Vienu laikam patiesi interesē Sūtnis: tas ir komens. Itepens no Einienas rajona, kurš interesējies par citplanētieša misiju kopš tā laika, kad strādāja sarfiem un bija atbildīgs par Erenrangas ziņu raidījumu cenzūru. Šķiet, ka viņa sirdsapziņu apgrūtina atmiņas par apspiedēja lomu. Viņš piedāvāja Obsli paziņot par ielūgumu zvaigžņu kuģim ne vien savā valstī, bet aicināt arī Argavenu pievienot aicinājumam Kārhaidas balsi. Cēls plāns, kam nekad nenotikt. Viņi nekad nelūgs Kārhaidu nekur pievienoties.
Sarfi, kas ir starp Trīsdesmit Trim, protams, vispār atsakās atzīt Sūtņa klātbūtni un misiju. Kas attiecas uz remdenajiem un neizlēmīgajiem, kurus Obsli domā piesaistīt: manuprāt, viņi baidās no Sūtņa tikpat daudz kā Argavens un viņa galms. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka
Argavens uzskatīja Sūtni par jukušu, jo pats bija jucis, bet šeit viņu uzskata par meli, jo paši melo. Viņi baidās no publiskas izgāšanās, no noticēšanas viltojumam, ko Kārhaida jau noraidījusi, bet varbūt tieši Kārhaida ir šo viltojumu izgudrojusi? Ja viņi izsaka aicinājumu un izsaka to publiski, tad kas notiks ar viņu šifgretoru, ja nekāds kuģis neieradīsies?
Dženli Ai tiešām prasa no mums neparasti lielu uzticēšanos.
Viņam tā acīmredzami nešķiet neparasta.
Un Obsli un Jegei domā, ka izdosies pārliecināt vairākumu no Trīsdesmit Trim uzticēties viņam. Nezinu, kāpēc neesmu tik labās domās par nākotni kā viņi; varbūt nevēlos, lai pierādās, ka Orgoreinā ir apgaismotāka valsts nekā Kārhaida, gatava riskēt un iegūt balvu, atstājot Kārhaidu ēnā. Ja ari mana skaudība ir patriotiska, tad tā ir pamodusies pārāk vēlu. Tikko es sapratu, ka Tibe drīz būs pilnībā atņēmis manu ietekmi, darīju visu, lai Sūtnis nokļūtu Orgoreinā; ari šeit, trimdā, esmu darījis visu, lai palīdzētu viņam iegūt vietējo uzticību.
Pateicoties naudai, ko viņš atveda no Eši, varu atkal dzīvot neatkarīgi kā "vienība", nevis "padotais". Man vairs nav jāiet uz viesībām, nav jārādās sabiedrībā ar Obsli vai citiem Sūtņa atbalstītājiem; neesmu saticis Sūtni gandrīz pusmēnesi kopš viņa otrās dienas Mišnori.
Viņš man atdeva Eši naudu tā, kā algotam slepkavam izsniedz samaksu. Savā mūžā neesmu bieži bijis tik dusmīgs, un apzināti mēģināju viņu aizvainot. Viņš saprata, ka es dusmojos. Nezinu, vai saprata, ka būtu jāapvainojas. Izskatījās, ka viņš pieņem manu padomu, neraugoties uz to, kādā formā tas izteikts. Kad biju mazliet nomierinājies, es to sapratu un sāku uztraukties. Vai tiešām Erenrangā viņš meklēja manu padomu, bet nezināja, kā man to pateikt? Ja tā, tad viņš būs pārpratis pusi un nesapratis pārējo no mūsu sarunas Pilī tajā vakarā pēc noslēgakmens iemūrēšanas svētkiem. Viņa šifgretors tātad balstās un sastāv, un veidojas pavisam citādi nekā mūsējais. Kad es domājos saskarsmē ar viņu esam pilnībā atklāts un vienkāršs, viņš to būs uztvēris kā īpaši miglainu un neskaidru saziņu.
Viņa trulums ir nezināšana. Viņa iedomība ir nezināšana. Viņš par mums neko nezina tāpat kā mēs par viņu. Viņš ir neizmērojami svešs, un es muļķis, jo atļāvu savai ēnai aizšķērsot cerības staru, ko viņš mums piedāvā. Tagad man jānoliek mirstīgā lepnums malā. Nedrīkstu pagadīties viņam ceļā: jo viņš to tā vēlas. Viņam ir taisnība. Trimdā izdzīts kārhaidiešu nodevējs viņa misijai nepiešķirs papildu ticamību.
Saskaņā ar orgotiešu likumiem katrai "vienībai" ir jāstrādā. Es strādāju plastmasu fabrikā no astotās stundas līdz pusdienai. Darbs ir viegls: es pieskatu mašīnu, kas no plastmasas gabaliņiem ar karstumu līmē nelielas, caurspīdīgas kastītes. Es nezinu, kam tās domātas. Pēcpusdienās, lai kliedētu garlaicību, esmu atsācis vecos vingrinājumus, ko iemācījos Rofererā. Priecājos, ka neesmu zaudējis prasmes: joprojām varu izsaukt dothe spēku un ieiet ne-transā. Bet man nav nekāda labuma no ne-transa un, kas attiecas uz nekustības un gavēšanas iemaņām, varēju to visu ari nemācīties, jo tagad tāpat jāsāk viss no gala kā bērnībā. Esmu gavējis vienu dienu, un mans vēders jau brēc, ka pagājusi jau vismaz nedēļa. Nē, mēnesis!
Naktīs piesalst. Šonakt ass vējš nes sasalušu lietu. Visu vakaru domāju par Estri, un vēja šalkas izklausās pēc vēja, kas pūš manā zemē. Šonakt uzrakstīju dēlam garu vēstuli. Rakstot visu laiku ar muguru jutu Areka klātbūtni it kā pagriezies es viņu tūlīt ieraudzītu. Kāpēc es glabāju savus pierakstus? Lai tos lasītu mans dēls? Viņam tie nenāks par labu. Varbūt rakstu, lai neaizmirstu dzimto valodu.
Harhahad susmy. Joprojām pa radio nekas nav dzirdams par Sūtni. Nez vai Dženli Ai saprot, ka Orgoreinā, par spīti plašajam redzamajam valdības aparātam, nekas netiek darīts redzami, nekas netiek izteikts skaļi. Mašīna apslēpj mahinācijas.
Tibe grib iemācīt Kārhaidai melot. Viņš pats mācās no Orgoreinas, un tā ir laba skola. Bet es domāju, ka mums būs grūti iemācīties melot, jo tik ilgi esam nodarbojušies ar augsto mākslu staigāt riņķī un apkārt patiesībai, ne reizi nesamelojoties, bet arī nepasakot taisnību.
Vakar orgotieši iebruka pāri Ei upei. Nodedzināja Tekemberas klētis. Sarfi tieši to arī grib, Tibe arī. Bet ar ko tas beigsies?
Slosi, uztvēris Sūtņa vārdus jomeš misticisma gaismā, skaidro Ekumēnes nonākšanu uz zemes kā Meši Valstības iestāšanos cilvēku vidū un vairs nesaprot mūsu mērķus. "Mums jāpārtrauc sacensība ar Kārhaidu, pirms ierodas Jaunie Cilvēki," viņš saka. "Mums jāšķīstās, gaidot viņu atnākšanu. Mums jāatsakās no šifgretora, jāaizliedz vardarbība un jāapvienojas bez skaudības kā viena pavarda brāļiem."
Bet kā to paveikt, pirms viņi ieradīsies? Kā saraut apburto loku?
Guyrny susmy. Slosi vada komisiju, kas gatavojas aizliegt nepiedienīgās lugas, ko rāda šejienes kemmera namos; tās droši vien ir līdzīgas kārhaidiešu huhuth. Slosi tās nepatīk, jo ir vulgāras, prastas un zaimu pilnas.
Mēģināt kaut ko aizliegt nozīmē to uzturēt.
Šeit ir tāds sakāmvārds "Visi ceļi ved uz Mišnori". Un, pat ja tu pagriez Mišnori muguru un ej prom, tu tik un tā atrodies uz Mišnori ceļa. Aizliegt vulgāro nenovēršami nozīmē kļūt vulgāram. Ir jāiet kur citur, jāizvirza cits mērķis; tad tu nostāsies uz cita ceļa.
Jegei vārdi šodienas Trīsdesmit Triju sēdē: "Es vēršos pret graudu eksporta blokādi uz Kārhaidu un sacensības garu, kas to uztur." It kā pareizi, bet šādi viņš tik un tā nenokāps no Mišnori ceļa. Viņam būtu jāpiedāvā alternatīva. Gan Orgoreinai, gan Kārhaidai jāpārtrauc uzņemtais ceļš, tām jāiet citā virzienā un šādi jāpārrauj apburtais loks. Jegei, manuprāt, būtu jārunā tikai par Sūtni un ne par ko citu.
Būt ateistam nozīmē apliecināt Dievu. No pierādījumu viedokļa Viņa pastāvēšanai vai nepastāvēšanai nav nekādas nozīmes. Tāpēc handdariti tik reti lieto vārdu "pierādījums"; viņi nav izvēlējušies pret Dievu izturēties kā pret faktu, kas pakļauts pierādījumiem vai ticībai, un viņi ir pārrāvuši apburto loku un ir tiešām brīvi.
Izzināt, uz kuriem jautājumiem nav atbildes, un uz tiem neatbildēt lūk, visnepieciešamākā prasme juku un tumsas laikos.
Tormenbod susmy. Nemiers pieaug: Centrālā Biroja radio joprojām nav pārraidījis ne vārda par Sūtni. Neviena pārraide par viņu no Erenrangas šeit nav tikusi atkārtota, un baumas no nelegāliem radio uztvērējiem, tirgotāju un ceļotāju stāsti nav nekur tālu izplatījušies. Sarfiem ir lielāka kontrole pār saziņas līdzekļiem, nekā es zināju vai spēju iedomāties. Tāda vara ir neaptverama. Kārhaidā karalis un kyorremy var diezgan labi kontrolēt, ko cilvēki dara, bet tikpat kā nemaz to, ko viņi klausās, un nemaz to, ko viņi runā. Šeit parlaments var pārbaudīt ne vien darbus, bet ari domas. Cilvēkiem nevajadzētu dot tādu varu pār citiem.