Anaksimandera:
- Iztēloties iemeslus nav nemaz tik neiespējami. Iedomāsimies, piemēram, lielo satraukumu, kādu Ādamā un Artī izraisīja bēgšanas plāns. Kāpēc mēs nevaram pieņemt, ka filozofs Viljams vēlējās noskaidrot, kā viņa izgudrojums reaģē ārkārtīga satraukuma izraisītā stresa stāvoklī? Jāņem vērā, ka filozofu vidū trūka vienprātības par šīs izpētes programmas lietderību un nepieciešamību to atbalstīt. Varbūt filozofs Viljams patiešām gribēja, lai Artis un Ādams izbēg. Iespējams, ka viņš savu programmu turpmāk gribēja realizēt pilnīgā slepenībā.
Eksaminators:
- Arī tie ir tikai pieņēmumi.
Anaksa apzinājās, ka viņš runā patiesību. Tie visi bija tikai patvaļīgi, bezjēdzīgi pieņēmumi. Visas vecās sazvērestības teorijas, kuras viņa tagad klāstīja, Anaksa pati savu vēstures studiju laikā vienmēr bija noraidījusi. Tomēr eksaminatori uzstāja, lai viņa atrod izskaidrojumu, un šie minējumi noteikti nebija tik patvaļīgi un spekulatīvi kā to vienīgā alternatīva. Anaksa nodūra galvu.
Eksaminators:
- Vai tu domā, ka viss patiešām tā arī notika?
Anaksimandera:
- Es nezinu, kas notika.
Eksaminators:
- Bet kāds ir tavs slēdziens?
Anaksimandera:
- Mans slēdziens ir tāds, ka man pietrūkst informācijas, lai izstrādātu pamatotu viedokli.
Eksaminators:
- Mēs vēlamies, lai tu izsaki savu pieņēmumu.
Anaksimandera:
- Es labāk atturēšos no jebkādām spekulācijām.
Eksaminators:
- Labāk jau neatturies.
Viņi Anaksu spieda to pateikt. Viņas prāts atteicās no vārdiem izveidot teikumus, tomēr eksaminācijas komisija ar varu vilka tos no viņas laukā.
Anaksimandera:
- Ja man noteikti ir jāizsaka savs pieņēmums, es teikšu, ka filozofs Viljams ar bēgšanas plānu nebija saistīts. Es pieļauju, ka Artis pieņēma lēmumus patstāvīgi.
Pirmo reizi no eksaminatoru vaibstiem varēja viegli nolasīt viņu domas. Visās trijās sejās iezagās smaidiņi - viegli, zinoši smaidiņi.
Eksaminators:
- Tas ir drosmīgs paziņojums. Vai tu gribi redzēt, kas notika pēc tam?
Anaksa klusēdama piekrītoši pamāja ar galvu. Viņa bija kā apmāta. Viņas acu priekšā tika pārrakstīta vēsture - visa vēsture, kurai Anaksa līdz šim bija ticējusi. Tā bija tik liela mēroga sazvērestība, ka viņa nespēja pat iztēloties, ko tas viss varētu nozīmēt. Un to nācās pieredzēt viņai - sazvērestības teoriju noliedzējai. Anaksa spēja skaidri saskatīt situācijas ironiskumu. Hologramma atjaunojās, un Anaksu atkal sagrāba bailes.
Artis un Ādams stāvēja kameras vidū viens otram pretī.
- Tu esi pārliecināts, ka esi tam gatavs? - jautāja Artis.
- Protams.
- Šī ir tava pēdējā iespēja pārdomāt.
- Tev tāpat.
- Es savas domas nekad nemainu.
-Jo labāk.
- Vai tu atceries visas plāna detaļas?
- Cik bieži tu man vēl to jautāsi?
- Atkārto vēlreiz.
Ādams nopūtās, tomēr aiz viņa tēlotās izmisuma izteiksmes skaidri varēja redzēt sasprindzinājumu. Ādams runāja uzmanīgi un pārdomāti, viņa skatiens, atvedinot atmiņā un atkārtojot izklāsta detaļas, neko neredzoši klīda apkārt.
- Līdz ar pirmo sprādzienu visas novērošanas kameras satumsīs. Viņi atsūtīs divus sargus. Abi būs apbruņoti. Es gaidīšu aiz durvīm. Tu nogāzīsi zemē pirmo sargu, es tikšu galā ar otro. Es viņam atņemšu ieroci un tad abus nošaušu. Mēs iesim abi kopā. No durvīm pa kreisi pa koridoru, pēc tam otrais pagrieziens pa labi. Otrā postenī būs trīs sargi, kuri, izdzirdējuši šāvienus, tuvosies no labās puses. Kad viņi mums pavēlēs nekustēties, mēs apstāsimies pie durvīm pa kreisi no mums. Es nometīšu savu ieroci. Viņi nāks mums klāt. Tad ies vaļā otrs sprādziens, un mēs iziesim ārā pa durvīm. Tur ir kāpnes, pa kurām tu nevari tikt augšā, tāpēc divus kāpņu posmus es tevi nesīšu. Kāpņu galā ir divas durvis. Mēs iziesim pa durvīm, kuras atrodas labajā pusē. Tā ir dienesta ieeja, pa kuru var iziet ārā. Šīs durvis netiks apsargātas, jo pēc otrā sprādziena visa uzmanība būs pievērsta galvenajai ieejai. Ja arī tur parādīsies kādi sargi, tad ne vairāk kā divi. Tu šķietami metīsies laukā pa durvīm, izvilinot viņus ārā, bet es paslēpšos aiz transportiera man labajā pusē un nošaušu ari tos abus. Tu iedarbināsi transportieri. Tas izlidos no iežogotās teritorijas. Visi domās, ka mēs abi atrodamies transportieri, bet mēs tikmēr atgriezīsimies kāpņu augšgalā un dosimies iekšā pa otrām durvīm, kas atrodas kreisajā pusē. Tur ir neliela noliktava. Kādu stundu tur nogaidījuši, mēs tumsas aizsegā aizlavīsimies projām. Pa to laiku visa uzmanība tiks veltīta transportiera avārijas apstākļu noskaidrošanai. Transportieri tu būsi noregulējis tā, lai tas iegāžas okeānā starp salām tieši aiz Lielā jūras nožogojuma. Tikuši pāri sētai, mēs dosimies katrs uz savu pusi. Un beidzot būsim brīvi.
- Labi. - Artis apmierināti pamāja ar galvu. - Tikai pasaki man vēl kaut ko: kā tu jūties, iztēlojoties, ka nāksies nogalināt sargus?
- Es esmu apmācīts kareivis. Man jau ir nācies nogalināt cilvēkus.
- Vai tas tev liek justies spēcīgam un varenam?
- Es nejūtu neko.
- Es tev neticu, - sacīja Artis.
- Man vienalga, vai tu tici vai netici.
- Paturi prātā, - Artis atgādināja, - ka tad, ja plāns kādā punktā izgāzīsies, es tev nevarēšu palīdzēt. Mana programma liedz man nogalināt saprātīgas būtnes.
- Bet tu vari sargu kaut kā aizkavēt vai ierobežot, kamēr es viņu nogalinu?
- Šķiet, ka varu.
- Tad jau tava programma nav necik precīza.
- Un to saka cilvēks, kas ar prieku nogalina svešiniekus, kuri nav nodarījuši neko ļaunu.
- Teikt "ar prieku" nebūtu īsti pareizi, - aizrādīja Ādams. - Turklāt atceries, ka tas ir tavs plāns.
- Jā, mēs tur esam iesaistīti abi. Mēs varam paļauties tikai uz savām programmām. Vai esi gatavs?
Ādams piekrītoši palocīja galvu. Artis pastiepa savu metāla roku, un Ādams, satvēris trīs aukstos pirkstus, tos svinīgi paspieda. Brīdi abi nenovērsdamies skatījās viens otram acīs.
- Nu tad - lai mums veicas!
- Es ceru, ka līdz tam nenonāks, - sacīja Ādams.
- Līdz tam nonāk vienmēr, - atbildēja Artis. - Ieņem savu vietu!
Ādams nostājās pie sienas blakus durvīm. Dziļi ievilcis elpu, viņš pašūpoja rokas un papurināja plaukstas, cenzdamies atbrīvoties no sasprindzinājuma. Tad viņš palūkojās uz Arti un pamāja.
- Es skaitu līdz trīs, - viņa mehāniskais draugs noteica.
Artis bija precīzs. Sprādziens noblīkšķēja apdullinoši un bija tik spēcīgs, ka tālākajā sienā izsita caurumu. Kameru piepildīja dūmi un lidojoši būvgruži. Sienas caurumā atsegtie vadi dzirksteļoja. Eksplozijas mežonīgā spēka atsviests, Ādams nokrita uz viena ceļgala. Gan Arti, gan Ādamu viscaur noklāja balti krīta putekļi. Ādams ātri pielēca kājās. Koridorā varēja dzirdēt skrienošu cilvēku soļus. Kā jau bija paredzēts, ieradās divi sargi.