4 adlon viena no greznākajām, slavenākajām un vēsturiski nozīmīgākajām viesnīcām Berlīnē.
III
1 Abvērs (Abwehr) reihsvēra, vēlāk vērmahta izlūkdienests (1920-1944).
2 Operācija Barbarossa segvārds Vācijas uzbrukumam Krievijai Otrajā pasaules karā.
3 NSDAP (Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija), uz ļoti mazskaitllgās Vācu strādnieku partijas pamatiem dibināta 1920. gada 24. februārī Minhenes aluskrogā Hoforдuhaus, tajā pašā dienā pasludinot savu programmu, kas sastāvēja no 25 punktiem. Kopš 1921. gada partiju vadīja Ādolfs Hitlers, un no 1933. līdz 1945. gadam tā bija vienīgā likumīgā partija Vācijā.
4 Dvaits Eizenhauers (Dwight D. Eisenhower, 1890-1969) ASV ģenerālis, Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropas ziemeļrietumos, vēlāk ASV prezidents.
5 Gerhards Šarnhorsts (Gerhard Scharnhorst, 1755-1813) prūšu ģenerālis un militāro reformu īstenotājs.
6 12. armija jeb “Venka armija” ģenerāļa Valtera Venka (Walther Wenck, 1900-1982) vadībā tika saformēta no jauna 1945. gada
10. aprīlī. Tā bija armija ar gados visjaunākajiem kareivjiem, Hitlera pēdējā cerība.
1 Wild und Hund (“Medījums un Suns”) žurnāls medniekiem. “Monologos” Hitlers saka par medībām: “Pateikšu tikai: tas ir skumjš sports. Vispiedienīgākais medībās ir medījums pats.”
2 Hermanis Gērings (Hermann Gцring, 1893-1946) bijušais kara lidotājs, Reiha aviācijas ministrs, reihsmaršals; stipri korpulents.
IV
1 Otto fon Bismarks (Otto von Bismarck, 1815-1898) pirmais Vācijas reihskanclers.
2 Fridrihs II jeb Fridrihs Lielais, dēvēt arī par “Veco Frici” (1712— 1786) Prūsijas karalis.
3 Kārlis Lielais (747-814) pirmais franku karalis.
4 Otons I Lielais (912-973) Vācu nācijas Svētās Romas impērijas dibinātājs.
5 Fridrihs Pauluss (Friedrich Paulus, 1890-1957) vācu ģenerālfeldmaršals, kura komandētā 6. armija kapitulēja 1943. gada februārī Staļingradas katlā.
V
1 Vilhelms Keitels (Wilhelm Keitel, 1882-1946) kopš 1938. gada vērmahta virspavēlniecības priekšnieks.
2 “Jo stiprais ir visvarenāks, kad viens” citāts no Fridriha Šillera lugas “Vilhelms Tells”.
3 Āfrikas korpuss 1941. gada februārī Hitlers nosūtīja armijas daļas uz Ziemeļāfriku atbalstīt sabiedrotās Itālijas karagājienu. Āfrikas korpusa cīnītājiem bija visai eleganta piegriezuma formastērpi.
4 IG Farben savā laikā pasaules vislielākā ķīmijas ražotne, kurā tika veikti daudzi kara gaitai svarīgi izgudrojumi perlons, sintētiskais benzīns utt. Interešu grupa (IG) Farben bija tik stipri
iesaistīta nacionālsociālistiskajā politikā, ka Nirnbergas tribunāla ietvaros notika atsevišķs IG Farben process.
5 SA (Sturmabteilung) triecienvienlba, Hitlera visvecākā cīņas vienība, izveidota 1920. gadā viņa manifestāciju aizsardzībai un pretinieku iebiedēšanai.
6 Štrombergs jeb “briesmīgākais šefs pasaulē” tēls komēdijseriāla “Birojs” (7he Office) vācu variantā.
7 “Svičs” Switch Reloaded humora šovs kanālā Pro 7, parodija par “Biroju”, kur darbība notiek Hitlera mītnē Oberzalcbergā un “Štrombergs” parodē Hitleru.
VI
1 Sokot ar… fonētiski atdarināti slavenie Hitlera meli radio uzrunā 1939. gada 1. septembri, kara sākšanu pamatojot ar fiktīvu uzbrukumu no poļu puses.
2 Heines Gudērians (Heinz Guderian, 1888-1954) tanku armiju komandieris, jau agri saskatījis tolaik vēl jaunā tanku karaspēka iespējas, savu pieredzi apkopojis grāmatā “Uzmanību tanki!” (Achtung Panzer!, 1937).
3 “Mana cīņa” (Mein Kampf) iznāca divās daļās 1924. un 1925. gadā, pēc tam tika apvienota vienā sējumā.
t>ii
1 Heines Rlmans (Heinz Rūhmann, 1902-1994) viens no 20. gs. slavenākajiem vācu aktieriem.
2 Kraft durch Freude (KdF) “Spēks caur prieku”, Vācu darba frontes apakšorganizācija, kas piedāvāja darbaļaudīm ceļojumus un citus brīvā laika pavadīšanas veidus, būtībā lielākā tūrisma firma Trešajā Reihā.
3 Roberts Lejs (Robert Ley, 1890-1945) NSDAP reihsleiters, Vācu darba frontes vadītājs.
4 Duče (il Duce vadonis) Benito Musolīni (Benito Mussolini, 1883-1945), itāļu fašistu vadonis, sākotnēji daudzējādā ziņā kalpojis par priekšzīmi Hitleram. Pēc Sabiedroto izcelšanās Sicīlijā 1943. gada jūlijā arestēts; jau septembrī pārdrošā operācijā viņu atbrīvoja maza vācu gaisa desanta grupa Otto Skorceni (Otto Skorzeny, 1908-1975) vadībā.
VII
1 Heinrihs Himlers (Heinrich Himmler, 1900-1945) SS reihsfirers, savas karjeras gaitā tieši vai netieši kontrolējis SS, Drošības dienestu, gestapo un citas varas sviras, viens no galvenajiem atbildīgajiem par holokaustu, būtībā otrs ietekmīgākais cilvēks Reihā pēc Hitlera, uzticīgākais no uzticīgajiem, tomēr pēdējās kara dienās sāka slepenas miera sarunas ar Sabiedrotajiem; Hitlers par to uzzināja no Sabiedroto preses un 1945. gada 29. aprīlī atcēla Himleru no visiem amatiem.
2 Lēnija Rīfenštāla [Lēni Riefenstahl, 1902-2003) vācu kinorežisore, slavu iemantojusi ar dokumentālajām filmām “Gribas triumfs”, “Ticības uzvara” u. c., kurās atainotas arī, piemēram, olimpiskās spēles Berlīnē 1936. gadā. joprojām strīdīgi tiek vērtētas viņas attiecības ar nacionālsociālismu.
VIII
1 Ērihs Kempka (Erich Kempka, 1910-1975) kopš 1936. gada bija Hitlera pastāvīgais šoferis un fīrera autoparka priekšnieks.
2 Alberts Špērs (Albert Speer, 1905-1981) viens no vadošajiem Reiha arhitektiem, kopš 1942. gada bruņošanās un munīcijas ražošanas ministrs, kā militārās celtniecības organizācijas Todt vadītājs atbildīgs par spaidu darbu strādniekiem.
3 Valters fon Brauhičs (Walther von Brauchitsch, 1881-1948) ģenerālfeldmaršals, Vācijas bruņoto spēku virspavēlnieks kopš 1938. gada, mēdza paklausīt Hitleram bez jebkādiem iebildumiem. Pēc Brauhiča pensionēšanās 1941. gadā par bruņoto spēku virspavēlnieku kļuva Hitlers pats.
4 Jozefs Štolcings-Černi (JosefStolzing-Cerny, 1869-1942) žurnālists, mūzikas kritiķis, kopš 1922. gada strādājis avīzē Vцlkischer
Beobachter. īstais uzvārds Černi; “Štolcings” aizgūts no Vāgnera “Nirnbergas meistardziedoņiem”. Viņš ieveda Hitleru Baireitas Vāgneru aprindās un līdz ar to augstākajā sabiedrībā un kā korektors lasīja “Manas cīņas” manuskriptu (tikpat kā bez labojumiem).