Opposthe thern. Snieg neserem[8].
Nekur iet nav iespējams. Gulējām visu dienu. Esam vilkuši ragavas gandrīz pusmēnesi, miegs nāk mums par labu.
Ottormenbod thern. Snieg neserem. Gana gulēts. Ai iemācīja man zemiešu spēli, ko spēlē uz rūtaina lauciņa ar sīkiem akmentiņiem un sauc par go. Spēle ir lieliska un grūta. Kā viņš piezīmēja, šeit ir ļoti daudz akmentiņu, ar ko spēlēt go.
Viņš diezgan labi panes aukstumu, un, ja pietiktu tikai ar drosmi, izturētu to kā īsts sniega tārps. Ir dīvaini redzēt, kā viņš tinas hīeb un kažokā ar kapuci galvā, kad temperatūra ir tikai ap nulli; bet, kad velkam ragavas, ja ir saulains un vējš nav pārāk skarbs, viņš drīz vien novelk kažoku un svīst tāpat kā mēs. Mums arī jāvienojas par telts sildīšanu. Viņš grib, lai ir karsts, es -, lai auksts; un viena ērtības nozīmē plaušu karsoni otram. Mēs esam atraduši vidusceļu, un viņš drebinās savā guļammaisā, kamēr es cepos ārpus savējā; bet, ņemot vērā to, kādus attālumus esam pārvarējuši, lai uz brīdi dzīvotu vienā teltī, mums viss izdodas diezgan labi.
Getheny thanern. Pēc puteņa laiks ir noskaidrojies, vējš norimis, temperatūra turas ap mīnus 10. Esam apmetušies tuvākā vulkāna rietumu nogāzes apakšā. Manā Orgoreinas kartē tas tiek saukts par Dremegolu. Vulkānu otrā ledus upes pusē sauc Drumners. Karte ir diezgan slikta; uz rietumiem no mums redzama augsta smaile, kas tajā vispār neparādās, ari mērogs nav ievērots. Orgotieši acīmredzot bieži neceļo pa Uguns sopkām. Vienīgais, ko te tiešām ir vērts darīt, ir vērot dabas diženo skaistumu. Šodien nogājām septiņpadsmit kilometrus, gāja smagi viss ceļš tikai pa akmeņiem. Ai jau ir aizmidzis. Sastiepu papēža cīpslu, stulbi mēģinādams izvilkt starp diviem akmeņiem iestrēgušu kāju, kliboju visu pēcpusdienu. Gan jau pa nakti sadzīs. Rīt mums vajadzētu tikt līdz ledājam.
Mūsu pārtikas krājumi izskatās bīstami sarukuši, bet tas tāpēc, ka sākumā ēdam to, kas aizņem daudz vietas. Mums bija 40-45 kilogrami neapstrādāta provianta, no kuriem puse bija zagta Turufā. 30 kilogramus patērējām 15 dienu ceļā. Esmu sācis lietot gichy-michy pa puskilogramam dienā, paturot divus maisus kadik graudu, cukuru un kasti kaltētu zivju, ar ko dažādot pārtiku. Man ir prieks, ka esam tikuši vaļā no Turufas smagumiem. Ragavas vilkt ir vieglāk.
Sordny thanern. Apmēram mīnus 6; sasalis lietus, vējš nesas lejup pa ledus upi kā no tuneļa. Uzcēlām telti puskilometru no šļūdoņa uz līdzenas, garas pērnā ledus strēles. Ceļš no Dremegola bija smags un stāvs, pa kailām klintīm un akmeņu laukiem; šļūdoņa mala ir pilna ar plaisām un tik biezi pārklāta ar granti un ledū iestrēgušiem akmeņiem, ka mēs mēģinājām uzlikt ragavas uz riteņiem. Vēl nebijām nogājuši pat simt metru, kad viens ritenis iestrēga un salieca asi. Pārgājām atpakaļ uz sliecēm. Šodien nogājām tikai sešus kilometrus, joprojām uz nepareizo pusi. Izskatās, ka šļūdonis met slaidu loku uz rietumiem ap Gobrina plakankalni. Šeit starp vulkāniem tas ir kādus sešus kilometrus plats, un nevajadzētu būt grūti nonākt līdz tā vidum lai gan cerēju, ka būs mazāk plaisu un virsma gludāka.
Drumneram ir izvirdums. Slapjais sniegs uz lūpām garšo pēc sēra un dūmiem. Rietumos pat zem lietusmākoņiem visu laiku rēgojas tumsa. Laiku pa laikam viss mums apkārt mākoņi, ledainais lietus, gaiss atspīd gluži sarkans, tad atkal atgūst pelēko krāsu. Šļūdonis zem mūsu kājām sīki dreb.
Eskichvve rem ir Her izvirzīja hipotēzi, ka vulkāniskā darbība ziemeļrietumu Orgoreinā un Arhipelāgā pēdējo divdesmit tūkstošu gadu laikā ir pastiprinājusies un vēsta par leduslaikmeta beigām vai vismaz par ledus atkāpšanos un starpglaciālu periodu. Vulkānu saražotā ogļskābā gāze uzkrāsies atmosfērā un ar laiku apturēs siltuma noplūdi no zemes Visumā, vienlaikus neliekot šķēršļus saules siltuma uzņemšanai. Pasaules vidējā temperatūra pacelsies apmēram par 30 grādiem, sasniedzot 22 °C. Man prieks, ka es tur nebūšu klāt. Ai apgalvo, ka līdzīgas teorijas izvirzījuši Zemes zinātnieki, lai izskaidrotu vēl nepabeigto pēdējā leduslaikmeta atkāpšanos. Visas šīs teorijas nevar ne apgāzt, ne pierādīt; neviens īsti nezina, kāpēc ledus nāk un kur tas paliek. Nezināšanas Sniegā neviens neatstāj pēdas.
Tumsā pāri Drumneram paceļas pelēcīgu uguņu plēksne.
Eps thanern. Pēc skaitītāja esam nogājuši 25 kilometrus, bet taisnā līnijā nebūs vairāk par 12 kilometriem no mūsu iepriekšējās apmetnes. Joprojām esam uz šļūdoņa starp abiem vulkāniem. Drumnera izvirdums turpinās. Pa kalna melnajām nogāzēm lodā uguns čūskas, ko var labi redzēt, kad vējš aizpūš pelnu, dūmu un baltā tvaika mutuļojošos mākoņus. Gaisu piepilda nemitīga murdēšana un šņākoņa, kas turpinās tik ilgi, ka ausis jau ir pieradušas, bet tā tomēr iespiežas līdz pat kaulam. Ledus palaikam notrīc, plīst un grūžas, drebēdams mums zem kājām. Visus sniega tiltiņus, ko putenis varētu būt izveidojis pāri plaisām, nemitīgā ledus un zemes drebēšana ir nokratījusi lejup. Mēs staigājam līču loču, meklēdami, kur beigsies viena plaisa, kas varētu aprīt gan mūs, gan ragavas, tad meklējam nākamo pāreju, mēģinot pēc iespējas turēties ziemeļu virzienā, bet pārsvarā esam spiesti iet uz austrumiem vai rietumiem. Mums pār galvām Dremegols, juzdams līdzi Drumnera pūlēm, rībinās un izgrūž no savām dzīlēm smirdīgu dūmu mutuļus.
Šorīt Ai dabūja nopietnus apsaldējumus uz sejas deguns, ausis, zods bija pelēki kā nāve, kad es uz viņu paskatījos. Ar masāžu izdevās atjaunot asinsriti, bet mums tiešām jāuzmanās. Vējš, kas pūš no ledāja, ir vienkārši un burtiski nāvējošs; un mums ir jāiet pret vēju visu laiku.
Es priecāšos, kad tiksim nost no šīs grumbainās ledus strēles starp diviem rūcošiem briesmoņiem. Kalniem būtu jābūt redzamiem, nevis dzirdamiem.
Arhad thanern. Sove sniegs, -5 līdz -10 °C. Šodien nogājām 20 kilometru, apmēram pusi vajadzīgajā virzienā; Gobrina mala ir redzami tuvāk uz ziemeļiem virs mums. Tagad redzams, ka ledus upe ir kilometriem plata "mēle" starp Drumneru un Dremegolu bija tikai tāds ievads, un nu mēs redzam šļūdoni visā pilnībā. Paskatoties atpakaļ no nometnes vietas, redzams, kā šļūdoņa plūdums sašķeļas, izlokās un pazūd starp melnajām, kūpošajām kalnu smailēm. Mums priekšā tas paceļas platā, lēzenā lokā, kas liek kalnu korēm izskatīties sīkām un satiekas ar ledus sienu tālu augšā aiz mākoņu, dūmu un sniega plīvuriem. Tagad līdzi sniegam krīt sodrēji un pelni, plēksnes guļ pa visu ledu un vietām ir pat iesalušas; pa šādu virsmu ir viegli iet, bet ragavām klājas slikti sliecēm jau ir nepieciešams remonts. Vairākas reizes vulkāna izmeši krīt pavisam netālu. Tie piezemējas ar skaļu šņākoņu un izkausē sev aliņas ledū. Sodrēji izplēn, kad uz tiem krīt sniegs. Mēs lēnītiņām rāpjamies uz ziemeļiem cauri haosam, kurā pasaule veido pati sevi.