IX
1 Oberzalcbergs (Obersalzberg) Hitlera brīvdienu atpūtas vieta, kur viņš 1933. gada vasarā iegādājās Berghofas māju līdz ar apkārtējiem gruntsgabaliem un izveidoja to par savu rezidenci. Drīz tuvumā apmetās arī Gebelss, Gērings un Bormans, tika uzbūvēta plaša infrastruktūra, kazarmas un bunkuri.
2 Alfrēds Jodls (Alfred Jodl, 1890-1946) kopš 1939. gada vērmahta vadības pārvaldes priekšnieks. Kad 1944. gada 6. jūlija rītā lielākajā desanta operācijā visā cilvēces vēsturē Normandijas krastā izcēlās Sabiedroto karaspēks, Jodls pa telefonu vairākas reizes atteicās modināt Hitleru šī iemesla dēļ.
X
1 Jons Antonesku (lon Antonescu, 1882-1946) kopš 1940. gada Rumānijas fašistiskais diktators.
2 Nevils Čemberlens (Neville Chamberlain, 1869-1940) britu premjerministrs.
3 …kaunējos par to šis Hitlera izteikums atbilst realitātei; pēc sākotnējām uzvarām pār Sarkano armiju viņš pauda nožēlu, ka pārspēks nav divpadsmit reižu lielāks, tāds, kādu pratis uzvarēt Fridrihs Lielais.
4 …diviem iznīcinātājiem reāls vēsturisks fakts. Šo iznīcinātāju piloti bija Jozefs Prillers (Josef Priller) un Heines Vodarčiks (Heinz Wodarczyk).
5 “Karaliskais tīģeris” (Kцnigstiger) vācu tanka Tiger speciālvariants. Šāda nosaukumu tradīcija turpinājās ne tikai kara laikā
(“Tīģerim” sekoja “Pantera”), bet arī pēc 1945. gada (“Leopards”, “Lūsis”, “Gepards”). T-34 krievu tanks, sekmīgi izmantots Otrā pasaules kara laikā, pēc tam ieguvis cita veida slavu, apspiežot tautas sacelšanos VDR 1953. gada 17. jūnijā un Ungārijā 1956. gadā. BT-7 novecojis krievu tanka modelis, kas vēl tika izmantots 1941. gadā.
6 Staļina ērģeles krievu raķešu baterija “Katjuša”.
7 Kurts Ceiclers (Kurt Zeitzler, 1895-1963) kopš 1942. gada Reiha bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks. Pārāk daudz strīdējās ar Hitleru un 1944. gadā tika atstādināts no amata.
XI
1 …eskalatori tie reihskancelejā tiešām bija, taču pirmais eskalators Vācijā sāka darboties ebrejiem Tīciem piederošajā lielveikalā Kaufliof Ķelnē.
2 …sterilizēta nacistiskajā Vācijā 1934.-1945. gadā piespiedu kārtā tika sterilizēti apm. 400 000 cilvēku, lai novērstu fizisku un garīgu slimību pārmantošanu viņu pēcnācējos.
3 Mesed ekting (method acting) aktiermākslas veids, ko uz Staņislavska metodes pamatiem izstrādājis amerikāņu režisors Lī Strasbergs (Lee Strasberg, 1901-1982); aktiera pilnīga saplūšana ar lomu.
XII
1 Konrāds Cūze (Konrād Zuse, 1910-1995) izstrādāja pirmo datoru pasaulē, projektu finansēja arī nacionālsociālistiskās institūcijas.
2 Hjalmars Šahts (Hjalmar Schacht, 1877-1970) Reihsbankas prezidents līdz 1930. gadam, pēc tam Hitlera laikā no 1933. līdz 1939. gadam, arestēts pēc atentāta pret Hitleru 1944. gada 20. jūlijā, attaisnots Nirnbergas prāvā.
J Ādolfs Millers (Adolf Mьller, 1884-1945) avīzes Vцlkischer Beobachter izdevējs; auto vadīšanas epizode atbilst patiesībai.
4 “Vilka midzenis” (Wolfsschanze) plaša virszemes un pazemes būvju un bunkuru sistēma, vērmahta štāba vadības centrs un viens no fīrera štābiem netālu no Rastenburgas (mūsdienu Polijas teritorijā). “Volfs” bija viens no Hitlera pseidonīmiem; 20. gados viņš to pastāvīgi izmantoja privātajā korespondencē. Kopš 1959. gada tas, kas palicis pāri no “Vilka midzeņa”, ir tūrisma objekts.
5 Wiki havajiešu valodā nozīmē “ātrs”.
6 Ziemas palīdzība (Winterhilfswerk des Deutschen Volkes) nacionālsociālisma laikā Vācijā, sākot ar 1933. gada oktobri, vērienīga ziedojumu vākšanas akcija (ik gadu no oktobra līdz martam) ar mērķi atslogot pašpalīdzības kases un stiprināt tautas solidaritāti.
7 Francs fon Pāpens (Franz von Papen, 1879-1969) 1932. gadā reihskanclera vietas izpildītājs, 1933.-1934. gadā vicekanclers Hitlera Ministru kabinetā.
8 …ņemiet Vilku skat. 4. piezīmi par “Vilka midzeni”.
XIII
1 “Vilkacis” (Werwolf) 1944. gadā izveidota paramilitāra organizācija ar mērķi uzbrukt Sabiedroto spēkiem Vācijas teritorijā.
2 …pārmācības nama ieslodzītie vēlākais VFR bundeskanclers un ārlietu ministrs Konrāds Adenauers (Konrād Adenauer, 1876-1967) tika arestēts pēc 1944. gada 20. jūlija atentāta pret Hitleru; vēlākais VDR politiskais vadītājs Ērihs Honekers (Erich Honecker, 1912-1994) atradās ieslodzījumā 1935.-1945. gadā.
3 Ludvigs Erhards (Ludwig Erhard, 1897-1977) VFR otrais bundeskanclers, kopš 1942. gada vadījis industrijas pētniecības institūtu, kas analizēja valsts paredzamo saimniecisko stāvokli pēckara apstākļos.
4 Kurts Georgs Klzingers (Kurt-Georg Kiesinger, 1904-1988) iestājies NSDAP 1932. gada februāri, tajā laikposmā, kad partijā stājās tipiski karjeristi; vēlāk ieņēmis amatus VFR valdībā.
5 …bordeļa apmeklējumi mājiens uz Bavārijas Ministru prezidentu Franču Jozefu Štrausu (Franz Josef Strauss, 1915-1988).
6 …barbitāla bundeskanclers Helmuts Kols (HelmutKohl, 1930) adītā jakā un ar izklaidīgu skatienu atgādina Hitleram Gēringu, kurš salietojies barbiturātus.
7 Vernhers fon Brauns (Wernher von Braun, 1912-1977) inženieris konstruktors, raķešu būves pionieris, 1938. gadā uzņemts NSDAP, 1940. gadā SS, vadījis raķešu ieroču V-l un V-2 izstrādi, pēc kara viņa pakalpojumus izmantoja NASA. No Hitlera fon Brauns saņēma Bruņinieka krustu, no VFR valdības Lielo Nopelnu krustu, no ASV vairākus goda doktora grādus.
8 Otto Velss (Otto Wels, 1873-1939) Vācijas sociāldemokrātu partijas (SPD) līderis, kura vadībā SPD 1933. gadā kā vienīgā partija nobalsoja pret pārlieku plašajām diktatora pilnvarām. Tajā pašā gadā Velss emigrēja uz Parīzi.
9 Pauls Lēbe (Paul Lobe, 1875-1967) reihstāga prezidents 1920.1924. gadā, arestēts tūdaļ pēc NSDAP nākšanas pie varas, atbrīvots 1933. gada beigās, atkal arestēts pēc 1944. gada 20. jūlija atentāta. Hitlera respektu pret Lēbi apliecina tas, ka pēc viņa rīkojuma Lēbem līdz pat 1945. gadam tika maksāta reihstāga prezidenta pensija.
10 .. .pudiņš… perētāja mājiens uz tagadējās SPD priekšsēdi Zigmāru Gabrielu (Sigmar Gabriel) un ģenerālsekretāri Andreu Nālesu (Andrea Nahles).
11 Ernsts Rēms (Ernst Rцhm, 1887-1934) SA vadītājs, būtībā uzticams Hitlera līdzgaitnieks; par ieganstu izmantojot “Rēma puča draudus”, pēc Hitlera rīkojuma tika nogalināts gan viņš, gan visa SA vadība, tādējādi atbrīvojoties no SA, kas kļuva par aizvien spēcīgāku, patstāvīgāku, NSDAP vadībai nevēlamu organizāciju.
XIV
1 Franklins D. Rūzvelts (Franklin D. Roosevelt, 1882-1945) ASV 32. prezidents.
2 Teobalds fon Betmans-Holvēgs (Theobald von Bethmann-Hollweg, 1856-1921) vācu politiķis, reihskanclers (1909-1917). Hitlers ir izteicies, ka fon Betmans-Holvēgs nav spējīgs runāt ar savu tautu, jo nepazīst to.