Mums par to jāziņo.
Viktors nepiekrita. Ministre Zovastina bija sutijusi viņu ka pašu uzticamako. Katru dienu ministri sargaja trīsdesmit viri. Viņas Svēta vienība. Izveidota pēc Grieķijas nežēlīgāko kaujas vienību parauga. Tās savulaik varonīgi cīnījās, līdz Maķedonijas Filips un viņa dels Aleksandrs apkava visus līdz pēdējam. Viktors bija dzirdējis Zovastinu runājām par šo temu. Maķedonieši apbrīnoja Svētas vienības drosmi un tai par godu Grieķijā uzcēla pieminekli, kas saglabajies līdz pat mūsdienām. Stājoties pie varas, Zovastina ar lielu aizrautību saka veidot savu vienību. Viktoru viņa uzņēma vienība pašu pirmo, un viņš samekleja pārējos divdesmit deviņus, to skaita arī itālieti Rafaelu, kurš tobrīd stradaja Bulgārijas valdības slepenaja dienesta.
Vai nevajadzetu piezvanīt uz Samarkandu? Rafaels atkal jautāja.
Viktors paraudzījās uz savu pārinieku. Viņš bija dedzīgs un enerģisks jauneklis. Viktors viņu labi ieredzēja un tāpēc arī piedeva tadas kļūdas, ko citi nepaciestu. Piemeram, ta svešinieka sagūstīšanu muzejā. Bet varbūt ta nemaz, nebija kļūda?
mēs nevaram zvanīt, viņš klusi atbildēja.
Ja viņa par to uzzinās, tad nogalinas mus.
Tad mēs nedrīkstam ļaut, lai uzzina. Līdz šim mums viss ir izdevies labi.
Tā arī bija. Četras zādzībās. Visas no privātām kolekcijām, kuru īpašnieki, par laimi, glabaja tas nedrošos seifos vai pavirši izliktas apskatei. Katras zādzībās pēdas viņi noslēpa ar ugunsgrēku un neatstaja nekādus pierādījumus.
Varbūt tomēr ne vienmēr.
Šķiet, ka cilvēks, kam viņš zvanīja, kaut ko zina par viņu nodomiem.
Mums pašiem bus tas jaatrisina, viņš piebilda.
-Tu baidies, ka viņa vainos mani.
Viktoram rīkle savilkas kamols. Drīzāk baidos, ka viņa vainos mus abus.
Viktor, man ir nelaga nojauta. Tu mani parak aizstavi.
Viktors uzmeta kolēģim vainīgu skatienu. Mēs abi visu sa-
laidam dēlī. Viņš aptaustīja medaljonu. Šis nolādētās mantiņas nes tikai nepatikšanas.
Kāpēc viņai tas vajag?
Viktors papurinaja galvu. Viņa nemedz izskaidrot savus nodomus. lāču tie nenoliedzami ir svarīgi.
Es kaut ko noklausījos.
Viktors pamanīja Rafaela acis iemirdzamies ziņkāri. Kur noklausījies?
Kad biju norīkots viņas personiskajā apsardzē pagajušaja nedeļa, pirms izbraukšanas.
Viņi visi pēc kartas kalpoja ka Zovastinas ikdienas apsardze. Noteikumi bija skaidri. Neko nerunāt, neko neklausīties, gadat tikai par premjerministres drošību. Bet šoreiz bija citādi. Šoreiz viņam bija jazina. Pastāsti.
Viņa kaļ plānus.
Viktors pacēla medaljonu. Un kāda tam saistība ar šiem?
Viņa teica, ka esot kaut kada. Viņa runaja pa tālruni. mēs palīdzēšot novērst kādu problēmu. Rafaels apklusa. Viņas godkārīgie plāni ir milzīgi.
Bet viņa arī ir daudz paveikusi. To, kas nebija izdevies nevienam. Tagad Centralazija ir laba dzīve. Beidzot.
Es to redzēju viņas acis, Viktor. Viņai ar to nepietiek. Viņa grib vairak.
Viktors noslēpa bažas aiz neizpratnes maskas.
Rafaels turpinaja: Es lasīju Aleksandra biogrāfiju, par ko viņa reiz. ieminejas. Viņai patīk ieteikt grāmatas, sevišķi par Aleksandru. Vai zini stāstu par Aleksandra zirgu Bucefalu?
Viktors bija dzirdējis Zovastinu runājām par to. Kad Aleksandrs vēl bija mazs, tevs iegādājās skaistu zirgu, kuru neviens nevareja iejāt. Aleksandrs izsmeja gan tevu, gan karaliskos zirgkopjus un paziņoja, ka pats savaldīs šo dzīvnieku. Filips gan šaubijas, tomēr, kad Aleksandrs apsolīja neveiksmes gadījuma par savu naudu atpirkt zirgu no teva, valdnieks ļava dēlam izmēģināt roku. Redzedams, ka zirgs laikam baidas no viņa ēnas, Aleksandrs pagrieza to pret sauli un pēc nelielas pielabinašanas veiksmīgi uzsēdas Bucefalam mugura.
Viktors atbildēja Rafaelam, ka zina šo stāstu.
Un vai tu zini ari, ko Filips teica Aleksandram, kad tas bija iejājis zirgu?
Viktors papurinaja galvu.
Viņš teica: "Meklē karaļvalsti, kas atbilst tavam vērienam, jo Maķedonija tev ir par mazu." Ta ir arī viņas nelaime. Viņas federācijā ir lielāka par Firopu, bet viņai ar to nepietiek. Viņai vajag vēl.
Mums par to nav jalauza galva.
Šis musu uzdevums ir kaut ka saistīts ar viņas plānu.
Viktors neatbildēja, bet arī viņu maca raizes.
Rafaels, šķiet, nojauta viņa klusēšanas iemeslu. Tu teici pa tālruni, ka mēs aiznesīsim piecdesmit tūkstošus eiro. Mums nav tadas naudas.
Viktors nopriecājās par sarunas tēmas maiņu. Naudu nevajadzēs. mēs dabūsim medaljonu tāpat.
Mums bus jālikvidē cilvēki, kas to uzsākuši.
Rafaelam taisnība. Premjerministre Zovastina nepacietīs kļūdas.
Piekritu, viņš atbildēja. Novāksim viņus visus.
13 SAMARKANDA CENTRA LAZIJAS FEDERĀCIJĀ 11:30
Vīrietis, kurš ienāca Irinas Zovastinas kabineta, bija maza auguma, drukns, ar plakanu seju un žokļa līniju, kas liecina par stūrgalvību. Viņš bija ne tikai treša svarigaka persona Federācijas konsolidētajos gaisa spēkos, bet slepus vadīja arī kādu maznozīmīgu politisko partiju, kas pēdējā laika bija sākusi bīstami pieņemties spēka. Būdams kazahs, kas sirds dziļumos pretojas jebkadai slāvu ietekmei, viņš labprat mēdza runāt par senajiem nomadu laikiem, pirms krievu ieviestajam pārmaiņam.
Vērodama dumpinieku, Zovastina brīnījās, ka šis plikgalvainais vīrs ar neizteiksmīgo skatienu spēj iekarot kāda uzticību, tomēr ziņojumi raksturoja viņu ka gudru, prasmīgu oratoru ar labam parliecinašanas spējām. Viņu atveda uz pili pirms divām dienam. Viru pēkšņi bija pievarejis briesmīgs dmdzis ar deguna asiņošanu, mokošām klepus lekmem un dunoņu gužu kaulos, ko viņš pats salidzinaja ar vesera dauzīšanu. Viņa ārsts bija noteicis diagnozi vīrusu infekcija un iespējams plaušu karsonis -, bet tradicionālās arstniecibas metodes nelīdzēja.
Taču šodien viņš šķita jau atguvis veselību.
Viņš bija kailam kājam, ģerbies tikai pili izsniegtaja kastaņbrunaja halata.
Hnver, jūs izskataties labi. Daudz labak.
Kāpēc es esmu šeit? viņš noprasīja vienaldzīga balsi, bez jebkādās atzinības.
Pirms tam viņš bija iztaujajis kalpotajus, kuri pēc Zovastinas rīkojuma izteica mājienus par pulkveža nodevību. Savada karta viņš neizrādīja ne mazākās bailes. Stūrgalvīgi nevēlēdamies lietot krievu valodu, viņš uzrunāja ministri kazahu valoda, tāpēc viņa, lai izpatiktu viesim, tāpat arī atbildēja. jūs bijāt smagi slims. Es liku atvest jūs šurp, lai mani ārsti varētu par jums parūpēties.
Es neatceros vakardienu.
Zovastina ar rokas mājienu aicinaja viņu apsēsties un ieleja teju no sudraba kanniņas. jūsu stāvoklis bija ļoti smags. Es biju noraizējusies un gribēju palīdzēt.
Pulkvedis raudzījās viņa ar neslēptām aizdomām.
Viņa pasniedza tasi ar apakštasi. Zaļa teja ar vieglu ābolu aromātu. Esmu dzirdējusi, ka jums tāda garšo.
Pulkvedis nepieņema dzērienu. Ko jūs īsti vēlaties, ministres kundze?
-Jus esat nodevējs, nodevis mani un Federāciju. jūsu politiska partija klīda ļaudis uz nevardarbīgu pretošanos.
Viņš neizrādīja ne mazako izbrīnu. jūs pati vienmēr sakat, ka cilvēki drīkst brīvi izteikties.
Un jūs man ticat?
Viņa nolika tasi uz galda un partrauca spēlēt namamates lomu. Pirms trim dienam jūs tikāt inficēts ar vīrusu, kas nogalina divdesmit četru līdz četrdesmit astoņu stundu laika. nāvi izraisa straujš drudzis, šķidrums plaušas un artēriju sieniņu pavajinašanas, kas noved pie plašas iekšejas asiņošanas. jūsu infekcija vēl tik talu nebija nonākusi. Bet citkārt tas brīdis jau būtu klat.