XXIII
1 Brūnais nams (das Braune Haus) NSDAP galvenā mītne Minhenē.
2 Pauls Troosts (Paul Troost, 1878-1934) vācu arhitekts, uzbūvējis “Vadoņa celtni” (Fьhrerbau) Minhenē, vadījis Brūnā nama pārbūvi.
3 Karls Arturs Bīrings (Carl-Arthur Bьhring) Vācijas nacionāldemokrātiskās partijas (NPD) biedrs, ievērojams vienīgi ar saviem dāsnajiem ziedojumiem, miris 2002. gadā.
4 Frīdlandes hercogs ģenerāļa Vallenšteina (Albrecht Wallenstein, 1583-1634) tituls Trīsdesmitgadu kara laikā.
5 “Piedot gāzi!” (Gas geben!) reāls Vācijas nacionāldemokrātiskās partijas sauklis.
6 Ulrihs Grāfs (Ulrich Graf, 1887-1950) 1923. gada novembri Hitlera puča laikā ievainots ar 11 lodēm, izdzīvojis un turpmāk cildināts kā Hitlera dzīvības glābējs.
7 Makss Ernsts fon Šeibners-Rihters (Max-Ernst von ScheubnerRichter, 1894-1923) tika nošauts un kļuva par vienu no 14 NSDAP “asins lieciniekiem” jeb mocekļiem, kas 1923. gada novembra puča laikā ziedojuši dzīvību nacionālsociālistiskās kustības vārdā.
8 Cvikavā kopš 2011. gada darbojās labēji ekstrēmistiskā Cvikavas terora šūniņa (Zwickauer Terrorzelle) triju cilvēku sastāvā ar apmēram 200 atbalstītājiem.
XXIV
1 …nujā Eva Brauna savā mūžā divas reizes mēģināja izdarīt pašnāvību.
XXV
1 Aksels Springers (Axel Springer, 1912-1985) preses magnāts, ietekmīgā koncerna Axel Springer AG dibinātājs, viena no strīdīgākajām personībām Vācijas pēckara vēsturē. Citu preses izdevumu vidū arī avīze Bild savā darbībā balstās uz Aksela Špringera iedibinātajiem pamatprincipiem: 1) obligāti iestāties par tiesisku Vācijas valsti kā Rietumvalstu kopības dalībnieci un veicināt Eiropas tautu apvienošanās centienus; 2) veicināt ebreju un vāciešu izlīgumu, kam pieskaitāma arī Izraēlas tautas eksistences tiesību aizstāvēšana; 3) atbalstīt transatlantisko savienību un solidaritāti ar ASV; 4) noraidīt jebkāda veida politisko totalitārismu; 5) aizstāvēt brīvo sociālo tirgus ekonomiku.
XXVI
1 Helmuts Šmits (Helmut Schmidt, 1918) sociāldemokrāts, VFR bundeskanclers (1974-1982).
2 Hanss Martins Šleiers (Hanns Martin Schleyer, 1915-1977) Vācu darba devēju savienības prezidents no 1973. gada līdz 1977. gadam, kad viņu t. s. “Vācu rudeni” (kreisi ekstrēmistiskā terorisma sevišķas aktivitātes posmā 1977. gada septembrī un oktobrī) nolaupīja un noslepkavoja teroristiskais grupējums RAF. 1933.-1945. gadā Šleiers bija SS sastāvā, uzdienējās līdz unteršturmfirera pakāpei.
3 …manā priekšistabā strādājot pie Hitlera, viņa privātsekretāre Traudla Humpsa iepazinās un vēlāk apprecējās ar viņa adjutantu Hansu Hermani Jungi (Hans Hermann Junge, 1914-1944).
1 “Mūsu pēdējā cerība Hitlers” priekšvēlēšanu cīņas plakāta teksts 1932. gadā.
2 …liecinieks reiz bijis Bild galvenais redaktors Kajs Dīkmans (Kai Diekmann, 1964) tiešām bija Helmuta Kola laulību liecinieks (2008).
1 Lorio (Loriot, īstajā vārdā Vicco von Bulow, 1923-2011) viens no slavenākajiem un daudzpusīgākajiem vācu humoristiem.
XXVIII
1 …pie Zēlovas augstienēm kaujas pie Zēlovas augstienēm (Seelower Hdhen, pie tagadējās vācu-poļu robežas netālu no Kistrīnas) turpinājās četras dienas (1945. gada 16.-19. aprīlī) un bija pēdējais vērā ņemamais vācu mēģinājums apturēt Sarkano armiju, iekams tā sasniegusi Berlīni. Vienam miljonam sarkanarmiešu pretim stājās 100 000 vērmahta karavīru.
2 Grimmes balva, ko piešķir par “televīzijas kā medija specifisko iespēju izmantojumu izcilā un priekšzīmīgā veidā”, ir nosaukta pirmā NWDR (Nordwestdeutscher Rundfunk, Ziemeļrietumu Vācijas radio un televīzija) ģenerāldirektora Ādolfa Grimmes (Ādolf Grimme, 1889-1963) vārdā.
3 Tautietes un tautieši! Šīs runas oriģinālu Hitlers teica 1940. gada 19. jūlijā pie reihstāga par godu vērmahta zibensuzvarai Rietumu frontē.
XXIX
1 Helēne Maiere (Helene Mayer, 1910-1953) paukotāja, 1936. gadā dzīvoja ASV, taču olimpiskajās spēlēs pārstāvēja Vāciju, saņēma sudraba medaļu un atbildēja ar vācu sveicienu.
2 Emīls Moriss (Emil Maurice, 1897-1972) Hitlera šoferis, miesassargs, vēlāk NSDAP deputāts reihstāgā un Minhenes Amatniecības kameras prezidents. Uz viņu meta ēnu vecvectēvs ebrejs ŠerI Moriss (Hamburgas teātra Thalia dibinātājs), taču Hitlers allaž atsaucās par Morisu cildinoši.
3 Heinrihs Millers (Heinrich Mūller, 1900-1945) gestapo priekšnieks.
4 …zaldātu jokam par Gebelsa kundzi Magdu šādi ir izteicies Hitlera šoferis Ērihs Kempka.
XXX
1 Viņš ir atkal klāt… leģendārā vācu šlāgeru autora Kristiānā Brūna (Christian Bruhn, 1934) dziesma (Er ist wieder da).
2 Štukasi (Stukas jeb Sturzkampfbomber) piķējošo bumbvedēju apzīmējums, parasti attiecināts uz Junkers Ju 87.
3 Todta organizācija (Organisation Todt) Friča Todta (Fritz Todt, 1891-1942) vadīta speciāla organizācija militāru būvju celtniecībai. 1944. gadā tai bija vairāk nekā 1,3 miljoni strādnieku, lielākoties spaidu darbos atvestie; tika izmantots arī koncentrācijas nometņu ieslodzīto darbaspēks.
4 Fridrihs Tamss (Friedrich Tamms, 1904-1980) arhitekts, pēc kura metiem celti zenītartilērijas torņi Berlīnē, Hamburgā un Vīnē, iekļauts NSDAP “absolūti neaizstājamo” personu sarakstā.
5 …brīvdabas parkam tas atbilst patiesībai. Mājaslapā www.wolfsschanze.pl lasāms aizkustinošs formulējums: ““Vilka mi-dzenis” ir jums atvērts no pīkst. 8.00 līdz saules rietam.”
6 PPK Walther PPK (Polizei Pistole Kriminal) tiek uzskatīta par Hitlera pašnāvības ieroci.
7 Teodors Morels (Theodor Morell, 1886-1948) Hitlera personiskais ārsts no 1936. līdz 1945. gadam.
* Renāte Kīnasta (Renāte Kiinast, 1955) Vācijas Zaļo partijas politiķe.
9 Francs Šēdle (Franz Schьdle, 1906-1945) pēdējais fīrera apsardzes priekšnieks.
10 Volfgangs Šeible (Wolfgang Schдuble, 1942) CDU politiķis, pašreizējais Vācijas finanšu ministrs.
11 Rūdolfs Hess (Rudolf HeЯ, 1894-1987) Hitlera vietnieks, 1941. gadā (joprojām isti nenoskaidrotos apstākļos) lidojis uz Angliju, lai sāktu miera sarunas, Nirnbergas prāvā notiesāts uz mūža ieslodzījumu, kurā pavadīja 41 gadu līdz savai pašnāvībai. Vairāki apžēlošanas lūgumi, to skaitā no VFR valdības puses, palika nesekmīgi PSRS uzliktā veto dēļ.
12 Foksls Hitlera suns Pirmā pasaules kara frontē.
13 Boriss Karlofs (Boris Karloff, 1887-1969) britu aktieris, slavu ieguvis 1931. gadā kā titullomas atveidotājs Džeimsa Veila filmā “Frankenšteins”.