“Noteikti.” Vilkena gribēja apstāties, bet Abīna devā tālāk pa gaiteni, un Vilkenai bija jāseko. Es devos pa priekšu, un Miki bez kāda aicinājuma no manas puses palika pie Abīnas. Tas bija labi — lai gan Miki diez vai daudz palīdzētu kaujā, es vismaz zināju, ka Abīna būtu prioritāte, lai ko Vilkena liktu tam darīt.
Dzirdēju, kā Abīna kanālā sazinās ar atspoli, brīdinot Vibolu un pārējos, ka viņiem jāpaliek uz klāja un nekādos apstākļos nav jānāk mums pakaļ. Vilkena nosūtīja Gertai kameras ierakstu ar uzbrukumu, un Gcrta apstiprināja, ka ir to saņēmusi. Tas bija profesionālāk nekā Kadera atbilde — viņš bija jūtami satraucies, bet ziņoja, ka ir nosūtīts brīdinājums tranzītstacijai un Ostas vadība tiek pastāvīgi informēta par notiekošo.
Vilkena piebilda: “Nekad neesmu redzējusi, ka sirotājiem būtu kaujas boti, bet mūžu dzīvo, mūžu mācies.”
Es biju diezgan drošs, ka kaujas bots bija daļa no kompleksa sākotnējā aprīkojuma. Šeit bija runa par GrayCris, un viņu moto acīmredzot bija “nobeigt visu, kas kustas, savākt visu, kas nekustas, un no tā uzvārīties”.
Abīna neatbildēja. Pēc tā, ko biju viņai pateicis, arī viņa droši vien nedomāja, ka tie bija sirotāji. “Viņi zinās, ka tuvojamies.”
Viņi to jau zināja, es teicu viņai un Miki mūsu privātajā trīs dalībnieku kanālā. Un nu citi kaujas boti zinās, ka spēlē ir iesaistījusies Droš-Vienība, un atbilstoši mainīs stratēģiju.
Būtu gribējis, kaut man būtu stratēģija.
[Vaicājums: novērošanas zonas aktīvā DrošVieniba]
Apstājos. Nekliedzu, lai gan 0,02 sekundes par to domāju.
Biju diezgan drošs, ka sejas izteiksme bija palikusi neitrāla, bet Abīna un Miki pagriezās, lai paskatītos uz mani. Vilkena turpināja soļot.
Atsāku iet, mēģinot izprātot, kurā kanālā nāk šī ziņa, lai varētu to nobloķēt.
[,Vaicājums: atbildi.]
Manā kanālā Miki teica: DrošVieniba, kas tas ir?
Neatbildi, Miki. Tas ir kaujas bots, kas mēģina nopeilēt mūsu pozīciju. Kaujas boti nemāk nodarboties ar uzlaušanu tā, kā kaujas DrošVicnības. Tie nedarbojas sazobē ar DrošSistēmu vai CentrSistēmu kā nolīgtās Droš-Vienības. Bet tik un tā. Negribēju, ka tas ir man prātā. Vai Miki prātā.
[,Vaicājums: Dro’sVienībai ir pakļauta vienība. Tas izklausījās nepielūdzams un uzjautrināts, ļVaicājums: mīļrobots.]
Gandrīz biju ticis tam klāt.
Mērķis: mēs jūs saplosīsim.]
Nobloķēju kanālu. Lēni izelpoju — tā, lai nepievērstu cilvēku uzmanību. Miki nosūtīja man satraukuma glifu. Es teicu: Būs okei, kas
bija absolūti meli. Atgādināju sev, ka kaujas bots nav cilvēks, tas nav ļau-nītis kādā no maniem seriāliem. Tas bija bots, tas mums nedraudēja.
Tas vienkārši pateica, ko darīs.
Kaujas botiem parasti ir nepieciešama cilvēka vadība. Nu, tiem nepieciešama cilvēka vadība, ja plāns ir sasniegt konkrētu mērķi. Ja mērķis bija tik aptuvens kā “uzbrūc jebkam, kas nolaižas kompleksā, slēpjot iekšējā tikla kanālu ar statisko troksni, kas izveidots tā, lai saskanētu ar vētras radīto interferenci", tad varbūt viņiem tāds nebija vajadzīgs. Bet gūstekņa saņemšana un mūsu ievilināšana dziļāk kompleksā lika domāt, ka te ir plāns. Varbūt GrayCris bija atstājuši stacijā savu aģentu, kas slēpās visu acu priekšā kā daļa no Ostas vadības komandas, vienlaikus pieskatot kompleksu. Viņi zināja, kad izlidoja mūsu atspole un kad tā nolaidās pie kompleksa, kā arī bija veikuši aptuvenu aprēķinu, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai komanda nokļūtu līdz kādai no ligzdām un sāktu tās apskati. Tad viņi bija nosūtījuši signālu, kas aktivizēja kaujas botus.
Signālu, kas izkļuva cauri stacijas vairogiem? Varbūt.
Būtu labi zināt, cik daudz botu te bija, bet nu es vismaz zināju, kur atradās viņu pirmais slazds. Tas bija cietis neveiksmi, tādēļ kaujas boti pārvietosies, lai radītu otro slazdu. Vēlreiz nopētīju shēmu, pārliecinādamies, ka mēs tūlīt šķērsosim centrālo krustojumu.
Teicu: “Dona Abīna, es došos izlūkot ceļu uz priekšu. Būs labāk, ja Vilkena nāks ar mani, bet jūs ar Miki pagaidīsiet šeit.” Kanālā piebildu: Un mums jāpasteidzas.
Abīna bija ar abām rokām par pasteigšanos, un es negribēju dot Vilkenai laiku iebilst. Abīna teica: “Labi, dodies.”
Pieliku soli un devos pa gaiteni. Vilkena vilcinājās, tad sekoja man — motorizētās bruņas ļāva viņai mani panākt. “Pagaidi,” viņa teica.
Es apstājos, lai viņai izdabātu, turklāt no kanāla nopratu — viņa skatās shēmā. “Saprotu. Dodamies.”
Ļāvu Vilkenai iet pa priekšu.
Mēs devāmies pa cauruli, kas apgāja centrālo krustojumu un izliecās uz inženierdaļas pusi. Biju automātiski skenējis, lai pamanītu dronus, bet vēl arvien guvu negatīvus rezultātus. Piekļuvu Miki kanālam. Vai esi pēdējā laikā pārbaudījis kuģi?
Donas Abīnas uzdevumā sekoju Kadera kanālam un ik pēc 2,4 sekundēm pārbaudu borta sistēmas statusu, DrošVienība. Edžiro atrodas medtelpā, sagaidāms, ka viņš pilnībā atlabs.
Sī bija pirmā reize, kad dzirdēju, kā Miki izklausās kaut nedaudz aizkaitināts. Mani tas nez kāpēc tā kā iepriecināja. Saņemts, tikai pārbaudīju.
Miki nosūtīja man smaidiņa glifu. Ir labi pārbaudīt, kā iet draugiem.
Nu, pats uzprasījos.
Caurule izliecās, un, kā jau biju gaidījis, redzēju ēnu un gaismu spēli, kas liecināja, ka abās sienās ir milzīgi logi. Mūsu tālākā darbība taktiskā ziņā bija acīmredzama, un kaujas boti būtu varējuši nosūtīt uz šejieni kaut kādus miniatūrus dronus, lai paskatītos, vai mēs to izmēģināsim. Bet es skenerī nesajutu nekādas pazīmes, ka te notiktu novērošana, būtu manāma kāda kustība vai aizdomīgs statisks troksnis. Tas saskanēja ar teoriju, ka viņiem šeit uz vietas nebija vadības — shēma neuzrādīja, ka pieejas caurulēm bija logi, bet, ņemot vērā pārējo stacijas dizainu, tas bija šķitis ticami. Kaut ko tādu kaujas bots neiedomātos.
Apstājos caurules necaurspīdīgās daļas ēnā, un Vilkena piestāja blakus. Kanālā manīju, kā viņa pielāgoja savas ķiveres kameras palielinājumu.
Viena caurspīdīgās caurules puse pavērsās pret inženierdarbu ligzdas centru. Šobrīd tas bija tikai divdesmit divu metru attālumā no mums, un mēs varējām ieskatīties pa milzīgo, izliekto jumtu — līdzīgu kā ģeoligzdā. Vilkena piespieda ķiveres kameru pie caurules sienas un nosūtīja man video.
Es pats redzēju kustību un varēju izdarīt secinājumus par pozīcijām, bet bija labi saņemt papildu detalizāciju.
Kamēr mēs tā skatījāmies, viens kaujas bots aizslāja pa centrāli zem tās vidū esošās skulpturālās formas, kas droši vien bija gan kāpnes uz augšējo galeriju, gan arī zināma mākslinieciskuma izpausme. Vilkenas tēmēkļa skenera rādiuss ļāva sajust enerģiju un kustību otrajā stāvā, un no kustības veida es noteicu, ka tur lido kaujas droni. Lielākajā daļā manu līgumdarbu tika izmantoti daudz mazāki (un lētāki) modeļi, kas bija radīti, lai iegūtu informāciju un labāk savāktu klientam piederošos datus, kā ari vienlaikus pieskatītu bāzes perimetru un pārliecinātos, ka lauka darba laikā neviens nepiezogas tavai komandai. Šie bija lielāki modeļi, tiem bija izspiegošanas spējas, papildu vairogi un iebūvēti enerģijas ieroči.
Turpinot skenēt, Vilkena nomurmināja: “Tātad mums ir vēl viens kaujas bots plus droni.”
Mums bija vismaz divi kaujas boti — viens stāvēja tālāk, galerijas ēnā. Vilkena to bija palaidusi garām, bet es ekstrapolēju tā eksistenci, balstoties uz Vilkenas tēmēkļa reģistrētajiem enerģijas laukiem. Varēju derēt, ka rezervē bija vēl viens vai divi — vai arī aktīvi kaut kur citur kompleksā. Varbūt pat starp mums un atspoli, jo kur nu bez tā.