DiPTs jautāja: Kāds ir nogaidīšanas iemesls? Vai nepieciešams pabeigt kādu sagatavošanās procesu1?
Man nebija iemesla tam uzticēties. Vienīgi tas, kā tas allaž gribēja skatīties mediju saturu par cilvēkiem kuģos un kā tas satraucās ikreiz, kad vardarbība bija pārāk reālistiska.
Es nopūtos, novilku drēbes un atgūlos uz operāciju platformas.
CETURTĀ NODAĻA
Es atgriezos pie samaņas un atklāju, ka mana veiktspēja ir 26 procenti, bet pamazām kāpj. Manu ceļu un elkoņu locītavas apvija sāpes — tik spēcīgas, ka nespēju tās pārstrādāt. Mana cilvēka āda niezēja. Un no manis tecēja. Man tas riebjas.
Man pietrūka kapacitātes piekļūt mediju saturam vai atskaņot to. Varēju tikai gulēt un gaidīt, līdz atjaunojas veiktspējas līmenis. Mēģinājumi kustēties visu tikai pasliktināja. Es vēlējos, kaut būtu izvēlējies sešpadsmito plānu, kā padarīt DiPTu darbotiesnespējīgu — plānu, kam bija visaugstākā statistiskā varbūtība beigties ar veiksmi, vienlaikus izbēgot no katastrofāliem bojājumiem viņa atbildes triecienā. Arī otrais plāns — uzspert to visu gaisā — šajā mirklī šķita visnotaļ pievilcīgs. Piekrist operācijai bija bijis stulbi.
Sajūta bija tāda kā manā kārbā pēc tam, kad esmu ticis sašauts gabalos, bet bez kārbas sniegtās iespējas izslēgt augstākās smadzeņu funkcijas līdz labojumu beigām. Jau pašā sākumā biju zinājis, ka MedSistēma nespēs salāgot manu sāpju līmeni, bet nebiju gaidījis, ka būs tik slikti. Nespēju arī regulēt savu temperatūru, bet man nebija auksti, jo MedSistēma regulēja istabas un operāciju platformas temperatūru, lai uzturētu manu komfortu. Kārbās tā nenotika, un man bija jāatzīst, ka šis bija patīkami.
Pamazām mani veiktspējas līmeņi izlīdzinājās, un es atguvu pietiekami daudz funkcionalitātes, lai varētu pieklusināt savus sāpju sensorus un izslēgt niezi. Man vajadzēja saglabāt nedaudz sāpju sajūtas, lai zinātu, ko nekustināt, līdz visi mani organiskie audi būs pilnībā sadzijuši.
DiPTs karājās manā kanālā, bet žēlsirdīgā kārtā vēl nebija mēģinājis ar mani sarunāties. Sasniedzis 75 procentu veiktspēju, es mēģināju piecelties sēdus.
MedSistēma sāka izmest brīdinājumus, un DiPTs teica: Šobrīd, nav nepieciešamības kustēties. Procesa laikā es veicu izpēti savā vietējā publisko jaunumu datubāzu arhīvā, analizējot apskatāmo laika posmu un neparastus nāves gadījumus, kas saistīti ar raktuvēm. Vai vēlies dzirdēt manus secinājumus, kas izriet no rezultātiem?
Es atslīgu atpakaļ, juzdams, kā manas organiskās daļas piekļaujas siltajam platformas metālam. Nu man tecēja no cita cauruma. Pateicu DiPTam, ka pats māku izlasīt sūda meklēšanas rezultātus.
Es paļautos uz tavām zināšanām jautājumos par šaušanu un nogalināšanu. Tev vajadzētu paļauties uz manām, ja runa ir par datu analīzi.
Teicu tam, ka labi, man vienalga. Nedomāju, ka viņš uzies kaut ko noderīgu.
Tas nosūtīja secinājumus kanālā. Jā, bija loģiski, ka daudzu cilvēku nāve neparastos apstākļos nonāks publiski pieejamā datu masīvā, kur to var atrast vairāki jaunumu kanāli — līdzīgi kā tas notika DeltFall gadījumā. RaviHvral negadījums gan varētu tikt klasificēts kā nejaušība, bet bija iesaistīts uzņēmuma sniegtais nodrošinājums, tādēļ juridiska cīņa bija neizbēgama. Tomēr, ja dati liecinātu, ka vainojama patvaļīga Droš-Vienība, kas visus nogalinājusi, tas nesniegtu man vairāk informācijas, kā vien to, kas jau bija manā rīcībā.
Vairāku jaunumu kanālu arhīvos redzamie ieraksti liek saprast, ka notikuma vieta, visticamāk, bija neliela būve — Ganakas šahta. Informācijas avots ir Kalidonā —politiskā vienībā Korporācijas Malā. Šajā vienībā bāzēts uzņēmums, kas finansēja Ganakas šahtas darbus. Bijuši piecdesmit septiņi upuri. Iemesls reģistrēts kā “aprīkojuma bojājums".
DrošVienības inventārā tiek reģistrētas kā aprīkojums.
DiPTs gaidīja un, kad es neko neteicu, piebilda: Tātad tavs sākotnējais pieņēmums bija pareizs, incidents patiešām notika. Varam turpināt izmeklēšanu.
Gribēju izslēgties, bet tas traucētu ārstēšanās procesam.
DiPTs jautāja: Vai tu vēlies skatīties medijus?
Es neatbildēju, bet tas tik un tā palaida jaunu “Mēness patvēruma” sēriju.
Kad beidzot varēju nokāpt no platformas, tūlīt pat nogāzos uz grīdas, bet tā paša cikla beigās jau gandrīz biju atgriezies normas robežās. Pirmais darbs bija notīrīt asinis un visdažādākos citus šķidrumus mazgāšanās telpā, kas bija savienota ar MedSistēmas telpu. Drošības telpās bija aprīkojums, kas ļāva man notīrīt asinis un visu citu pēc cīņas vai remonta, bet es nekad nebiju izmantojis cilvēkiem paredzētu istabu. DiPTa telpas bija labas — ar pārstrādātu tīrīšanas šķidrumu, kas bija tik līdzīgs ūdenim, ka bija grūti noteikt atšķirību, neveicot ķīmisku analīzi. Varēja mainīt tā temperatūru, lai tas būtu siltāks, un tas labi smaržoja. Pēc tam es smaržoju pēc tīra cilvēka, un tas bija vienkārši dīvaini.
Smalkie matiņi, kas šur tur dīga uz ādas, bija savādi, bet ne tik kaitinoši, kā biju gaidījis. Tie varētu radīt neērtības nākamajā reizē, kad man būs jāuzvelk virsāda, bet cilvēki ar matiem šķietami tika ar to galā bez lielām iebildēm, tādēļ nospriedu, ka arī man tas izdosies. Koda maiņa arī bija padarījusi manas uzacis biezākas un galvas matus dažus centimetrus garākus. Es tos sajutu, un tas bija savādi.
Devos uz DiPTa atpūtas telpām un izmantoju slīdošo lenti un citus trenažierus, lai sevi pārbaudītu un pārliecinātos, ka mani ieroči vēl arvien darbojas kā nākas un es tēmēju precīzi. (Neveicu testa šāvienus, jo DiPTs mani informēja, ka šāda rīcība izraisītu ugunsgrēka trauksmi.)
Ilgu laiku skatījos uz sevi spoguli.
Teicu sev, ka vēl arvien izskatījos pēc DrošVienlbas bez bruņām — bezcerīgi atklāts —, bet patiesībā es tiešām izskatījos vairāk pēc cilvēka. Un nu es zināju, kāpēc nebiju vēlējies to darīt.
Tas nozīmēja, ka būs grūtāk izlikties, ka neesmu persona.
Mēs izgājām no tārpejas plānotajā laikā. Tiklīdz bijām tranzītgre-dzcna skeneru rādiusā, DiPTs izstiepa tālāk uztveres zonu un paņēma man galamērķa informācijas komplektu — tajā bija arī detalizētāka RaviHyral karte. Rotējot karti un skatoties uz to no visiem leņķiem, es nepamodināju sevī nekādus atmiņu fragmentus, kas būtu varējuši palikt no tā laika. Bet interesantā kārtā Ganakas šahta nekur nebija atzīmēta.
Jutu DiPTu savā kanālā, viņam atkal skatoties pār manu metafo-risko plecu. Pārbaudīju laiku un redzēju, ka pēc negadījuma tā tikusi vairākkārt atjaunota. “Viņi to izņēma no kartes.”
Vai tā ir ierasta prakse? DiPTs jautāja. Tas darbojās vienīgi ar zvaigžņu kartēm, un no tām kaut ko izņemt būtu diezgan nopietns pasākums.
“Nezinu, vai tas ir ierasti vai nē, bet, ja uzņēmums vai klienti gribētu noslēpt notikušo, tad tas būtu saprotami.” Ja uzņēmums vēlējās turpināt pārdot līgumus ar DrošVienībām citām raktuvēm, tad notikušo nāves gadījumu fakta noslēpšana vai vismaz nomaskēšana bija svarīga. Varbūt juridiskas cīņas vietā uzņēmums bija žigli izmaksājis nodrošinājuma summu ar noteikumu, ka klients publiski izpauž tik maz detaļu par notikušo, cik iespējams. Šī situācija nelīdzinājās notikumiem ar GravCris un DeltFall, kur bija iesaistītas vairākas puses un uzņēmums rēgojās visos jaunumu kanālos, mēģinot izraisīt līdzjūtību pret sevi.
DiPTs uzraka vēl vairāk vēsturiskas informācijas, meklējot šahtu un saistīto būvju nosaukumus. RaviHyral sākotnēji piederēja vairākiem uzņēmumiem ar tiesībām uz atradnēm dažādos mēness iekšienes reģionos. Bet pēdējo divu sistēmas gadu laikā dažus no tiem bija iegādājies uzņēmums Umro, lai gan daudzi no sākotnējiem uzņēmumiem turpināja darboties tā paspārnē. Neviens no šiem vārdiem nešķita pazīstams.