz turieni, es vaicāju: Kāpēc jūsu partija pēdējā laikā neņem vērā tāda cilvēka pieredzi un zināšanas, kāds ir bijušais kara ministrs Fišers?
- Joška Fišers16 nekad nav bijis aizsardzības ministrs, Kīnasta strupi attrauca.
- Jums taisnība, es piekritu, un arī nekad neesmu uzlūkojis viņu kā aizsardzības ministru. Aizsargāt var tikai Reiha novadus, un Kosova pie tiem gluži nepieder. Ņemot vērā attālumu, arī aneksijai nebūtu jēgas vai varbūt jūs to redzat citādi?
- Par Kosovas aneksiju taču nekad nav bijis runas! Runa bija par etniskajām tīrīšanām… nu, ziniet, nesākšu jums tagad skaidrot Kosovas jautājumu. Bet tam nevarēja nepievērst uzmanību!
- Neviens to neizprot labāk par mani, es nopietni sacīju.
- Jums ir pilnīga taisnība, tur nebija alternatīvas, to es zinu jau no 1941. gada. Un ko tas Fišers tagad vispār dara?
Viņas domas šaudījās starp Fišera kunga pašreizējiem apstākļiem un Balkānu politikas salīdzinošu analīzi pēdējo septiņdesmit gadu laikā. Viņa izšķīrās par pirmo.
- Svarīgi ir tas, ka Zaļo partijai nav jābažījas par talantiem savās rindās. Joška Fišers ir un paliek svarīga persona Zaļo kustības vēsturē, taču tagad ir pienākusi kārta citiem.
- Piemēram, jums?
- Piemēram daudzu citu vidū arī man.
Tikmēr bijām sasnieguši karšu galdu. “Bundesvēra” dislokācijas vietas biju licis iezīmēt ar karodziņiem.
- Vai drīkstu jautāt, kā “zaļie” var uzvaroši pabeigt operāciju Afganistānā?
- Ko nozīmē “uzvaroši pabeigt” militārā klātbūtne tur ir jāpārtrauc pēc iespējas drīzāk. Tā var novest tikai pie turpmākas vardarbības…