Viņa atbildēja nekavējoties: Ko tu te dari? Vai tu neesi sagūstīts?
Viņi noteikti bija viņai to teikuši, jo nekas tāds jaunumos nebija parādījies. Dezinformācija, kas ir tas pats, kas melošana, tikai nez kāpēc saucas citādi, ir viena no galvenajām taktikām korporatīvo vienošanos/karu pasaulē. (“Mēness patvērumā” par to bija vesela sērija.) Teicu viņai: Es ierados tev palīdzēt, dabūt tevi uz ostu, kur uzņēmuma atspolē gaida Pin-Lī, Rathi un Guratins. Tas ir bīstami, bet mazāk bīstami, nekā palikt tur, kurtu esi. Vai man ir piekrišana turpināt? Zinu, zinu, bet dažkārt ir vieglāk to izteikt formāli.
Viņa nekavējoties atbildēja: ./«.
Es pieklauvēju apstiprinājumu viņas kanālā un nogrūdu to fonā, lai varētu koncentrēties uz pastāvīgajām attiecībām ar vicsnīcDrošSistēmu un manu jauno labāko draudziņu, MobSistēmu. Ieskatījos agrāk iegūtajā shēmā. Manai operācijai bija jānotiek šajā zonā kādā no lifta pieturām, jo, tiklīdz lifts iekļūtu viesnīcas galvenajā tīklā, tas brauktu pārāk ātri. Pat ja es varētu iegūt tā virzības informāciju, nevarētu to apsteigt.
Sadalīt uzmanību starp visiem drošības kameru kanāliem, ko novēroju, bija āķīgi, bet ne īpaši āķīgāk kā klausīties CentrSistēmu, Droš-Sistēmu, dažādus klientu kanālus un balss komandas no apjukušiem un nepacietīgiem cilvēkiem, vienlaikus skatoties izklaides kanālus. Vismaz to es sev atkārtoju. Nebiju drošs, ka varētu to izdarīt, pirms visa darbošanās Milu uzlaboja manu datu apstrādes kapacitāti.
Ja es šito salaidīšu dēlī... Es nedrīkstēju to salaist dēlī.
Izvēlējos, kā MobSistērnas apgalvoja, tipiskāko galamērķi — viesnīcas kluba sekciju. Mans lifts sāka kustēties, un pēc divām sekundēm es lūdzu MobSistēmu veikt avārijas apstāšanos un atstāt liftu krustojumā ar zemu satiksmi, bet nesacelt trauksmi botu vai cilvēku vadībā.
Lifts noraustījās un apstājās. Daļa no avārijas protokola ir pārsūtīt citur visus liftus, kas devušies uz avārijas vietu. Caur MobSistēmu jutu, kā visi ēkas lifti aizslīdēja drošā attālumā, izmantojot alternatīvus ceļus.
Izkāpu no lifta tā stacijā. Tā bija tukša platforma ar diviem izliektiem gaiteņiem. Izdarīju tā, ka turpmākās sešas minūtes drošības kamera rādīs tukšas platformas attēlu. Tad izvilku no somas šaujamieroci, pielādēju un nolaidu to uz leju, turot pie sāniem aiz muguras.
Gaiteņa kameras kanālā redzēju mērķus un Menšu iekāpjam liftā. Aicināju MobSistēmu būt tik laipnai un atvest to liftu uz šo pieturu, lai palīdzētu avārijas situācijā. Liftam piebraucot, es iegāju gaidīšanas zonā un atkal pieslēdzos Dr. Mensas kanālam. Dr. Mensa, pēc mana signāla, lūdzu, nometies uz zemes tupus un aizsedz galvu ar rokām.
Durvis atslīdēja vaļā. Lifta braucieni ir tik ātri, ka pieņēmu — cilvēki uz dažām sekundēm apjuks un domās, ka ir sasnieguši mērķi. Izmantoju šīs divas sekundes, lai pārrautu viņu savienojumu ar viesnīcas kanālu, tad paspēru soli uz priekšu kā normāls stulbs cilvēks, kas grib iekāpt liftā — prātīgi ieņemot vietu, kur DrošVienība mani nevarēja redzēt. (Drošībnieki cilvēki bija man palīdzējuši, liekot tai stāvēt lifta kreisajā malā, nevis priekšā, kā vajadzētu.)
Mērķis cilvēks metās uz priekšu. (Pilnīgi lieki agresīvā veidā — tāpēc cilvēki kā drošībnieki sūkā tik briesmīgi, ka pat citi cilvēki nevēlas, lai viņi ar to nodarbotos.) Viņš uzrēja: “Malā! Šī ir korporatīvās droš...”
Pieklauvēju Mensas kanālā, un viņa sakņupa uz grīdas. Es jau biju sagrābis rupekli-pret-šķietami-neapbruņotu-pilsoni pie rokas. Izlādēju savas rokas enerģijas ieroci mērķa plecā un, kad viņš sakņupa, pavilku uz savu pusi un pacēlu, lai izmantotu viņa ķermeni kā vairogu.
Primārais Mērķis (otra DrošVienība) jau kustējās, tas pagrūda malā divus mērķus cilvēkus un pacēla savu šaujamieroci. Tas nevarēja šaut mana cilvēkvairoga dēļ, tādēļ es ieguvu papildu sekundi, kas ļāva tiešā tēmējumā iešaut trīs bruņas caursitošas lodes viņa bruņojuma kakla locītavā, kā arī abās ceļgalu locītavās. (Kakla locītava bija nāvējošais šāviens, bet ceļa locītavas lika tam sabrukt, citādi bruņu dēļ tas būtu varējis sastingt uz vietas.)
Nometu šaujamieroci, jo man vajadzēja abas rokas, un iemetu savu cilvēkvairogu divos mērķos lifta tālākajā galā tik stipri, ka viņi ietriecās sienā. Ceturtais mērķis man iešāva, bet viņas ierocis raidīja enerģijas pulsu, kas padarītu cilvēku darboties nespējīgu, bet ne aukstu (vismaz veselu cilvēku). Mani tas tikai aizkaitināja. Sagrābu viņas roku un parāvu tuvāk, izgriezu to tā, ka viņas ierocis tēmēja uz abiem pārējiem mērķiem, kas vēl mēģināja piecelties, un piecas reizes izšāvu. Viņi nogāzās, es salauzu viņas roku (viņa bija gana ātra, lai varētu būt potenciāls drauds nākotnē) un tad piespiedu artēriju, lai viņa paģībtu.
Kad nolaidu drošībnieci zemē, Mensa piecēlās kājās un sagrīļojās. Domāju, ka viņu bija aizķēris kāda drošībnieka zābaks. Teicu: “Ejam.”
Mensa strauji ieelpoja un pārkāpa ķermeņiem, kas raustījās uz grīdas, tad paspraucās garām saļimušajai DrošVienībai. Paņēmu savu šaujamieroci un sekoju viņai. (Negribēju riskēt, ņemot DrošVienības šaujamieroci. Tas varētu būt izsekojams. Jebkurā gadījumā mans labāk ietilpa somā.) Ievēlu DrošVienību atpakaļ liftā un lūdzu MobSistēmai, lai tā patur durvis noslēgtas, kamēr tiks veikts pilns diagnostikas cikls.
Ievedu Menšu savā liftā un pieprasīju jaunu galamērķi. Pārlādēju šaujamieroci un ieliku to somā, vienlaikus lūdzot liftu piebremzēt, lai varētu vēlreiz paskatīties transportstacijas uzgaidāmās telpas drošības kamerā. Jā, abi GrayCris mērķi vēl arvien bija tur, lai gan nupat viņi izskatījās noraizējušies un runāja kanālā. Deviņi citi ne-mērķa cilvēki gaidīja transporta pieturā, nosacīti sadalījušies divās grupās.
Kur bija tā ideja? Jā, reku, kā jau iegrāmatoju.
Teicu: “Man ir jātiek galā ar diviem mērķiem cauruļtransporta platformā. Kad piebrauksim, izkāp no lifta, aizej prom no tā ieejas un gaidi mani.” Nebiju spējis ieskatīties viņai sejā, pat ne ar lifta kameru.
Mensa atbildēja: “Sapratu.”
Ļāvu liftam piebraukt pie platformas un, durvīm atveroties, liku MobSisēmai, kas kontrolēja arī viesnīcas dekorācijas, pārvietot hologrāfisko vētru stāvu zemāk, līdz platformas līmenim.
Izgāju no lifta tumšvioletos mākoņos, zibens uzplaiksnījumos, simulētā lietū un gaidošo pasažieru satrauktajās klaigās un smieklos. Redzamība bija samazinājusies līdz piecpadsmit procentiem, bet mans skeneris parādīja abus bruņotos mērķus. Sasniedzu Mērķi Viens, nobloķēju viņas kanālu un ar labajā rokā iebūvētā enerģijas ieroča izlādi padarīju viņu nekaitīgu.
Notvēru drošībnieci kritienā un pagriezos, lai iemestu viņu liftā. Mērķis Divi saprata, ka kaut kas ir noticis (droši vien mirklī, kad pazaudēja kanāla sakarus ar Mērķi Viens), un man bija jāpaliecas sāņus, lai viņu paklupinātu. Divi nogāzās uz platformas, un es noliecos, lai drusku ieblieztu viņam pa galvu — tikai tik, lai padarītu pretošanos mazticamu.
Aizvilku Mērķi Divi uz liftu, kur vēl raustījās Mērķis Viens. Kad lifta durvis aizvērās, es to nosūtīju uz kluba līmeni un liku tam sastingt uz vietas un dot ziņu viesnīcApkopei. Tad ļāvu MobSistēmai, kas bija sākusi zaudēt pacietību, pacelt vētru augšup uz tai paredzēto vietu.
Citi cilvēki un uzlabotie cilvēki platformā izskatījās apjukuši vai atviegloti, daži pauda neapmierinātību. Neviens neizturējās tā, it kā būtu pamanījis DrošViembu izslēdzam divus korporatīvos drošības aģentus.
Pamāju Mensai, un mēs aizgājām uz gaidīšanas zonu. Biju jau izņēmis mūs no platformas kameras, bet tas nespēs ilgi aizturēt pakaļdzīšanos.