Man nebija ne jausmas, kas ir sarfi.
Kad visi pamazām sāka sēsties pie galda, pie Jegei pienāca kāds jaunietis un kaut ko pateica. Saimnieks pagriezās pret mums: "Ziņa no Kārhaidas," viņš teica. "Šorīt karalim Argavenam piedzima bērns, kas nenodzīvoja pat stundu."
Brīdi iestājās klusums, tad balsu sanoņa, un glītais cilvēks, vārdā Goms, sāka smieties un pacēla alus kausu. "Lai visiem Kārhaidas karaļiem tāds mūžs!" viņš iesaucās. Lielākā daļa klātesošo tostam neuzdzēra. "Svētais Meši, tā smieties par bērna nāvi," sacīja purpurā ģērbies resnis, smagnēji apsēzdamies man blakus. Viņa getras bija savilkušās pāri ceļgaliem kā svārki, un sejā bija lasāms nosodījums.
Sākās strīds par to, kuru kemmeringa dēlu Argavens varētu iecelt par mantinieku karalim bija pāri par četrdesmit un bērnu vairs nevarētu būt un cik ilgi viņš atstās Tibi par reģentu. Daži domāja, ka reģentu tūlīt atcels, citi šaubījās. "Un ko domājat jūs, godājamais Ai?" jautāja cilvēks, vārdā Mērsens, kuru Obsli bija nosaucis par kārhaidiešu spiegu, tātad iespējamais Tibes cilvēks. "Jūs esat svaigi ieradies no Erenrangas. Ko tur runā par to, ka Argavens ir faktiski atteicies no troņa, atdodams valdības grožus sava radinieka rokās?"
"Tādas baumas tiešām klīda."
"Vai jūs domājat, ka tām ir pamats?"
"Nav ne jausmas," sacīju, un šai brīdī namatēvs ierunājās par laika apstākļiem; visi sāka ēst.
Kad kalpotāji bija novākuši traukus un bagātīgos pusdienu pārpalikumus, mēs sasēdāmies ap garo galdu; tika pasniegtas tasītes ar ugunīgu alkoholisku dzērienu, sauktu par dzīvības ūdeni tā bieži gadās; un tad sākās jautājumi.
Kopš mani bija pētījuši Erenrangas ārsti un zinātnieki, man nebija nācies saskarties ar cilvēku grupu, kuri vēlētos atbildes uz jautājumiem. Kārhaidā gandrīz nebija cilvēku (pat ne zemnieku un zvejnieku vidū, kur pavadīju pirmos mēnešus), kuri vēlētos apmierināt savu reizēm visai ievērojamo ziņkāri, vienkārši uzdodot jautājumus. Viņi bija atturīgi, noslēgti, netieši; viņiem nepatika jautājumi un atbildes. Prātā ienāca Oterhordas citadele un audēja Faksi teiktais par atbildēm. Pat eksperti savos jautājumos negāja tālāk par fizioloģijas problēmām par dziedzeru un asinsrites darbību -, jo šajā ziņā es visvairāk atšķiros no Getenas iedzīvotājiem. Viņi nekad nemēģināja noskaidrot, kā, piemēram, manas rases pastāvīgais iedalījums dzimumos ietekmē sabiedrības struktūras, kā mēs tiekam galā ar "pastāvīgu kemmeru". Viņi klausījās, ko es stāstīju; psihologi klausījās, kad runāju par domu runu; bet neviens nekad nebija mēģinājis man uzdot pietiekami daudz jautājumu, lai izveidotu kaut cik pilnīgu priekšstatu par Zemi vai Ekumēni, vienīgais izņēmums bija Estravens.
Šajā zemē cilvēkus tik ļoti neierobežoja rūpes par savu un apkārtējo lepnumu un prestižu un jautājumi neaizvainoja ne jautātāju, ne atbildētāju. Tomēr drīz pamanīju, ka daži jautātāji ir nolēmuši mani iedzīt slazdā pierādīt, ka esmu viltvārdis. Tas mani uz mirkli izsita no līdzsvara. Jau Kārhaidā biju sastapies ar zināmu neticību, bet ļoti reti gadījās cilvēki, kuri vienkārši nevēlējās ticēt. Parādes laikā Erenrangā Tibe bija rūpīgi notēlojis, ka tic manām iedomām, bet viņš ar šo izrādi gribēja tikai kaitēt Estravenam, kā es tagad zināju. Cik sapratu, Tibe patiesībā man ticēja. Galu galā viņš bija redzējis manu kuģi, nolaišanās aparātu, ar kuru es ierados uz planētas; viņam, tāpat kā citiem, bija brīvi pieejami inženieru ziņojumi par kuģi un ansiblu. Orgotieši kuģi nebija redzējuši. Varētu viņiem parādīt ansiblu, bet tas nebija īpaši pārliecinošs citplanētiešu materiālās kultūras pierādījums, jo bija tik nesaprotams, ka to varēja uztvert gan kā joku, gan kā nopietnību. Senais Kultūras embargo likums aizliedza šajā saskarsmes posmā importēt analizējamus un atdarināmus izstrādājumus, līdz ar to man nebija nekā cita kā kuģis, ansibls, kaste ar attēliem, neapšaubāmi īpatnējais ķermenis un nepierādāmi citādais prāts. Attēli ceļoja ap galdu no rokas rokā; tos pētīja ar to pašu garlaikoto izteiksmi, ko redzam, kad kāds skatās ģimenes fotoalbumu. Jautājumi turpinājās. Kas, jautāja Obsli, ir Ekumēne pasaule, pasauļu savienība, vieta, valdība?
"Tā ir viss minētais kopā un neviens no tiem. Ekumēne ir zemiešu vārds; kopējā valodā to sauc par Namu; kārhaidiešu valodā tā būtu Pavards. Neesmu pārliecināts, kā tas būs orgotiski, jo vēl tik labi nezinu valodu. Komensālijā visdrīzāk nē, lai gan ir neapšaubāma līdzība starp Komensālijas pārvaldes formu un Ekumēni. Bet Ekumēne būtībā nav valdība. Tas ir mēģinājums atkal apvienot mistisko ar politisko, un tādā ziņā tā ir galvenokārt neveiksme; bet šī neveiksme ir cilvēcei palīdzējusi daudz vairāk nekā tās priekšgājēju panākumi. Tā ir sabiedrība, un tai ir vismaz potenciāli kultūra. Tā ir izglītības forma; savā ziņā tā ir ļoti liela skola milzīga. Saziņas un sadarbības motīvi ir ļoti būtiski, tāpēc citā ziņā tā ir pasauļu apvienība vai organizācija, kam piemīt sava veida centralizēta struktūra. Šobrīd es pārstāvu Savienības aspektu. Ekumēne kā politiska vienība nodarbojas ar koordināciju, nevis pārvaldīšanu. Tā neuzspiež likumus. Lēmumi tiek pieņemti ar vispārēju saskaņu sarunās, nevis ar vairākumu vai pēc pavēles. Ekonomiskā ziņā Ekumēne ir ārkārtīgi aktīva, tā uztur sakarus starp planētām, tirdzniecības līdzsvaru starp Astoņdesmit pasaulēm. Ja Getena pievienosies Ekumēnei, tad pavisam būs tieši astoņdesmit četras."
"Kā tas ir tā neuzspiež savus likumus?" sacīja Slosi.
"Tāpēc, ka tādu nav. Dalībvalstīs valda savi likumi. Ja rodas konflikti, tad Ekumēne ir starpnieks, tā mēģina rast likumu vai ētisko kopsaucēju vai saskaņot izvēles. Ja Ekumēnei neizdosies eksperiments ar virsorganizāciju, tai būs jākļūst par miera uzturētāju, jāizveido policija un tā tālāk. Bet patlaban pēc tā nav nekādas vajadzības. Visas centrālās pasaules joprojām atkopjas no briesmīgu katastrofu laikmeta, atgūst zaudētās prasmes un domas, mācās runāt no jauna…" Kā gan es varēju izskaidrot Ienaidnieka laikmetu un tā sekas ļaudīm, kuru valodā nebija jēdziena "karš"?
"Jūs runājat neticamas lietas, godājamais Ai," lēni stiepdams vārdus, teica namatēvs, komensālis Jegei trausls, uzposies personāžs ar asu skatienu. "Bet nekādi nevar saprast, kāpēc viņiem esam vajadzīgi mēs. Kādu labumu viņi iegūs no astoņdesmit ceturtās pasaules? Un, es jums teikšu, ne pārāk saprātīgas pasaules, jo mums nav nekādu zvaigžņu kuģu un tādu lietu kā visiem pārējiem."
"Mums nevienam nebija, iekams neieradās heinieši un setiāņi. Un ari tad kuģus neļāva būvēt visām planētām, līdz Ekumēne nebija iedibinājusi noteikumus tam, ko jūs te saucat par brīvo tirdzniecību." Visi sāka smieties, jo tieši tā sauca Jegei partiju vai frakciju Komensālijā. "Es tiešām esmu ieradies veidot brīvu apmaiņu. Ar to es domāju ne tikai preces, bet arī zināšanas, tehnoloģiju, idejas, filozofiju, mākslu, medicīnu, zinātni, teorijas… Nedomāju, ka getenieši daudz ceļos uz citām planētām. Mēs šeit esam septiņpadsmit gaismas gadu attālumā no tuvākās Ekumēnes pasaules, Ollulas, kas riņķo ap zvaigzni, ko jūs pazīstat kā Asimozi; tālākā pasaule ir divsimt piecdesmit gaismas gadu tālu, un tās zvaigzni pat nevar redzēt. Ar ansibla sakariem ar tik tālu pasauli var runāt tā, it kā tā būtu blakus pilsēta. Bet es nedomāju, ka jums izdosies ieraudzīt cilvēkus no turienes… Manis minētā apmaiņa var būt ļoti izdevīga, bet tā vairāk izskatās kā saziņa, nevis pārvietošanās telpā. Mans uzdevums tiešām ir noskaidrot, vai jūs vēlētos sazināties ar pārējo cilvēci."