Šusgis un citi atklāti vadā Dženli Ai pa pilsētu. Varu tikai minēt, vai viņš saprot, ka ar šo atklātību tiek maskēts fakts, ka viņš tiek slēpts. Neviens nezina, ka viņš te ir. Es jautāju darbabiedriem fabrikā: viņi neko nezina un domā, ka es runāju par kādu vājprātīgu jomeš sektantu. Nav informācijas, nav intereses, nekā, kas varētu palīdzēt Ai darbam vai aizsargāt viņa dzīvību.
Žēl, ka viņš izskatās tik līdzīgs mums. Erenrangā cilvēki viņu uz ielas sazīmēja diezgan bieži, jo zināja dažus faktus vai baumas un zināja par viņa esamību. Šeit, kur viņa klātbūtne tiek turēta slepenībā, viņu neviens pat nepamana. Viņi neapšaubāmi redz viņu diezgan līdzīgi kā es mūsu pirmajā tikšanās reizē: neparasti garš, spēcīgs, tumsnējs jaunietis, kam tikko sācies kemmers. Pagājušajā gadā rūpīgi izpētīju ārstu ziņojumus par viņu. Viņš būtiski atšķiras no mums. Atšķirības nav virspusējas. Viņš ir jāiepazīst, lai saprastu, cik viņš svešs.
Tad kāpēc viņi mēģina Sūtni slēpt? Kāpēc neviens komensālis nesaņemas un nesāk par šo jautājumu runāt ar tautu vai pa radio? Kāpēc pat Obsli klusē? Viņi baidās.
Mans karalis baidījās no Sūtņa; šie ļaudis baidās cits no cita.
Man šķiet, ka es kā ārzemnieks esmu vienīgais cilvēks, kam Obsli uzticas. Viņam diezgan labi patīk mana sabiedrība (un tas ir abpusēji), un vairākas reizes viņš atteicies no šifgretora un atklāti lūdzis man padomu. Bet, kad aicinu viņu runāt atklāti, rosināt sabiedrības interesi, kas varētu pasargāt no frakciju intrigām, viņš mani nedzird.
"Ja visa Komensālijā vērotu Sūtni, sarfi neuzdrošinātos aiztikt viņu," es saku, "vai ari jūs, Obsli."
Obsli nopūšas: "Jā, jā, bet mēs tā nevaram darīt, Estraven. Radio, drukātās ziņas, zinātniskie izdevumi viss ir sarfu rokās. Ko tu iesaki man darīt vai klaigāt uz ielu stūriem kā tādam pusjukušam sektantam?"
"Bet var taču runāt ar cilvēkiem, palaist baumas. Es ar kaut ko līdzīgu nodarbojos Erenrangā pagājušajā gadā. Mēģiniet panākt, lai cilvēki sāk uzdot jautājumus, uz ko jums ir atbilde pats Sūtnis."
"Ja vien viņš liktu tam sasodītajam kuģim nolaisties un mums būtu, ko parādīt tautai! Bet tagad…"
"Viņš to nedarīs, iekams nebūs pārliecināts, ka jūsu motīvi ir godīgi."
"Vai tad tā nav?" Obsli paceļ balsi, piepūzdamies kā adatzivs. "Vai es neesmu ar Sūtni nodarbojies katru pagājušā mēneša stundu? Godīgi motīvi! Viņš grib, lai ticam visam, ko viņš mums stāsta, un tad atsakās mums uzticēties!"
"Un viņam vajadzētu?"
Obsli elš un pūš, un neatbild.
Viņš ir tuvāk godīgumam nekā jebkurš cits man pazīstamais orgotiešu ierēdnis.
Odhetheny susmy. Lai sasniegtu augstu stāvokli starp sarfiem, šķiet, jābūt samērā stulbam. Labs piemērs ir Goms. Viņš mani uzskata par kārhaidiešu aģentu, kas mēģina novest orgotiešus līdz milzīgam prestiža zaudējumam, pārliecinot tos noticēt viltus ziņām par Sūtni no Ekumēnes. Viņš domā, ka es visu laiku premjera amatā to tik vien darīju kā gatavoju minēto ļauno joku. Dieva dēļ, man tiešām ir labākas lietas, ko darīt, nekā sacensties šifgretorā ar padibenēm. Bet tik vienkāršu atklājumu viņš nespēj pamanīt. Tagad, kad Jegei ir mani acīmredzami pametis, Goms domā, ka varēs mani savā dīvainajā veidā nopirkt. Viņš ir mani vērojis vai licis izsekot un noskaidrojis, ka man kemmers sāksies vai nu posthe, vai tormenbod dienās. Tā nu viņš vakar vakarā uzradās pilnā kemmerā (ko noteikti bija izraisījis ar hormoniem), gatavs vest mani kārdināšanā. Tāda nejauša tikšanās uz Pjenefena ielas. "Hārt! Neesmu tevi redzējis vai pusi mēneša, kur tu visu laiku slēpies? Nāc, iedzersim pa kausam alus."
Viņš izvēlējās krogu tieši blakus Komensālijas Sabiedriskajam kemmera namam. Un pasūtīja nevis alu, bet dzīvības ūdeni. Viņš netaisījās velti šķiest laiku. Pēc pirmās glāzes viņš apsedza ar savu plaukstu manējo un, piegrūdis seju man pavisam tuvu, čukstēja: "Mēs nesatikāmies nejauši, es tevi jau gaidīju: šovakar alkstu pēc tevis kemmerā," un nosauca mani pirmajā vārdā. Nenogriezu viņam mēli tikai tāpēc, ka nenēsāju nazi, kopš esmu pametis dzimteni. Pateicu, ka domāju trimdas laikā atturēties. Viņš dūdoja un murmināja, neatlaizdams manas rokas. Viņš ļoti strauji ieguva kemmerā sievišķo formu. Goms kemmerā ir ļoti skaists, un viņš bija paļāvies uz savu skaistumu un seksuālo pievilcību, acīmredzot zinādams, ka es kā handdarīts nelietoju medikamentus kemmerā apspiešanai līdz ar to man būtu ļoti grūti atturēties. Viņš aizmirsa, ka pretīgums ir pat labāks par medikamentiem. Izrāvos no viņa ķetnām, jo pieskārieni, protams, mani ietekmēja, un devos prom, ieteikdams viņam doties uz tuvējo sabiedrisko kemmerā namu. Pie šiem vārdiem viņš mani uzlūkoja ar nožēlojamu naidu: lai cik negodīgu motīvu vadīts, viņš tiešām bija kemmerā un ļoti uzbudināts.
Vai viņš tiešām domāja, ka pārdošos par tādām kapeikām? Viņš droši vien cer, ka esmu ļoti nervozs. Tas mani tiešām dara nervozu.
Lai nolādēti šie nešķīstie cilvēki. Viņu starpā nav neviena šķīsta.
Osordny susmy. Šodien pēcpusdienā Dženli Ai runāja Trīsdesmit Triju sapulcē. Nebija atļauta nepiederošu personu klātbūtne un nenotika radioreportāža, bet Obsli vēlāk mani uzaicināja pie sevis un atskaņoja personisko tikšanās ierakstu. Sūtnis runāja labi, ar aizkustinošu godīgumu un degsmi. Viņam piemīt nevainība, ko uzskatu par svešu un muļķīgu; tomēr reizēm šķietamā nevainība atklāj plašas zināšanas un elpu aizraujošu mērķa apziņu. Caur viņu runā gudra un cēlsirdīga tauta tauta, kuras gudrība radusies no dziļas, senas, briesmīgas un neizsakāmi bagātas dzīves pieredzes. Bet viņš pats ir jauns: nepacietīgs, nepieredzējis. Viņš stāv augstāk par mums, redz tālāk, bet pats ir tikai cilvēka augumā.
Tagad viņš runā labāk nekā Erenrangā, vienkāršāk un smalkāk; viņš ir mācījies amatu praksē tāpat kā mēs visi.
Viņa runu bieži pārtrauca Uzvaras frakcijas locekli, pieprasīdami, lai prezidents aptur šo vājprātīgo, izdzen viņu no telpām un turpina darbu saskaņā ar kārtību. Komens. Jemenbeni bija vistrokšņainākais un, iespējams, nebija pārdomājis savus vārdus. "Jūs tak negribat ticēt visiem gļukiem, par ko viņš stāsta?" viņš ik pa brīdim skaļā balsī jautāja Obsli. Iepriekš plānoto runātāja pārtraukšanu, kas padarīja ieraksta klausīšanos gandrīz neiespējamu, vadīja (tā saka Obsli) Kaharosili. Tālāk rakstu pēc atmiņas.
Alšels (vada sapulci): Godājamais Sūtni, mēs domājam, ka jūsu sniegtā informācija un godājamo Obsli, Slosi, Itepena, Jegei un citu priekšlikumi ir ārkārtīgi interesanti un aizraujoši. Tomēr mēs vēlētos zināt mazliet vairāk, pirms nolemjam turpināt. (Smiekli.) Tā kā Kārhaidas karalis ir paturējis jūsu jūsu pārvietošanās līdzekli un tas atrodas neaizsniedzamā vietā, vai būtu iespējams, kā jau ieteikts, ka jūs izsaucat savu savu zvaigžņu kuģi? Vai kā jūs to saucat?
Ai: Zvaigžņu kuģis ir labs nosaukums, priekšsēdi.
Alšels: Jā? Un kā jūs to saucat?
Ai: Nu, tehniskais nosaukums ir cilvēku pārvadāšanai piemērots starpzvaigžņu Setiānas ražojuma GGĀK-20.
Balss: Jūs skaidri zināt, ka tās nav Sv. Peteti ragavas? (Smiekli.)